Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. janvāris, 2014
Drukāt

Ideja par Eiropas lietu ministru nemirst (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī jaunās valdības veidošanas procesā sākotnēji parādījās doma, ka varētu tikt veidots Eiropas lietu ministra amats, pašlaik runas pieklusušas, tomēr politiķi ideju par Eiropas lietu ministru neatmet.

Iepriekš ideju par Eiropas lietu ministra amata izveidi aizstāvēja Latvijas ES Padomes prezidentūras sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa, apgalvojot, ka šāds amats atvieglotu darbu ārlietu ministram. Jaunās valdības veidošanā šai idejai gan vairāk bija raksturīga iekšpolitiskās tirgošanās pieskaņa pēc tam, kad izskanēja domas, ka Ārlietu ministriju varētu savā pārziņā pārņemt Zaļo un zemnieku savienība. Jauns ministra amats tad būtu kā “kompensācija” līdzšinējam ministrijas vadītājam Edgaram Rinkēvičam no Reformu partijas (RP). Partiju sarunās RP spēja panākt, ka E. Rinkēvičs tomēr paliek Ārlietu ministrijā.

Tomēr gan RP, gan “Vienotības” politiķi uzsver, ka šāda ministra postenis būtu nepieciešams, lai Latvija sekmīgāk īstenotu ES Padomes prezidentūru 2015. gada pirmajā pusē. Tātad ideja vēl joprojām ir dzīva, un varētu atkal atgriezties darba kārtībā pēc 12. Saeimas vēlēšanām. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš spriež, ka būtu loģiski, ka Eiropas lietu ministrs būtu amatā divus gadus. “Prezidentūras laikā ir daudz pasākumu – tos mēs nevaram atstāt tikai ārlietu ministra rokās, jo daudzajās sanāk­smēs viņš nevarēs būt klāt. Šāds amats palielinātu Latvijas ietekmi Eiropas līmeņa sanāksmēs. Es šāda amata izveidi atbalstu tā funkcijas dēļ, nevis lai kādai no partijām būtu amats,” teica O. Ē. Kalniņš. Aizkulisēs izskanējis, ka šo amatu varētu ieņemt eiroparlamentārietis Roberts Zīle vai arī Latvijas pārstāvniecības ES vadītāja Ilze Juhansone.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis domā, ka nepieciešamība pēc šāda amata pastāv, taču tam nav jākļūst par iekšpolitisku tirgošanās objektu, jo tas nav viegls amats un prasa arī īpašu kompetenci un profesionalitāti ES lietās. Bet Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds uzskata, ka labāks risinājums būtu Ārlietu ministrijai deleģēt kādu no savām amatpersonām, lai tā nodarbotos ar prezidentūras jautājumiem. Pēc viņa domām, Eiropas lietu ministra amats Latvijā nav nobriedusi ideja – ja tas veidotos kā politiskā kompromisa auglis, šis amats vēlāk kļūtu par tā ķīlnieku.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Mūsu politiķi savos augstajos plauktos ir aizmirsuši tikai par tautu,kas viņus uztur,un par tās ikdienas vajadzībām! Aizmirsuši,ka nav mums vienīgajiem Eiropas Savienībā pat obligātās veselības apdrošināšanas,par VISĀ PASAULĒ otru augstāko PVN likmi ikdienas pārtikai un zemāko pat starp Baltijas valstīm minimālo pensiju pat nerunājot!

  2. Par maz birokrātu un par daudz naudas? Atbildēt

    Mums jau tagad ir par par 6 ministriem vairāk nekā Šveicē un par trīs ministriem vairāk nekā Briselē!

  3. Kur palika valdības konceptuālā ideja ar nākamo,2010.gadu,pilnībā pāriet Latvijā uz progresīvo ienākuma nodokli?Pēc eiro ieviešanas būtu īstais laiks!

  4. Birokrātijai vienmēr ir tieksme sevi atražot! Neaizmirsīsim,ka pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentā strādāja tikai 17 darbinieki,bet nebija nekādu rindu,ne uz izmeklēšanu,ne uz operācijām! Vai šodien desmitkāršojies būtu iedzīvotāju skaits Latvijā?

  5. Ja samazinātu,apvienojot, līdz Briseles(Beļģijas) 10 ministrijām Latvijas ministriju skaitu,šada ideja būtu realizējama! Apvienot varētu gan Veselības un Labklājības,gan Finanšu un Ekonomikas ministrijas,gan pievienot Izglītības un zinātnes ministrijai Kultūras ministriju kā,piemēra,Nīderlandē,Ungārijā,Japānā,Urugvajā,Paragvajā,Samoa un Bahamās. Eiropā ministrijas ir apvienotas 13 valstīs,pasaulē-vismaz 45 valstīs!

Draugiem Facebook Twitter Google+