Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. janvāris, 2013
Drukāt

Grib mazāk politiķu “galvas” TV ziņās

Foto - LETAFoto - LETA

“Vienā ziņu izlaidumā drīkst rādīt četrus politiķus, piecus lauku iedzīvotājus un sešus citus iedzīvotājus ar dažādiem viedokļiem. Tas ir joks, vai kā?” sociālajā tīklā twitter.com jautā bijušais raidījuma “Degpunktā” vadītājs, Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS),

 

reaģēdams uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa Daiņa Mjartāna (NA) izteikumu otrdien Nacionālās apvienības diskusijā “Latvijas mediju telpa. Demokrātiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts principu stiprināšana”.

Līdzīgs tvīts arī LTV1 raidījuma “De facto” vadītājam Jānim Gestem: “Ceru, ka Mjartāns no NEPLP šodien Saeimā tikai sarunājis muļķības un deputātiem sasolījis muļķības, jo citādi tas nevar būt.” Savukārt Anna Kononova ierakstījusi: “Wow… Nu vismaz atklāti!”

Vakar portāls Diena.lv gan paguva precizēt, ka sabiedriskās televīzijas saturu tomēr neviens negrasoties stingrāk regulēt. Šāds izteikums, tajā skaitā minētais “4 politiķu” un “5 lauku iedzīvotāju” skaits esot vien nepareiza ziņu aģentūras LETA žurnālistes interpretācija par Mjartāna teikto.

 

Koncepcijā noteiktas proporcijas

Tomēr nav dūmu bez uguns. “Latvijas Avīzē” jau rakstīju, ka darba grupu locekļi, kas izstrādājuši jauno sabiedriskā medija koncepciju, pagājušonedēļ prezentācijā atklāja ieceri ziņas monitorēt ar tā saucamo galvu skaitīšanas metodi, ko lieto, piemēram, Zviedrijā.

Projekta vadītāja Zane Čulkstēna stāstīja, ka Zviedrijā, kur īpaši rūpējas par dzimumu līdztiesību, skaitot “sieviešu galvas” ziņās. Latvijā ar šo metodi varot sekot līdzi, lai ziņās būtu mazāk pārstāvēti politiķi, vairāk lauku iedzīvotāji un mazākumtautību pārstāvji.

Ielūkojoties koncepcijas nodaļā “Sabiedriskais pasūtījums”, arī atrodamas noteiktas proporcijas. Esot jāievieš sistēma “galvu” skaitīšanai ziņu un informatīvi analītiskajos raidījumos, lai “nodrošinātu reprezentatīvu etnisko grupu pārstāvniecību (vismaz 1/3 intervēto ir jābūt mazākumtautību pārstāvjiem); nodrošinātu reprezentatīvu novados dzīvojošo pārstāvniecību (vismaz 1/4 ir jābūt no novadiem); novērstu disproporcionālo politiķu pārstāvniecību (ne vairāk kā 1/3 daļa).

Kāds pamatojums? Auditorijas pētījumos atklājies, ka cilvēki uzskatot – politiķu sejas un viedokļi pārāk dominē. Savukārt mazākumtautību pārstāvji sūkstoties, ka tie sevi nespēj identificēt ar sabiedriskā medija saturu.

 

Primitīva shēma

Mediju eksperte Anda Rožukalne, kura arī piedalījusies koncepcijas izstrādē, tiesa, darba grupā par satura veidošanu (nevis sabiedrisko pasūtījumu), teic, ka nemaz nezina, kurš ir ierosinājis skaitīt “galvas”. Darba grupas bija vairākas, un “saliktā” koncepcija ieraudzīta vien pagājušonedēļ.

A. Rožukalne uzskata, ka mērķis sabalansēt avotu pārstāvniecību esot labs, tomēr ir pamats bažām, ka “žurnālistikas būtība ir ielikta primitīvā shēmā. Ne vienmēr dzīvesvieta vai profesija ir noteicošā. Ziņu sižeta veidošanai jāpieiet ar veselo saprātu, citādi realitāte tiks mākslīgi konstruēta. Piemēram, sižetā par amatpersonu algām nevar nerunāt ar politiķiem!”

Jebkurš stāsts ir vērtīgāks par “runājošām galvām” – to atzinis arī bijušais Somijas sabiedriskā medija YLE padomnieks Gregorijs Lovs.

Lūkojot, kas ir tie darba grupas locekļi, kas izstrādājuši koncepcijas sadaļu par sabiedrisko pasūtījumu, atklājās, ka iepriekš minētais NEPLP loceklis D. Mjartāns tajā nemaz nepiedalījās. NEPLP pārstāvējis Gints Grūbe, Zane Čulkstēna un LTV pagaidu administrators Gints Miķelsons. Latvijas Televīziju pārstāvējis nu jau bijušais LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, LTV1 direktore Baiba Šmite un kultūras, izklaides un bērnu raidījumu satura redaktore Daina Markova, LTV7 satura redaktore Jana Semjonova un LTV portālu direktors Gatis Madžiņš. Kā redzams, neviens no LTV Ziņu dienesta vai informatīvi analītiskajiem raidījumiem. Darba grupā gan vēl piedalījās vairāki Latvijas Radio pārstāvji, tostarp bijušais “De facto” vadītājs Jānis Siksnis, kā arī divi ar medijiem nesaistīti cilvēki. Neoficiāli zināms, ka attieksme pret “galvu” skaitīšanu ziņās nebūt nav bijusi vienprātīga. Bet, kā mierina Gints Grūbe, monitoringu plāno veikt nevis NEPLP vai kāda cita kontrolējoša padome vai iestāde, bet gan pats medijs. Šādi neesot paredzēts LTV Ziņu dienestu kontrolēt, portālam Diena.lv apgalvojis G. Grūbe.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+