×
Mobilā versija
Brīdinājums +24.3°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
12. aprīlis, 2018
Drukāt

Māris Zanders: Ideoloģiskās frontes cīnītāji (3)

Foto LETAFoto LETA

Māris Zanders

Šonedēļ publiskotajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatā par 2017.gadu lasām: “Kopumā Latvijas un Baltijas sabiedrības attieksme pret Krievijas propagandu pēdējos gados ir kļuvusi kritiskāka, ir pieaugusi iedzīvotāju prasme atpazīt Krievijas tradicionāli izmantotos propagandas kanālus un vēstījumus” (6.lpp.). Nav īsti skaidrs, kas ļauj SAB izdarīt šādus secinājumus, tomēr zināma taisnība apgalvojumā varētu būt, kas gan, iespējams, vairāk izriet no cilvēku kritiskākas attieksmes pret medijiem vispār. Jebkurā gadījumā, ja mediju – t.sk., Krievijas propagandas – vēstīto ļaudis vērtē skeptiskāk, tad jo būtiskākas ir šīs propagandas citas formas. SAB tādas arī min – “Krievijas ietekmes pasākumus Baltijas reģionā īsteno arī Krievijas veidotas un kontrolētas pseidoakadēmiskas un ekspertu organizācijas” (5. lpp.). Šādas formas varētu būt pat efektīvākas un attiecīgi bīstamākas, jo daudziem no mums ir zināms respekts pret, piemēram, vārdu “profesors”, “institūts” un līdzīgiem.

Līdz ar to atgādināšanas vērts ir tas, ka manipulēšana ar jēdzieniem nav nekas svešs arī t. s. ekspertu aprindās. “Institūts” skan nopietni, un tā var sevi saukt arī divu trīs cilvēku grupiņa. Tikpat brīvi vajadzības gadījumā var izrīkoties ar jēdzieniem “starptautisks”, “pētnieciskais” utt. Zinātnisko grādu sistēmas degradācija nozīmē, ka arī uzticību raisošie “profesors”, “docents” u. c. automātiski neliecina par akadēmisku godprātīgumu un zināšanu dziļumu. SAB pārskatā kontekstā var pat teikt, ka Baltijai ir paveicies, jo pārskatā minēto struktūru nosaukumi ir diezgan viegli atšifrējami – nojaust, kas “vēderā”, piemēram, centram “Russkaja Baltika” ir vieglāk nekā, ja runa būtu par – improvizēju – Berlīnē reģistrētu Starptautisko vēstures pētījumu centru “Mare Balticum”. Par ideoloģiju atbildīgie Krievijā šajā ziņā ir meistari – pēdējo gadu laikā Krievijā ir izveidotas vairākas varai lojālu vēsturnieku biedrības ar nosaukumiem, kas apbrīnojami līdzīgi pret varu kritiskāk noskaņoto zinātnieku struktūru nosaukumiem. Baltijas gadījumā kaut kas izsmalcinātāks ir vienīgi puslīdz solīdi un neitrāli skanošā I. Kanta vārdā nosauktā Baltijas federālā universitāte.

Īsi un nedaudz ciniski sakot, mums vēl viss priekšā… Īpaši nebrīnītos, ja kādā brīdī Latvijas publiskajā telpā parādītos “eksperti” ar, kā mēdz teikt, latviskiem vārdiem un uzvārdiem, centrs, kas par savu darbības jomu deklarētu – nekāda politika, ko jūs! – kultūras sakaru izpēti un veicināšanu, turklāt pilnai laimei šis skaistums būtu vismaz formāli kādas no Latvijas augstskolām paspārnē.

Labi apzinos, ka šādi var iedzīvoties vieglā paranojā un pamatoti kaš­ķīgā pretjautājumā, kā tad lai atšķir, kurš eksperts patiesībā ko pārstāv? Vienas atbildes nav, tomēr, ja nu mēs vispār uzticamies ekspertiem vairāk nekā medijiem, tad ir vērts arī veltīt dažas minūtes, lai internetā iegūtu kādu priekšstatu par viņiem. Var spēlēties ar nosaukumiem un grādiem, tomēr pilnīgi “sacerēt” akadēmisko biogrāfiju ir grūti. Tāpat vērts paturēt prātā, ka vismaz Rietumos, ja konkrētā struktūra nodarbojas ar politikas analīzi, tiek uzskatīts par elementāru pieklājību neslēpt savu uzskatu kopējo orientāciju. Piemēram, amerikāņu “Heritage Foundation” neslēpj, ka strādā konservatīvo ideju laukā, savukārt “Brookings Institution” sevi atzīst par pretējai nometnei piederīgiem. Tas palīdz novērtēt konkrēto ekspertu viedokli. Visbeidzot jāņem vērā, ka jautājums par sabiedriskās domas ietekmēšanu ar ekspertu starpniecību nav tikai jautājums par Krievijas propagandu. Tas nav pārmetums SAB, jo objektīvu iemeslu dēļ dienests koncentrējas Krievijas virzienā. Tomēr, ja mēs cenšamies saprast, vai kādi personāži un struktūras, atvainojos, neskalo mums smadzenes Kremļa interesēs, tad lielāka skaidrība nenāktu par ļaunu arī gadījumos, kad Kremlis nav iejaukts. Mēs esam nedaudz apmāti ar apzīmējumu “neatkarīgs” (kam turklāt nereti paši īsti neticam), lai gan būtu tikai normāli, ja sociālo zinātņu jomu tēmas komentējošie neslēptu savas simpātijas vai profesionālās saites ar, vienalga, liberālajām vai konservatīvajām aprindām, Ķīnu (tas nav joks) vai ASV.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Pret lielkrievu šovinistu propagandu – psiholoģisko karu noder visi instrumenti, materiāli, tajā skaitā arī Soross ar savu ekipējumu.

  2. Drīz smadzens sāks skalot vietējo partiju propoganda – tuvojās diena , kad katra pilsoņa svēts pienākums būs atkal uzmīt uz Vecā Grābekļa .

  3. Par Sorosu zināms ļoti daudz, neskatoties uz to viņa spmaksāti aģentu un stipendiātu tīkls izpleties vai pa visu pasauli un nav apjedzams, kā interešu vārdā tas tiek pieļauts.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kurš te varens?

ASV prezidents Donalds Tramps saņēmis daudz kritikas par pirmdienas tikšanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Trampam tiek pārmests par izteikumiem, ka Krievija ASV prezidenta vēlēšanās nav iejaukusies, – par spīti tam, ka ASV slepenie dienesti izmeklējumos pierāda pretējo. Tāpat ASV prezidents nav aizstāvējis Ukrainu un nav nosodījis Krievijas agresiju tajā, īpaši tādēļ, ka šodien ir ceturtā gadadiena kopš Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Austrumukrainas. Tiek apspriestas arī Trampa ārpolitikas īpatnības, jo pēdējā laikā viņam lielāku sapratni izdodas atrast ar dažādiem diktatoriem, kamēr attiecības ar partneriem NATO pārsvarā raksturo strīdi un apvainojumi.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+