Iegremdēšanās ordeņu un nozīmju pasaulē 0
Ir tāds kolekcionēšanas paveids un vēstures zinātnes apakšnozare – faleristika – , kas nodarbojas ar ordeņu, medaļu un arī nozīmju pētīšanu. Grāmatas “Latvijas valsts apbalvojumi 1918. – 1940.” iznākšana noteikti ir svētki faleristikas piekritējiem, jo arī paši izdevēji neslēpj, ka sējums tiešām drīzāk ir pirmskara Latvijas valsts apbalvojumu katalogs, ne šo apbalvojumu vēsture.
Latvijas valsts apbalvojumi – tie vispirms ir Lāčplēša Kara ordenis (1919), Triju Zvaigžņu ordenis (1924) un Viestura ordenis (1938), turklāt 1918. – 1940. gada Latvijā pastāvēja arī citas, mazāk pazīstamas medaļas un goda zīmes. Kolekcionāri zina, ka pat viena nosaukuma ordeņiem pastāv savstarpējas atšķirības atkarībā no izgatavošanas laika un meistara. Šķiet, visvairāk variantu bijis pirmajam Latvijas valsts apbalvojumam – Lāčplēša ordenim. Izrādās, ka pastāv vairāki Lāčplēša attēlojuma varianti ordeņa krusta centrā, atšķirības krusta pēdu formā un ordeņa lentē un pat ordeņa izgatavošanas materiālā. Viens no grāmatas autoriem, kolekcionārs Raimonds Pranks, stāsta, ka muzejos patiesībā glabājoties tikai ļoti maza pirmskara Latvijas ordeņu daļa. Pārsvarā tie tomēr meklējami pie privātkolekcionāriem, turklāt ne tikai Latvijā. Pranka kungs ir falerists ar 45 gadu stāžu, un šo to savai kolekcijai iegādājies vēl leģendārajos Biķernieku un Babītes mežu kolekcionāru tirdziņos.
Zināms, izdevniecībā “Balt Art Group” iznākušie “Latvijas valsts apbalvojumi 1918. – 1940.”, kas ir Jāņa Vigupa, Raimonda Pranka un Vladimira Balašova kopdarbs, nav pirmais tādai tematikai veltītais izdevums, bet šajā, atšķirībā no iepriekšējiem, galvenais ir attēli (daudzi publicēti pirmo reizi), ne teksts. Darbā ir ļoti daudz ordeņu stāstu papildinoša fotomateriāla, kas demonstrē ne tikai pašu ordeņu dažādību, bet arī ordeņu projektus, ordeņu kavalieru foto, ordeņu diplomus un citus ar ordeņiem saistītos dokumentus, kastītes, apbalvotajiem domātos piemiņas priekšmetus, arī miniatūrās apbalvojumu zīmes. Vienīgā nelaime, ka tikai retajam foto dots paskaidrojums, kur attiecīgais dokuments, priekšmets vai foto glabājas. Vēsturniekiem tas būtu svarīgi, kaut kolekcionāru saimes vēlme saglabāt konfidencialitāti ir saprotama. Dzirdēts arī, ka negatīvas emocijas raisa latviešu teksta paralēlā dublēšana krievu un angļu valodā, bet tas izskaidrojams ar samērā šauro pircēju loku, kāds šādām grāmatām ir Latvijā. Pranka kungs atzīst, ka vislielākais interesentu loks, protams, ir Latvijā, taču Latvijas valsts apbalvojumu kolekcionāri ir arī Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Starp citu, daļa grāmatā iekļauto liecību, tajā skaitā igauņu augstākās virsniecības pārstāvju fotogrāfijas ar Latvijas valsts ordeņiem pie krūtīm, nākušas no Igaunijas. Nedaudz mulsina, ka autori Igaunijas armijas virsnieku vārdus nevis latviskojuši, bet devuši oriģinālrakstībā. Ir arī pa drukas kļūdai, piemēram, 151. lappusē III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris pulkvedis Aleksandrs Plensners nosaukts par “Plesneru”.
“Balt Art Group” pirms dažiem gadiem jau izdeva tematiski līdzīgu sējumu “Latvijas armijas krūšu nozīmes 1918 – 1940”, taču, ja tam bija piešķirts numurs “1”, tad šim jau ir “3”. Kāpēc? Izrādās, numurs “2” vēl tiekot gatavots. Tas būšot veltīts Latvijas valsts organizāciju un biedrību apbalvojumiem, kas ietver robežsargu, aizsargu, policijas, skautu, mazpulku, aerokluba, Sarkanā Krusta apbalvojumus un krūšu nozīmes – tās lietas, kas nav ievietojušās abos iepriekšējos sējumos. Raimonds Pranks stāsta, ka krūšu nozīmes esot faktiski neizsmeļams temats: “Bieži gadās, ka nopērk senu fotogrāfiju, bet tur cilvēkam pie krūtīm nozīme, kādu neviens nezina, nav agrāk redzējis un kuru droši vien nekad arī neizdosies iegūt.” Bet skolu žetoni esot pavisam neizsmeļama tēma, ja ņem vērā skolu skaitu un to, ka žetonu izskats ar gadiem mainījies.
