Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
29. augusts, 2016
Drukāt

Grāmata var mainīt dzīvi

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Inga Surgunte un Gustavs Strenga pie viena no senākajiem ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" eksponātiem – 15. gadsimtā izdotās grāmatas par tiesu praksi, kas glabājusies Rīgas klēriķa Reinholda Soltrumpa privātajā bibliotēkā.

Nacionālajā bibliotēkā šodien atklāj ekspozīciju “Grāmata Latvijā”.

Pirmais iespaids, ieejot zālē, raisa asociācijas ar vērienīgo “Rīgas 2014” laikā notikušo izstādi “1514. Grāmata. 2014”. Viens no izstādes kuratoriem, LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga teic: līdzības galvenokārt nosaka seno grāmatu eksponēšanas režīms, savukārt atšķir interaktivitāte un personīgās lasīšanas pieredzes klātbūtne. Lielas diskusijas ekspozīcijas veidotāju vidū raisījušās par to, cik daudz seno manuskriptu un grāmatu izstādīt. Izvēlēts samērā askētisks ceļš, taču, projekta vadītāja Inga Surgunte piebilst, senās grāmatas stendos būs iespējams mainīt, tādējādi arī atjaunojot ekspozīciju.

Gustavs Strenga kā ļoti īsā laikā tapušās ekspozīcijas lielāko izaicinājumu nosauc vēlmi radīt stāstu, kas, būdams strikti akadēmiski precīzs, vienlaikus vēstītu ne tikai par gadskaitļiem un personībām, bet ļautu apmeklētājiem ekspozīcijā saskatīt sevi, izjust ar grāmatu saistīto intīmo pieredzi: “Nebūs pareizi uzsvērt, ka šī ir grāmatas vēstures ekspozīcija – mēs gribam uzrunāt apmeklētāju emocionāli, nevis tikai mācot un stāstot, tādēļ arī izveidotas trīs lielās tematiskās sadaļas “Maņas”, “Vara” un “Gars”, un tieši pēdējā sadaļā ir man ļoti mīļš elements – 20. gadsimta 90. gados Latgalē ierakstīta lūgšana, psalms, kas atgādina – grāmata ir kopā ar cilvēku praktiski no viņa pirmās dzīves stundas līdz pēdējai.”

Inga Surgunte uzsver ekspozīcijas interaktīvo dabu: “Mēs esam ļoti centušies domāt par dažādām auditorijām – objekts “Maņas” domāts īpaši bērniem un ģimenēm, un ne tikai – visai tai auditorijas daļai, kam neder tikai objekts ar aprakstu, kas mācās caur kinestētisko, taktilo, audiovizuālo pieredzi.” Pašai Ingai vismīļākā ir ekspozīcijas daļa, kuru apmeklētāji ieraudzīs uzreiz pēc ieiešanas zālē, proti, ekrāns, kurā varēs noskatīties 12 cilvēku personīgos stāstus par grāmatām, kuras viņus iedvesmojušas un ļāvušas mainīt dzīvi.

No otras puses, kaut arī sadaļa “Maņas” piedāvā iespēju iepazīt Braila rakstu, vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem pagaidām iespēja iepazīt ekspozīciju ir ierobežota. Inga Surgunte teic: līdz gada beigām paredzēts izstrādāt īpašu audiogidu. Bet visiem apmeklētājiem jau no 1. septembra būs atklāta nodarbību telpa, kura vēl pastiprinās ekspozīcijas interaktivitāti, piedāvājot, piemēram, arī pašiem iejusties 19. un 20. gadsimta grāmatizdevēja ādā un salikt kādu tekstu uz tā dēvētās bostonpreses.

Ekspozīcija, apmeklētājus iepazīstinājusi ar grāmatas ceļu Latvijā no 11. līdz 21. gadsimtam, nepievēršas pēdējos 20 – 30 gados izdotajām grāmatām, kuras, jādomā, ir katram grāmatplauktā, bet tematiski beidzas ar mākslinieka Andra Brežes instalāciju “Grāmata māca lidot”, kas atgādina: grāmata nemirst, un arī digitālā grāmata nenozīmē fiziskās grāmatas nāvi.”

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+