Hermanis: Atšķirība starp teātriem šobrīd ir aktieru spēles veidā un personībā 0
Patlaban ir pienācis laiks, kad režisori iestudē izrādes te vienā, te citā teātrī, tādēļ galvenā atšķirība starp teātriem ir nevis režisoros, bet aktieru trupā – aktieru spēles veidā un personībā, uzskata Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Pēc režisora vārdiem, redzot, kādi ir citu teātru jaunās sezonas plāni, ir diezgan uzskatāmi redzams, ka tie ir vieni un tie paši režisori, kas pārvietojas no viena teātra uz otru, tādēļ pēc režisoru uzvārdiem jau vairs nav iespējams definēt teātra estētiku, “kā vecos labos laikos”.
“Tā kā režisori migrē no viena teātra uz otru, tad tas, manuprāt, rada situāciju, ka galvenā atšķirība starp teātriem ir ne jau režisoru, bet aktieru trupā. Katrā teātrī aktieru trupai ir sava intonācija, savi kanāli, ar kuriem viņi komunicē ar saviem skatītājiem. Atšķirība starp teātriem šobrīd ir aktieru spēles veidā un aktieru personībā,” akcentēja Hermanis.
Teātra mākslinieciskais vadītājs neslēpa, ka ir neizpratnē par Kultūras ministrijas vēlmi no teātriem saņemt stratēģisko plānu un mākslinieciskās stratēģijas plānu nākamajiem gadiem. Viņaprāt, tas ir absurds no teātra, kas ir dzīvs organisms, prasīt māksliniecisko stratēģiju.
Vēlme, lai teātris definē savu māksliniecisko stratēģiju, jau kļūst par filozofisku jautājumu, ir pārliecināts Hermanis. “Darbs teātrī visiem gandrīz ir mūža darbs. Tas nav kā citās zemēs, kur aktieri pēc pieciem gadiem maina adreses. Mūsu mazajā valstī tas nav iespējams. Pie mums aktieri visu mūžu pavada savā teātrī, līdz ar to viņu mākslas ceļš saiet kopā ar viņu dzīves un personīgās attīstības ceļu, tādēļ man būs grūti Kultūras ministrijai uz papīra uzlikt, kāda mākslinieciskā stratēģija ir mūsu teātra cilvēkiem, kuri šeit strādā pāris gadu desmitus un vēl vismaz tikpat ilgi strādās nākotnē,” sacīja teātra mākslinieciskais vadītājs.
Tāpat Hermanis pieminēja, ka daudzi kritiķi pārmetuši to, ka Jaunajam Rīgas teātrim nav nekāda mākslinieciskā plāna. “Īstenībā tas līdz šim bija liels noslēpums, un mēs to turējām slepenībā. Teātra mākslinieciskā stratēģija ir visa universuma pārveidošana un uzlabošana. Jau 20 gadus esam ar to slepeni nodarbojušies,” ironizēja Hermanis.
