Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. februāris, 2015
Drukāt

Gatavojas miera sarunām Minskā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kamēr lielvalstu līderi sarunās mēģina vienoties par mieru, Ukrainas austrumu apgabalos turpinās karadarbība. Apšaudēs teju pilnībā iznīcināta kāda daudzstāvu māja Doņeckas apgabalā.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers izteicies, ka iepriekš plānotā Ukrainas, Vācijas, Francijas un Krievijas līderu Petro Porošenko, Angelas Merkeles, Fransuā Olanda un Vladimira Putina sanāksme Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tomēr varētu nenotikt, jo vēl jāpaveic gana daudz priekšdarbu, lai valstu vadītāji varētu tikties. Tam laika esot pārāk maz.

Pretstāve starp Rietumiem un Krieviju

Pagaidām nav atrasts kopsaucējs ne starp karojošajām pusēm, ne sarunu vidutājiem par to, kā izbeigt karu Ukrainas austrumu apgabalos, kas prasījis jau vairāk nekā piecarpus tūkstošu cilvēku dzīvības. Vakar valstu līderu izteikumi turpināja iezīmēt lielo pretstāvi, kas valda starp abām nometnēm. Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki jau pagājušajā nedēļā vienojās par tā dēvētā melnā saraksta paplašināšanu, tajā iekļaujot Krievijas amatpersonas un Ukrainas austrumos karojošo teroristisko grupējumu vadoņus, kuru darbības veicinājušas asinsizliešanu Ukrainā. Paredzams, ka tuvākajā laikā personu melnais saraksts tiks papildināts ar 19 cilvēkiem, kuru vidū, kā informē interneta vietne “EUObserver.com”, būs arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un viņa vietnieks Anatolijs Antonovs, kā arī ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins un Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs. Iekļaušana melnajā sarakstā nozīmēs to, ka šīm personām būs liegts iebraukt ES teritorijā un ka viņu rietumvalstu bankās esošie konti tiks iesaldēti.

Tiesa, ES kavējas ar sankciju izsludināšanu. Ziņu aģentūra “AFP” informē, ka pēc vakar notikušās ES ārlietu ministru sanāksmes sankcijas vēl netika pieņemtas, jo bloks vēlas nogaidīt līdz trešdienai, kad it kā Min­skā vajadzētu satikties Porošenko, Merkelei, Olandam un Putinam. “Sankciju princips paliek spēkā, taču to ieviešana būs atkarīga no tā, kas notiks,” paziņoja Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. ASV laikraksts “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, raksta, ka Merkele esot izteikusi ultimātu Krievijas prezidentam Putinam – izstrādāt ceļa karti mieram Ukrainā vai sastapties ar jaunām sankcijām.

Tikmēr Putins, kas vakar apmeklēja Ēģipti, intervijā šīs valsts laikrak­stam “Al-Ahram” paziņoja, ka Ukrainas karu esot izprovocējušas rietumvalstis. “ASV un tās Rietumu sabiedrotie, kuri sevi uzskata par aukstā kara uzvarētājiem, mēģina uzspiest visiem savu gribu,” sūkstījās Putins. “Mēs redzam, ka NATO infrastruktūra aizvien tuvojas Krievijas robežām un ka tiek ignorētas Krievijas intereses. Turklāt ES īstenotās Austrumu partnerības ietvaros notika mēģinājumi atraut no Krievijas bijušās Padomju Savienības valstis.”

Rietumvalstu dumpinieki

Taču viedokļu sadur­sme vērojama ne tikai starp Rietumiem un Krieviju, bet arī Eiropas Savienības iekšienē. Virkne ES dalībvalstu ar Grieķiju priekšgalā iestājas pret jaunu ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai. Arī Spānijas ārlietu ministrs Hosē Garsija Margaljo sūkstījies, ka sankciju dēļ pret Krieviju ES ir zaudējusi 21 miljardu eiro. Spānijā vissmagāk skartās nozares ir lauksaimniecība un tūrisms.

Tikmēr Kipras ārlietu ministrs Joanis Kasulids noraidījis iepriekš Krievijas mediju izplatītās ziņas, ka Kipras prezidents Nikoss Anastasiadis būtu piedāvājis Krievijai savas valsts teritorijā izveidot Krievijas bruņoto spēku bāzi. Nedēļas nogalē Krievijas interneta vietne “Lenta.ru” un laikraksts “Rossijskaja gazeta” rakstīja, ka līgumu par bāzes izveidi Krievija un Kipra parakstīs 25. februārī. Krievijas mediji apgalvoja, ka Krievijas gaisa spēkiem tiks dota atļauja izmantot Kiprā esošo lidlauku “Andreas Papandreou”. Tas atrodas aptuveni 50 kilometru no Britānijas Karalisko gaisa spēku bāzes “Akrotiri”. “Jautājums par Kreivijas gaisa vai jūras spēku bāzi mūsu teritorijā nekad nav ticis apspriests. Nekad arī neesam saņēmuši šādu prasību no Krievijas puses,” uzsvēra Kasulids.

Tikmēr Britānijas ārlietu ministrs Filips Hemonds uzstāja, ka blokam jābūt vienotam iepretim Krievijas agresijai Ukrainā. “Kamēr mēs neredzēsim, ka Krievija pilda savas saistības, mēs nevaram mazināt spiedienu,” uzsvēra Hemonds. Bet Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs pauda skepsi par iespējamu miera panākšanu. Viņaprāt, ASV ieroču piegādes Ukrainas armijai būtu “loģisks solis”. “Mēs visi ceram uz diplomātisku atrisinājumu. Neviens negrib karu. Taču mēs varam izdarīt spriedumus tikai pēc tā, kas notiek uz vietas. Mēs nedrīkstam ticēt nevienam Krievijas amatpersonu vārdam,” uzsvēra Linkevičs. Pret ieroču piegādēm Ukrainai iebilst citas ES dalībvalstis. To vidū ir arī Vācija, kuras kanclere Merkele vakar Baltajā namā tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu.

Tikmēr Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis pulkvedis Andrijs Lisenko paziņojis, ka nedēļas nogalē Ukrainā no Krievijas ievests pusotrs tūkstotis karavīru un trīssimt militārās tehnikas vienību. Pēc Lisenko sacītā, Ukrainā iebraukušas Krievijas armijas smagās automašīnas, degvielas vedēji un vieglās automašīnas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+