Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Grauzēju invāzija – kā pret to cīnīties?

zurks1

Iestājoties vēsākam laikam, grauzēji pārvācas uz cilvēku un dzīvnieku mītnēm, noliktavām, jo tur sīkie dzīvnieki viegli var atrast pietiekami daudz barības. Skraidot un meklējot to, iebrucēji sagrauž visu, kas gadās ceļā, arī grīdu un sienas. 
Kā apturēt šīs aktivitātes?

 

Žurkas un peles sabojā krietni vairāk pārtikas nekā apēd, turklāt izplata arī bīstamas slimības. Par šo dzīvnieku rosīšanos pagrabā liecina apgrauztie dārzeņi. Ja nelūgtie viesi ļoti savairojušies, to darbošanās ir visai postoša.

Grauzēju ierobežošanai jāveic vismaz profilaktiski pasākumi. Pirms jaunās ražas no pagraba jāizvāc vecie krājumi, tas jāiztīra, jādezinficē un jāizvēdina. Tukšu telpu arī vieglāk apskatīt. Ja pamanīti caurumi sienās un grīdās, tie jāaiztaisa. Ar metāla sietu jānosedz vēdināšanas lūkas. Ieteicamāk dārzeņus glabāt kastēs, nevis sabērtus apcirkņos, lai, konstatējot grauzēju klātbūtni, būtu vieglāk ražu pārcilāt.

Pilsētnieki dārzeņus glabā arī daudzdzīvokļu māju pagrabos, kur katram saimniekam atvēlēta neliela telpa. Grauzēji arī tur apmetas un nāk pat pirmā stāva dzīvokļos, tāpēc iedzīvotāji palaikam meklē palīdzību deratizācijas uzņēmumos.

Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti atgādina, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā ir noteikti obligāti veicamie pārvaldīšanas pasākumi. Viens no tiem – ēkas uzturēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp sanitārā apkope, kas ir tās īpašnieka pienākums. Viņš var pilnvarot pārvaldnieku, lai veiktu likumā noteiktās darbības.

Savukārt Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, kas piemērojami privatizācijai nodotajās dzīvojamās mājās, kuras dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona nav pārņēmusi pārvaldīšanā (tās pārvalda valsts vai pašvaldības uzņēmumi) obligāti veicamo mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmē ir paredzēts iekļaut līdzekļus deratizācijai (grauzēju iznīcināšanai).

Arī Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” 7. pantā ir paredzēts – mājas teritorijā, arī koplietošanas telpās, laikus jānovāc atkritumi un būvgruži, kas rada saindēšanās, ievainojumu un infekcijas slimību izplatīšanās risku vai saistīti ar smaku izplatīšanos. Laikus jāveic arī citi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu grauzēju un kukaiņu savairošanos un izplatīšanos.

– Bieži daudzstāvu māju pagrabi ir pilni ar dzīvajiem deratizatoriem – kaķiem, tāpēc tur nav nekādu problēmu ar grauzējiem. Nevajadzētu deratizāciju veikt sakņu pagrabā, jo peles un žurkas pirms nobeigšanās salien starp dārzeņiem. Katrā ziņā dabai draudzīgāk būtu uzstādīt kādu slazdu, nevis indēt grauzējus kopā ar visu pārējo, tajā skaitā pašu audzētiem burkāniem, – spriež zoologs Jānis Ozoliņš.

Privātmāju un pagrabu saimnieki var iegādāties aizsardzības līdzekļus – slazdus, stipru līmi vai speciāli izgatavotas indes. Telpās grauzēju iznīcināšanai labi noder arī kaķis, kurš nebaidās no žurkām. Ja sīkie grauzēji jūt, ka tām ir spēcīgs pretinieks, tie dodas meklēt citu mājvietu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+