×
Mobilā versija
Brīdinājums +25.8°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
29. marts, 2018
Drukāt

Gatavs likumprojekts, lai Latvijas finanšu sektorā liegtu apkalpot čaulas kompānijas (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

FM uzskata, ka tās piedāvātais risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem – čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm. Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Patlaban lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas (NILTF) augsta riska ekspozīcijas veido kredītiestāžu sniegtie finanšu pakalpojumi – maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem NILTF riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu (nerezidentu) klientu maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti – čaulas veidojumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par 2017.gada ceturto ceturksni liecina, ka Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8%. Kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus (nerezidentu bankas), čaulas kompāniju kredīta apgrozījums īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%.

Ministrijā tāpat uzsvēra, ka minētā informācija atspoguļo datus par čaulas veidojumiem, kuri atbilst kaut vienai no čaulas veidojuma pazīmēm.

Šogad ārvalstu (nerezidentu) klientu pievienotā vērtība turpina samazināties, to iespaido stingrākas prasības kredītiestāžu finanšu stabilitātei. Stingrākas prasības kredītiestāžu finanšu stabilitātei ir arī par pamatu finanšu nozares pievienotās vērtības kritumam pagājušajā gadā par 16,6%. Ārvalstu (nerezidentu) klientu apkalpojošo kredītiestāžu tiešais devums 2017.gadā samazinājies līdz aptuveni 1% no kopējās pievienotās vērtības.

FM šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018.gadā būs 4%, bet 2019.gadā – 3,4% apmērā. Šīs makroekonomiskās prognozes esot bijušas balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Ņemot vērā iepriekš minēto, FM joprojām uzskata, ka ārvalstu (nerezidentu) biznesa apjoma samazināšanās Latvijā nebūs būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomikas kopējo attīstību.

Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no šādām pazīmēm – nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo; valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību, kā arī valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Divas pirmās pazīmes ir uzskatāmas par būtiskākajām, kas raksturo ar čaulas veidojumiem saistītos NILTF riskus. Proti, ja juridiskai personai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatus, tas rada iespēju veikt līdzekļu pārskaitījumus, zem kuriem var slēpt NILLTF. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem attiecas uz gadījumiem, kad juridiskā persona uzskatāma par čaulas veidojumu atbilstoši pirmajām divām NILLTFNL noteiktajām pazīmēm.
Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts 2018.gada 21.marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai. Tādējādi paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu ja ,viss jau labi….tik tagad čunguru rausīs citi kuriem šādas a[grūtinošas likuma normas nav….,Luksemburga,Lielbritānija,Beļģija, ASV, Kipra, Šveice, Austrija. Tad vel atliek katram LATVIJAS uzņēmumam iziet OFF-Shore (čaulas kompānijas) preču un izejvielu iegādes un NOIETA ķēdes Tīrīšanu. Tad nu LATVIJA iegūs Patiesos izcenojumus un patieso kompāniju funkcionēšanas vietu,teiksim Beļģija,Lietuva….Sociālisti Cīņas aizsegā vēlas ielīst katra kabatā un PAREIZI saskaitīt naudiņu…Muļķi kā parasti skrien ar karogkārtu spicē ,gudrie ēd un uzsauc atbalstu….neaizmirstot cītīgi strādāt. Tapeic muļķim vairāk par karogkārtu un diploma nekad nekas nebūs…Nu atgādina man cukurindustrijas likvidēšanu….lētais cukurs ! Kur ?Bankas par daudz -100 ? Tad būs 1 Centrālā un 2-3 formālās.

Draugiem Facebook Twitter Google+