Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. aprīlis, 2013
Drukāt

Glābējs un mocītājs klepus

Foto - Bulls PressFoto - Bulls Press

Klepus gādā, lai elpceļi tiktu atbrīvoti no liekā un kaitīgā. Taču, ja tas kļuvis ļoti mokošs pašam un kaitinošs apkārtējiem, cenšamies to ārstēt. Kā tas darāms, iesaka trīs dažādu specialitāšu ārsti.

 

Pneimonoloģe: sausam nav jāpaliek mitram

Biežāk nekā 90 procentos gadījumu akūtu saaukstēšanās klepu izraisa vīrusi, un lielākoties tas ir sauss jeb neproduktīvs. Tam sākoties, elpceļos veidojas dažādas iekaisuma vielas, kas kairina receptorus. Akūts klepus ilgst trīs, bet hronisks – sākot no astoņām nedēļām.

Ja iekaisumu izraisījusi saaukstēšanās un tas skāris tikai elpceļus – traheju, bronhus un balseni –, klepu nevajag īpaši ārstēt. Izveseļošanās lielākajā daļā gadījumu notiek pati no sevis, teic pneimonoloģe Dace Dubava.

Pastāv aplams priekšstats – ja klepus ir sauss, dzerot atklepošanu veicinošus sīrupus, tas paliks mitrs un slimnieks izveseļosies, taču šie līdzekļi klepu paildzina.

Ja krēpu nav, tad nevajag censties veicināt to veidošanos. Elpceļi paši spēj izvadīt laukā organismam lieko un kaitīgo, jo ir izklāti ar īpašām šūnām un sīkiem matiņiem, kuri kustas virzienā uz rīkli. Problēmas rodas vien tad, ja šī attīrošā sistēma pilnvērtīgi nedarbojas, kā tas nereti notiek smēķētājiem.

Ko darīt?

● Tas bieži vien ir visgrūtāk, taču vajadzētu piecas dienas pavadīt mājās mierīgos apstākļos.

● Elpot fizioloģiskā šķīduma, kumelīšu tējas vai cita šķidruma tvaikus, raugoties, lai karstums nesakairinātu elpceļus vēl vairāk. Tomēr labāk izmantot aukstu tvaiku, ko var iegūt ar speciāla aptiekā iegādājama aparāta nebulaizera jeb miglotāja palīdzību.

● Lai elpceļu gļotāda saņemtu veldzi, mitrināt sauso gaisu telpās. Ja mājās nav speciālu šim nolūkam paredzētu ierīču, istabā, kur uzturas slimnieks, nolikt pie radiatoriem ūdens bļodas vai apklāt tos ar mitriem dvieļiem.

Vairākas reizes dienā vēdināt istabu, sirdzējam pa to laiku izejot citā telpā vai silti sasedzoties. Jo gaisā lielāka mikrobu koncentrācija un tas ir piesātinātāks ar izelpoto ogļskābo gāzi, jo vājinieks jutīsies sliktāk.

● Elpceļu gļotādas mitrināšanai uzņemt daudz tējas vai cita šķidruma, izvairoties no dzērveņu morsa un citiem skābiem dzērieniem, kas to lieki kairinās. Šis ieteikums neattiecas vienīgi uz sirds un nieru slimniekiem, kam ārsts noteicis šķidruma lietošanas ierobežojumu.

● Dzert siltu pienu ar medu, pievienojot mazliet sviesta, ja vien tas neizraisa kuņģa atvilni. Ar medu jābūt uzmanīgiem, jo tas var kairināt gļotādu vai izraisīt alerģiju. Ja tas nav lietots jau agrāk, labāk neeksperimentēt, jo klepus var pastiprināties vēl vairāk.

● Ļoti traucējošu kāsu var mazināt ar klepu nomācošiem medikamentiem, kas satur kodeīnu vai dekstrometorfānu.

Ja vienlaikus ir iesnas, censties atbrīvot augšējos elpceļus, jo tad mazināsies arī klepus. Šim nolūkam noder gļotādas tūsku mazinoši līdzekļi, pseidoefedrīnu vai antihistamīnu saturoši medikamenti. Arī asinsvadus sašaurinoši preparāti, bet tos nevajadzētu lietot ilgāk par trim dienām ne biežāk kā divreiz dienā.

Tā nedarīt!

● Ja nav skaidri zināms, kas par vainu, nav vēlams aizrauties ar sinepju plāksteru likšanu. Piemēram, ja temperatūra piecu dienu laikā nav pazeminājusies, iespējams, ir sācies plaušu karsonis, un tie var veselības stāvokli pasliktināt.

● Nav pieļaujama pašārstēšanās ar antibiotikām. Tās lietojamas tikai tad, ja zāles izrakstījis ārsts, iepriekš veikta krūškurvja rentgenogramma un asinsanalīzes.

 

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste: palīdz sāls un sauss siltums

Klepus sākas, ja organismā iekļuvis vīruss, izraisot asinsvadu paplašināšanos, elpošanas ceļu tūsku un sašaurināšanos. Sākumā tas vienmēr ir sauss. Kad iekaisums pēc dažām dienām sāk mazināties, var veidoties krēpas.

Lai izvairītos no klepus, svarīgi laikus norūdīties vingrojot, veicot ūdens procedūras, baudot svaigu gaisu un sauli. Elpceļus labvēlīgi ietekmē pastaigas gar jūru un skujkoku mežā, kas līdzinās jonizēta gaisa inhalācijām.

Sevišķi mokošs ir sauss klepus, kuram ieilgstot, var veidoties bronhu spazmas. Tās var novērst, izmantojot inhalācijas ar nebulaizeru vai bronhus paplašinošiem medikamentiem.

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Tatjana Eglīte iesaka klepu ārstēt ne tikai tādēļ, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas, bet arī neiedzīvotos komplikācijās. Ilgstoša kāsēšana noslogo starpribu muskulatūru un diafragmu – muskuļi ar laiku nogurst, tādēļ var rasties sāpes mugurā. Turklāt sirds un asinsvadu slimniekiem var paaugstināties asinsspiediens.

Rīcības veids atkarīgs no tā, vai klepus ir akūts vai hronisks, sauss vai mitrs. Taču jebkurā gadījumā, ja ir arī augsta temperatūra (39–40 °C), jāievēro miera režīms, lai palīdzētu organismam pārciest šo grūto periodu, un jāuzņem daudz šķidruma, lai izskalotu mikrobu izdalītos toksīnus.

Vēlams ievērot bioritmus un procedūras pret klepu veikt no rīta un vakarā, kad tas labāk padodas ārstēšanai.

Ko darīt?

● Sausa klepus gadījumā pāris reižu dienā ieelpot sālsūdens tvaikus. Tie pārklās elpceļu gļotādu, veicinot krēpu veidošanos un izveseļošanos. Var pilināt degunā jūras sāls šķīdumu, kas iekļūs arī aizdegunē, veicinot atklepošanu.

● Ja temperatūra nav augstāka par 38 °C, uz krūtīm un starp lāpstiņām novietot siltus maisiņus ar sāli, sēklām vai smiltīm, lai uzlabotu asinsriti krūškurvja orgānos. Patur divreiz dienā 30–40 minūtes un pēc tam vismaz divas stundas atpūšas.

● Veikt elpošanas vingrinājumus ar dziļu izelpu un plašas amplitūdas roku kustībām, lai uzlabotu iekaisuma dēļ pasliktināto starpribu muskuļu un diafragmas darbu un skābekļa piegādi organismam.

Reizi dienā apstarot plaukstas un pēdas ar ultravioletajiem stariem – kalnu saulīti, zilo lampu vai citu ierīci, ievērojot lietošanas pamācību.

● Katru vakaru vannot kājas, iegremdējot pēdas līdz potītēm iespējami karstākā ūdenī. Uz 10 litriem ūdens pievieno vienu ēdamkaroti sinepju pulvera. Pēc tam uzvelk siltas zeķes un dodas atpūsties gultā zem segas.

● Likt parafīna aplikācijas uz pēdām un krūškurvja. Parafīnu izšķīdina karstā ūdens peldē un ielej kādā formā, piemēram, 2–3 centimetrus biezā, ar vaska drānu izklātā tukšā konfekšu kastē. Ļauj mazliet atdzist. Kamēr vēl elastīga un nav sacietējusi, silto masu uzklāj uz ādas, apsedzas un pusstundu paguļ. Pēc tam noņem, nosusina un silti apģērbjas.

● Mitra klepus gadījumā veikt vibrējošu masāžu, glaudot krūškurvja muguras un sānu puses uz augšu pa ribu starpām un starp lāpstiņām. To var darīt ar rokām vai vibromasāžas ierīcēm.

● Var pielietot vakuuma jeb banku terapiju, paturot tās 15–20 minūtes starp lāpstiņām vai velkot pa ribu starpām padušu virzienā. Piesardzīgi tas darāms veciem cilvēkiem, kā arī tiem, kam ir sirds ritma traucējumi.

● Likt sinepju plāksterus uz ikru muskuļiem, kur atrodas bronhu un plaušu refleksogēnā zona. Jutīgas ādas īpašniekiem labāk to darīt uz pēdām.

● Masēt plaukstas un pēdas, par punktiem, uz kuriem vajadzētu īpaši iedarboties, vaicājot speciālistam. Mazuļiem īpaši ieteicama plaukstas īkšķa gala masāža, kas palīdz nomākt klepus refleksu.

● Lai labāk izdalītos krēpas, var apmeklēt ultraskaņas, impulsa strāvas vai citas fizikālās medicīnas procedūras.

Tā nedarīt!

● Nesākt sportot, tiklīdz klepus mazinājies. Vajadzētu pagaidīt vismaz divas nedēļas. Ja iekaisums vēl nav pilnībā pārgājis, liela fiziska slodze var izraisīt elpas trūkumu.

● Kad klepus ir mazliet pierimis un temperatūra nepārsniedz 38 °C, var doties uz pirti pērties, taču pēc tam jānoskalojas ar siltu, nevis aukstu ūdeni. Vannā arī nevajadzētu iet, jo ūdens, spiežot uz krūškurvi, apgrūtinās elpošanu.

 

Fitoterapeits: katrā gadījumā citu tēju

Ar klepu nav tik vienkārši, kā sākumā liekas, uzsver fitoterapeits Artūrs Tereško. Sauss kāss var liecināt ne tikai par saaukstēšanos, bet arī rīkles un barības vada iekaisumu, bronhiālo astmu, sirds mazspēju, plaušu audzēju, tādēļ, tam ieilgstot, nepieciešama rūpīga izmeklēšana, lai nepalaistu garām nopietnas slimības sākumu.

Krēpu izdalīšanās liecina par dziļu iekaisuma procesu. Asiņu piejaukums gļotām var būt tuberkulozes, audzēja vai plaušu alveolu plīsuma pazīme.

Ja klepu izraisījis akūts plaušu un bronhu iekaisums, rentgena attēlā redzami iekaisuma perēkļi un ir augsta temperatūra, jālieto ārsta izrakstītas zāles, taču neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes var palīdzēt ārstniecības augi. Ar tiem iespējams klepu nomākt vai mīkstināt, mazināt iekaisumu un kairinājumu, paplašināt bronhus. Taču, lai zinātu, kādu tēju katrā gadījumā lietot, vispirms jānoskaidro diagnoze.

Saaukstēšanās nozīmē, ka vājinājusies ne tikai vispārējā, bet arī elpceļu imunitāte. Bronhu aizsargspējas pasliktina smēķēšana, hronisks aizdegunes iekaisums, traucēta elpošana caur degunu, sastrēgums plaušās, ko izraisījusi sirds mazspēja, kāju salšana. Cilvēki, kas pakļauti šādiem nelabvēlīgiem apstākļiem, mitrā un aukstā laikā saaukstējoties, kā likums, saslimst ar traheītu un bronhītu, kas izpaužas ar klepu.

Labākais veids, kā no tā izsargāties, ir atmest smēķēšanu, panākt brīvu elpošanu caur degunu un uzlabot sirdsdarbību, taču diemžēl nav iespējams izvairīties no vīrusiem un baktērijām.

Ko darīt?

● Saaukstēšanās pašā sākumā, kad rodas salšanas sajūta un klepus, pagulēt siltā vannā ar terpentīna piedevu, kamēr sākas svīšana. Pēc tam gultā silti sasegties un kādu stundu atpūsties. Var iet arī pirtī, taču, kad slimība jau pilnā plaukumā, karstuma procedūras nav pieļaujamas.

Kairinājuma un sausuma sajūtas mazināšanai elpceļos, kā arī klepus mīkstināšanai, trahejas un bronhu iekaisuma ārstēšanai dzert gaiļbiksītes tēju.

Ņem 1 ēdamkaroti ziedu uz glāzi verdoša ūdens, ļauj stundu ievilkties un nokāš. Lieto pa ceturtdaļai glāzes 4 reizes dienā.

● Iekaisuma mazināšanai un atklepošanas veicināšanai ieteicams izmantot garšīgo altejas saknes tēju. 10 gramus sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi vēsa ūdens, ļauj ievilkties 8 stundas un nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 4–5 reizes dienā. Var izmantot arī šā auga ziedus un lapas, ēdamkaroti drogu aplejot ar glāzi verdoša ūdens un ļaujot 1 stundu ievilkties. Dzer pa ēdamkarotei 3–4 reizes dienā.

● Lai ārstētu akūtu bronhītu, izmanto vienādās daļās gaiļbiksītes, māllēpes lakstus, altejas sakni, vīgriezes ziedus, avenes lapas, liepziedus un Īslandes ķērpi. 1 ēdamkaroti šā maisījuma aplej ar glāzi karsta ūdens, tur apsegtu 15–20 minūtes, izdzer pirms ēšanas. Ikreiz gatavo svaigu tēju un lieto pa glāzei 2 reizes dienā.

● Pret hronisku bronhītu ņem ehinacejas, asinszāles, pelašķa, ugunspuķes, purva vārnkājas lak-
stus, ceļmallapas lapas, tauksaknes un ālantes sakni, salvijas, vaivariņa un dedestiņas lakstus vienādā daudzumā. 1 ēdamkaroti šā maisījuma aplej ar glāzi karsta ūdens, tur apsegtu 15–20 minūtes, izdzer pirms ēšanas. Katrai reizei gatavo svaigu uzlējumu un lieto pa glāzei 2 reizes dienā.

● Traheīta vai bronhīta gadījumā dzert svīšanu veicinošu augu – vīgriezes ziedu, avenes lapu, liep-
ziedu – tējas. Tās palīdzēs pazemināt ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma toksīnus.

● Ja klepus nav pārgājis 4–5 dienu laikā, iespējams, vīrusi ir bojājuši daļu trahejas un bronhu epitēlija šūnu, paverot vārtus baktērijām. Tad lietot Īslandes un usnejas ķērpja tēju, kurai piemīt antibakteriālas īpašības. Ņem 1 ēdamkaroti ķērpja, aplej termosā ar 2 glāzēm karsta ūdens, tur 5–8 stundas, lieto trešdaļu glāzes 6 reizes dienā pirms ēšanas.

Klepus profilaksei ieteicams dzert gaiļbiksītes, māllēpes lakstu un altejas saknes tējas, kas pastiprina gļotu veidošanos bronhos. Elpceļos iekļuvušie mikrobi pielīp gļotām un, kustoties skropstiņepitēlijam, tiek izklepoti laukā.

● Hroniska bronhīta gadījumā palīdzēs imunitāti stiprinošu augu tējas, ko gatavo no ehinacejas, asinszāles, pelašķa, ugunspuķes, purva vārnkājas lakstiem, kā arī ceļmallapas lapām, tauksaknes un ālantes saknēm. Tās stiprina skropstiņepitēliju. Vienlaikus ieteicama salvijas, vaivariņa un dedestiņas lakstu tēja bronhu sausināšanai un paplašināšanai.

Tā nedarīt!

● Pārāk aizrautīgi neveikt karsta tvaika inhalācijas, jo iekaisušo un jutīgo elpceļu gļotādu var applaucēt pat 50 grādu temperatūrā.

● Pārmērīgi nelietot ēteriskās eļļas un nekūpināt smaržkociņus, jo tie var kairināt bronhus un pastiprināt klepu.

● Necensties nomākt klepu ar kodeīnu saturošām zālēm. Tas būtu attaisnojams tikai tad, ja kāss ir tik stiprs, ka gandrīz izraisa vemšanu.

● Hroniska bronhīta slimniekiem nav ieteicams lietot gļotu veidošanos veicinošas tējas, jo bojātais elpceļu skropstiņepitēlijs nespēj tos attīrīt.

 

 

Pie ārsta noteikti jāiet, ja:

* klepus nav pārgājis un paaugstināta temperatūra nav pazeminājusies piecu dienu laikā;

* ir stipras sāpes krūtīs un trūkst elpas;

* krēpās ir asinis;

* izdalīto krēpu daudzums pārsniedz vidēji lielu kafijas tasīti dienā.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+