Gatavos Latvijas vēstures enciklopēdiju 0
Par godu Latvijas 100. gadadienai 2018. gadā vēsturnieki plānojuši sagatavot Latvijas vēstures enciklopēdiju, kas aptvertu periodu no aizvēstures līdz mūsdienām.
“Tā nav tikai vēstures lieta, jo mēs nevaram samierināties ar to, ka skolotājiem vēstures faktu meklēšanai bieži jāizmanto Latvijas padomju enciklopēdija,” pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu atzina Latvijas Vēsturnieku komisijas (LVK) vadītājs Inesis Feldmanis. Viņš skaidroja, ka enciklopēdija tiks gatavota uz Latvijas valsts 100. gadadienu 2018. gadā, taču izteica šaubas, vai to izdosies paspēt uz apaļo jubileju. Enciklopēdijas veidošanai varētu tikt veidota grupa un lūgts Kultūras ministrijas atbalsts, jo enciklopēdijas izdošana prasa lielus līdzekļus.
Prezidents un LVK vadītājs pārsprieduši arī jautājumus, kas skar Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisiju, kurai nākamā sēde paredzēta 26. novembrī. Pēc I. Feldmaņa vārdiem, pašlaik būtiskākais projekts abu valstu vēsturnieku komisijai ir dokumentu krājums par Latvijas un PSRS attiecību vēsturi starpkaru periodā un ir apzinātas 10 – 15 tēmas šajā kontekstā, pie kurām vēsturnieki varētu strādāt. No Latvijas puses tēmas krājumā varētu skart Latvijas un Padomju Krievijas attiecību izveidi un Kominternes darbību. Krājuma veidošanai radīta Latvijas speciālistu darba grupa. No Latvijas puses jau izstrādāts krājuma projekts un tas tiks apspriests ar Krievijas vēsturniekiem.
I. Feldmanis teic, ka tuvākajā laikā Valsts prezidents varētu nākt klajā ar īpašu paziņojumu par starpvalstu vēsturnieku komisijas darbu. Tāpat būtisks ir finansējuma jautājums, lai Latvijas vēsturnieki varētu doties pētīt materiālus uz arhīviem Krievijā.
Šā gada 26. novembrī Rīgā paredzēta abu valstu vēsturnieku komisijas sēde, līdzās tai paredzēta arī zinātniskā domu apmaiņa par topošo dokumentu krājumu.
I. Feldmanis informēja, ka nākamgad starpvalstu vēsturnieku komisijas sēde paredzēta Krievijā, Kirovas apgabalā, kur bijis daudz izsūtīto cilvēku nometņu. Vēsturnieks teic, ka no prezidenta sajutis atbalstu gan LVK, gan Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas darbībai. “Latvijas Vēsturnieku komisijai jāstrādā arī turpmāk, kas, cerams, palīdzēs izgaismot vēl daudzus līdz šim akadēmiski problemātiskus jautājumus Latvijas–Krievijas 20. gadsimta vēstures lappusēs,” uzsvēra Valsts prezidents. I. Feldmanis informējis A. Bērziņu par gaidāmajām konferencēm, piemēram, konferenci, kas notiks sadarbībā ar Latvijas Vēstures skolotāju biedrību oktobrī, un nākamgad janvārī paredzēto Latvijas un Polijas vēsturnieku konferenci Varšavā. Sarunas noslēgumā Valsts prezidents vērsa uzmanību uz nepieciešamību turpināt darbu pie Kārļa Ulmaņa piemiņas vietas izveides. I. Feldmanis sola, ka šis jautājums tiks aktualizēts, taču jāatceras, ka precīza prezidenta K. Ulmaņa atdusas vieta nav zināma.
