Kultūra
Māksla

Golfs, Klaidermans un citi draudziņi 16


Skats no mākslinieku apvienības “GolfClayderman” izstādes “Mīlas viesulis golfa klubā”.
Skats no mākslinieku apvienības “GolfClayderman” izstādes “Mīlas viesulis golfa klubā”.
Foto – Timurs Subhankulovs

LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā līdz 29. jūlijam apskatāma mākslinieku apvienības “GolfClayderman” izstāde “Mīlas viesulis Golfa klubā” .

Sabiedrība ar neierobežotu atbildību “Golf­Clayderman”, kuras kodols ir mākslinieki Aksels Bruks un Margrieta Dreiblate, sarīkojuši izstādi izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā. Izstādes kuratore Līna Birzaka-Priekule izsakās, ka tas, ko līdz šim darījusi mākslinieku apvienība un arī dzen šī izstāde, ir Latvijas mākslas vidē reta un īpaša parādība, proti, savos radošajos meklējumos par centrālu padarot humoru un parodiju. Jāpiekrīt, humors un joki nav bieži klātesoši vietējā māk­slas arēnā, ja paskatāmies uz mākslu un uz to, par ko tā “domā” pēdējās desmitgadēs, lai arī smalku ironizētāju starp māksliniekiem netrūkst. Tādēļ izstāde noteikti izceļas ar vieglo un savā veidā bezrūpīgo izteiksmes formu, kas patiesībā, ja iedziļināmies, ir rūpīgi pārdomāta.

“GolfClayderman” radās 2016. gadā – nosaukumu tās dibinātāji sev devuši, atsaucoties uz visiem zināmo pianistu un liriķi Ričardu Klaidermanu. 2016. gadā un pēcāk sarīkoti atšķirīgi izklaidējoši performatīvi pasākumi, piemēram, modes skate (“Neredzamais lauks”), iekārtots skaistumkopšanas salons (OxyMorin), sarīkota arī iepazīšanās spēle (Sturm der Liebe), viss ar atsaucēm uz pazīstamām popkultūras izpausmēm, TV šoviem, ģērbšanās un stila tendencēm un dzīvesstila estētiku. Retrospektīva apvienības skate šogad pavisam nesen tika sarīkota galerijā “Alma” ar nosaukumu “Video salons”, kur bija redzamas līdz tam notikušo pasākumu video dokumentācijas. Tagad sarīkota izstāde “Mīlas viesulis golfa klubā” un “Arsenāla” Radošā darbnīca pārvērsta par golfa laukumu. Zālē ieklāts mākslīgā zāliena paklājs, izvietoti atsevišķi mērķi, kuros ikkatrs var izmēģināt roku un ieripināt kādu bumbiņu. Tomēr scenogrāfijā centrāla ir videofilmiņa, kas skatāma gan kā projekcija ar atvērtu skaņu, gan TV ekrānā, uzliekot austiņas, ļaujoties intīmākai atmosfērai tās skatīšanās procesā. Filmiņas centrālie varoņi dažādās epizodēs izspēlē etīdes, kur savijas gan mīla, romantika, gan idilliska un laiska dzīvošanās golfa klubā, un tad negaidīti bezrūpību pārtrauc viesulis, kas visus varoņus satricina ar savu jaudu. Viesulis arī pavisam burtiski “ņemts” un iemontēts filmiņā no kāda “YouTube” atrodamajiem absurdo situāciju humoristiskajiem video, kur spēlētājus kādā reālā golfa laukumā patiešām pārsteidz viesulis un ir neiespējami kustēties, jo vēja spēks ir tik liels, ka visu nes pa gaisu. Ak, jā, un, kā jau dzīvesstila un modes “pārzinātājiem”, izstādes “intro” ir apvienības dažādo suvenīru līnija – T-krekliņi un pastkartītes –, visu sortimentu ļaujot izskatīt turpat novietotajos datorekrānos.

Kas ir šā visa mērķis? “Klaidermanieši” saka – padarīt golfu un arī laikmetīgo mākslu kā elitāras parādības ikvienam pieejamu. Šāds solījums gan liekas mazliet pašmērķīgs un arī naivs, tomēr tajā ietvertā ironija (ja tā domāts) liek pārskatīt, kādi ir pēdējo laiku laikmetīgās mākslas mēģinājumi un instrumenti, kā to, kas tā ir, padarīt tuvāku cilvēkiem, kā arī pārdomāt aizvien biežāk dzirdamo mākslinieku un kuratoru balsīs, ka māk­sla ir jāpadara saprotama un pieejama tās skatītājam.

Šajā gadījumā pieejamības nodrošināšanai tiek izmantotas visiem atpazīstamas ikdienas situācijas, pazīstami popkultūras simboli un estētika, ar kuru viegli identificēties. Mākslinieki gluži vai tādām kā antropoloģiskām metodēm lieto references no lokālās vides – postpadomju telpas estētiku, kas veidojusies vēlmē līdzināties Rietumiem, un izvērtusies savdabīgā un hibrīdā improvizācijas estētikā. Tomēr jāsaka, ka gan kādam konservatīvākam apmeklētājam, gan arī varbūt tādam, kas var nenolasīt izstādē ietvertās atsauces uz popkultūru (piemēram, Ričards Klaidermans, TV seriāls “Mīlas viesulis” u.c.), izstāde varētu palikt diezgan nepieejama. Saduras tāds zināms duālisms, tālab uz izstādi gribas skatīties kā uz tādu vieglu koķetēriju ar skatītāju un varbūt nemaz ne tik “viegli” pieejamu. Tas gan nav pretrunā ar pašu dalībnieku pasludināto, ka viņu darbība ir sava veida izklaides forma (izklaide sev un skatītājam), netiecoties redzamo padarīt par jelkādu patiesību vai kaut ko absolūti nopietnu.

Humors, ja prasmīgi lietots, ļauj vieglāk komunicēt ar skatītāju un garantē kādas pavisam īpašas saiknes rašanos. Tomēr tajā ir arī daudz no riskantā, draudot, ka joks netiks saprasts un ka to mākslas darbā varētu nolasīt kā vienīgo mērķi un darba radīšanas iemeslu. “Mīlas viesuļa golfa klubā” mākslinieku prasmīgi stimulēta veiksmes atslēga ir situācija, ka vispirms vērojam izstādi, smejamies, bet pēc tam aizdomājamies, kādēļ smējāmies. “Klaidermaniešu” vēlme izskatīt mūsu sabiedrības dzīves estētiku un tās veidošanās principus visnotaļ uztverama kā nopietns mērķis, un jāpiekrīt māksliniekiem, ka, jo vairāk to pētām, jo absurdāka un smieklīgāka tā liekas.

LA.lv