Latvijā
Politika

Grib vairāk naudas partijām, lai mazinātu sponsoru ietekmi4


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Iepriekšējā, Māra Kučinska (ZZS), valdība atstājusi mantojumā Krišjāņa Kariņa (“JV”) vadītajam Ministru kabinetam iesniegšanā Saeimā sagatavoto atzinumu par iespējām palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām un to apvienībām. Tajā teikts, ka politiskajiem spēkiem, kuri Saeimas vēlēšanās pārvarējuši divu procentu barjeru, partijas pamatfunkciju veikšanai būtu nepieciešami vismaz 190 000 eiro gadā. Tagad valsts atbalsts partijām esot deviņas reizes mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā.

“Ja partijas ir pietiekami finansētas no valsts, tad tās ir neatkarīgas un viņas nevar ietekmēt tik daudz privātie naudas ziedojumi. Ir jābūt cīņai par idejām, nevis par naudu,” pēc valdības sēdes sacīja premjers K. Kariņš. Viņš vēl neesot gatavs runāt par konkrētām summām, kuras varētu apspriest valsts budžeta sagatavošanas laikā. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām “Saskaņai” šobrīd ir tiesības pretendēt uz 118 653 eiro gadā, bet “Jaunajai Vienotībai”, kas iekļuva Saeimā kā pēdējā – uz 40 144 eiro.

Politisko organizāciju finansēšanas likuma pārejas noteikumos 2017. gada oktobrī tika uzdots valdībai līdz 2018. gada oktobra beigām iesniegt Saeimā atzinumu par iespējām palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām un to apvienībām. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) sagatavoja atzinumu, pieaicinot arī Sabiedriskās politikas centra “Providus” pārstāvjus. Taču šo ziņojumu valdības sēdē otrdien jau prezentēja jaunās valdības tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Viņš informēja, ka sagatavotajā atzinumā ir piedāvāti divi modeļi – speciāli izveidotās darba grupas sagatavotais un vēl vairāki KNAB priekšlikumi.

Atzinumā tiek ierosināts saglabāt 2% slieksni, lai pretendētu uz valsts atbalstu, bet palielināt finansējumu par katru vēlēšanās iegūto balsi līdz diviem eiro. Tagad partijas saņem 0,71 eiro gadā par katru saņemto balsi. Lai veicinātu spēcīgu partiju veidošanos un mudinātu tās iesaistīt savās rindās jaunus biedrus, piedāvāts maksāt arī desmit eiro par katru biedru. Latvijā nevienā partijā nav vairāk kā 4000 biedru, bet Igaunijā un Lietuvā esot politiskie spēki, kuros ir 10 000 biedru, teikts ziņojumā.

KNAB atzinumam ir pievienojis nosacījumus, piemēram, pastiprināt kontroli, vai valsts piešķirtais finansējums tiek izlietots paredzētajam mērķim – to var izmantot, piemēram, telpu īrei, darbinieku algošanai, sakariem, pētniecībai, aptaujām un publiskiem pasākumiem, bet par šo naudu nevar segt ēdināšanas pakalpojumus. KNAB arī aicina apsvērt iespēju samazināt vienai personai atļauto ziedojumu apjomu. Valsts finansējumu partijām un apvienībām sāka piešķirt 2012. gadā. Pēc iepriekšējām – 12. Saeimas – vēlēšanām 2014. gadā uz to varēja pretendēt seši politiskie spēki, kuri visi bija ieguvuši pārstāvniecību Saeimā, bet 13. Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārsniedza septiņas partijas un apvienības, bet vēl trīs – Latvijas Krievu savienība, Latvijas Reģionu apvienība un partija “Progresīvie” – pārkāpa 2% barjeru, kas arī tām deva tiesības pretendēt uz valsts budžeta atbalstu.

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), par kuru vēlēšanās nobalsoja 4,14% pilsoņu, no valsts budžeta gadā ir paredzēti 24 862 eiro. LRA līderis Edvards Smiltēns “Latvijas Avīzei” teica, ka mēnesī tie ir aptuveni 2000 eiro, kas galvenokārt tiks izlietoti biroja telpu īrei un viena vai divu darbinieku algošanai. “Korupcijas saknes sākas nopirktās partijās, arī aizvadītajās vēlēšanās varēja just aizdomīgu sponsoru ietekmi,” uzskata E. Smiltēns. Viņš pievienojas tiem, kuri atbalsta valsts finansējuma palielināšanu partijām, jo kvalitatīvu politiku nevarot nodrošināt bez izpētes.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) atceras, ka jautājums par partiju finansēšanu no valsts budžeta “gaismas staros parādās ik pa laikam – īpaši pēc vēlēšanām”. Viņš personīgi nedomā, ka tā palielināšana ir vienīgais veids, kā izvairīties no sponsoru ietekmes. S. Dolgopolovs uzskata, ka lielāks valsts atbalsts partijām būtu nepieciešams priekšvēlēšanu periodā, jo jaunie spēki un tie, kuri nav tik turīgi, atrodoties nevienlīdzīgā situācijā.

LA.lv
IE
Ināra Egle
Latvijā
Purgailei ir izredzes
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Pie horizonta – aizstājošā migrācija? Atbraucēji integrēsies jau esošajā krievvalodīgajā vidē
3 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1919. gada 23. oktobrī. Igauņi atsauc palīdzību
10 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Broka gatava atkāpties, Bricis prāto par valsts maiņu
51 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Jaunākais par notikušo Juglā: Mājā atrasts liels daudzums sālsskābes un miris cilvēks
3 stundas
SK
Skaties.lv
Kultūra
Imants Lancmanis: “Brīnos, ka uz simtgadi nebija programmas, kas atbrīvotu Latviju no padomju graustiem.”
12 minūtes
LE
LETA
Dabā
Latvijā sāksies laikapstākļu pārmaiņas
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
No prieka apraudājos: vidzemniece zem “bietes” atrod 10 000 eiro
26 minūtes