Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. jūlijs, 2016
Drukāt

Kā latviešu diasporas jauniešiem veicas vasaras praksē Latvijā? “LA” aptauja

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA
UZZIŅA

* Amerikas latviešu apvienības un Latvijas Kultūras ministrijas izveidotās prakses programmas "Pavadi vasaru Latvijā" ietvaros Latvijā šovasar uzturas un strādā 18 jaunieši no ASV, Kanādas un Austrālijas.
* Pērn programmā piedalījās 16 jaunieši no ASV un Kanādas, no kuriem divas jaunietes saņēma pastāvīga darba piedāvājumu un palika dzīvot un strādāt Latvijā.

Lara Robežniece no ASV, praksē nodibinājumā “TechHub Riga”:

“Priecājos, ka esmu uzlabojusi savas latviešu valodas prasmes. Nu esmu iepazinusi Latviju dzīvē, nevis tikai dzirdot par to stāstām latviešu skolā ASV. Esmu studējusi bioloģiju, neirozinātni, strādāju par dabas zinātņu skolotāju pamatskolēniem, tāpēc šī man ir ļoti specifiska prakse. Strādājot šovasar uz tehnoloģijām un inovācijām balstītu uzņēmumu koprades telpā, esmu daudz uzzinājusi par uzņēmējdarbību un jauno tehnoloģiju nozari un ceru, ka tas man palīdzēs atrast darbu Amerikā vai Latvijā. Vēl nekad nebiju strādājusi vienkopus ar tik daudziem zinošiem un radošiem cilvēkiem. Mani patiešām interesē tehnoloģiju nozare, un šī prakse man palīdzēja saprast, ka vēlos ar to saistīt savu nākotni. Piedalīties šajā piedzīvojumā man piedāvāja Amerikas latviešu apvienība. Daži mani draugi jau pērn izmantoja šo iespēju pavadīt vasaru Latvijā, un viņiem tas ārkārtīgi patika. Tas arī mani pamudināja šogad sekot viņu piemēram. Latvijā dzimuši mani vecvecāki. Man Latvija saistās ar tautasdziesmām, tautas dejām, Dziesmu svētkiem. Šeit ir daudz darbīgu cilvēku, kas lepni par savu valsti, godā kultūru un folkloru.”

Māra Ģiga no ASV, praksē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā:

“Šī prakse man bijusi kā ļoti grandioza ekskursija bibliotēkā. Strādāju vairākās bibliotēkas nodaļās un sapratu, kā tur visi procesi notiek – gan restaurācijā, gan lasītavā, gan reģistratūrā utt. Paspēju pa šo laiku iepazīties ar latviešu kultūru, krietni uzlabot savas latviešu valodas spējas un saprast, kā ir dzīvot Latvijā. Tas ir citādi nekā Amerikā. Amerikā es mācos, šeit mācības nomainīja darbs. Man ļoti patīk dzīvot Rīgā. Vērtīgākais ieguvums no šī brauciena ir iespēja ienirt pilnīgi latviskā vidē uz šo laiku un izbaudīt to, kas ir īsta Latvija. Esmu pabeigusi pirmo kursu ķīmiskās rūpniecības tehnoloģijās. Pēc vidusskolas mums Amerikā nav iespēju izglītot sevi latviskā vidē, taču es to ļoti vēlējos turpināt, tāpēc atradu šo programmu. Turklāt šis ir labs veids, kā pavadīt vasaru. Latvija mums, Amerikas latviešiem, ir mājas pat tad, ja šeit esam pavadījuši pavisam maz laika. Tā mūs vieno ar citiem mūsu tautiešiem, rada ģimenisku sajūtu. Latvija ir liela daļa no manas identitātes. Lai gan patlaban galvenais mērķis ir pabeigt studijas Amerikā, tomēr es nākotnē noteikti gribētu atgriezties dzīvot Latvijā.”

Āris Putenis no ASV, praksē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā:

“Pamatā prakses laikā strādāju muzeja informācijas punktā, taču sakarā ar Jaņa Rozentāla 150. dzimšanas dienai veltīto izstādi bija iespēja arī palīdzēt krātuvē izpakot dažas no mākslinieka gleznām. Esmu Latvijā bijis arī agrāk, taču ne uz tik ilgu laika posmu. Šoreiz jūtos gandrīz kā pilntiesīgs Latvijas iedzīvotājs. Esmu guvis ļoti vērtīgu pieredzi un patiesi baudījis sajūtu, kā ir būt īstam latvietim Latvijā. Priecājos par iespēju prakses laikā komunicēt ar tik daudziem interesantiem cilvēkiem. Tiem, kas diendienā šeit dzīvo, to droši vien grūti saprast, taču man satikties ar tik daudz latviešiem un runāt brīvi latviski Latvijā šķiet kaut kas ārkārtīgi vērtīgs. Amerikā es studēju psiholoģiju, taču man ir sapnis atgriezties Latvijā, turpināt studijas šeit psiholoģijas, pedagoģijas vai politikas jomā. Iespējams, līdzīgi kā mani senči, kļūšu par pedagogu. Vēlos Latvijā atgriezties ja ne uz mūžu, tad krietni ilgāku laiku noteikti. Cilvēki no visas pasaules, kas dodas uz Ameriku kā imigranti, vēlas būt amerikāņi, bet trimdas latvieši, kas turp devās, grib būt latvieši ar mērķi atgriezties savā zemē. Ja maniem vecākiem un vecvecākiem tas nav sanācis, es uzskatu par savu pienākumu atgriezties tēvzemē.”

 

Pievienot komentāru

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+