Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. jūnijs, 2013
Drukāt

Ierobežojumi Elektroenerģijas tirgus likumā skars 14 vēja elektrostacijas

Foto-LETAFoto-LETA

 Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, nosakot fiksētu atbalstu uz noteiktu laiku vēja elektrostacijām, kopumā skartu 14 šādus objektus, tai skaitā ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo uzņēmumu “Vēja parks” stacijas, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija.

Ministrija izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kam sekos saskaņošanas procedūra, kā arī tā apspriešana EM Elektroenerģijas tirgus padomē un Enerģētikas komitejā.

Grozījumi likumā ir vērstu uz atjaunojamās enerģijas ražošanas un enerģijas ražošanas koģenerācijā atbalsta tiesiskā ietvara sakārtošanu un obligātā iepirkuma komponentes samazināšanu.

Grozījumi paredz, ka tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu jāpiešķir uz noteiktu laika periodu. Ministrija norāda, ka atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanai un enerģijas ražošanai koģenerācijā jābūt pietiekami ilgam, pretējā gadījumā var tikt apdraudēta investīciju drošība.

Lai uzlabotu nosacījumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu skaidrību un pārredzamību un palielinātu tiesisko noteiktību, ņemot vērā, ka likumam piemīt lielāks juridiskais spēks nekā Ministru kabineta noteikumiem, likumprojektā tiek noteikts, ka turpmāk elektroenerģijas ražotāji tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu varēs iegūt ne ilgāk kā uz 20 gadiem.

20 gadu atbalsta termiņš tika noteikts, jo ar esošo atbalsta līmeni visām stacijām pie vidējā nepieciešamā īpatnējo ieguldījumu apjoma tiek nodrošināts, ka ieguldījumu atmaksāšanās periods nepārsniedz desmit gadus; saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojums enerģētiskajām iekārtām veido 10% gadā, kas nozīmē ka desmit gados enerģētiskās iekārta ir pilnībā amortizēta un var veikt tās atjaunināšanu vai amortizācijas līdzekļus var izmantot kā iekšējo finanšu avotu.

Tāpat ministrija norāda, ka nākamo desmit gadu periods ļauj komersantam iegūt tā plānoto peļņu un novirzīt to savas uzņēmējdarbības attīstīšanai vai pārkārtošanai pēc atbalsta perioda beigām.

Lai nepamatoti nepagarinātu atbalsta saņemšanas laiku un pārmērīgi nesubsidētu elektroenerģijas ražotājus, kuri ieguva tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā novēstu radušos situāciju, likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņēma atbalstu pirms Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās, tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam ir spēkā ne ilgāk kā 20 gadus no dienas, kad elektrostacijas ražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkumam pirmo reiz tika piemērota īpašā kārtībā noteiktā elektroenerģijas iepirkuma cena.

EM sniegtā informācija liecina, ka grozījumi attiecas uz SIA “Baltnorvent” staciju Alsungā, SIA “BK Enerģija” staciju Liepājā, AS “Kursa” staciju Liepājā, kā arī 11 dažādi numurētu “Vēja parka” uzņēmumu stacijām Grobiņas novadā. Minētās stacijas nodotas ekspluatācijā laikā no 1998.gada februāra līdz 2002.gada novembrim.

Ministrijas apkoptā informācija liecina, ka pagājušajā gadā no šīm stacijām obligātajā iepirkumā iepirktas 47 319 579 kilovatstundas (kWh) elektrības, maksājot 3,5 miljonus latu.

2011.gadā no tām iepirktas 53 412 440 kWh elektrības, samaksājot tikpat – 3,5 miljonus latu, bet 2010.gadā iepirktas 40 519 820 kWh elektrības, samaksājot 4,6 miljonus latu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija iepriekš informēja, ka no 2012.gada 1.oktobra līdz šī gada aprīlim spēkā ir elektroenerģijas tirdzniecības vidējais tarifs 0,0796 lati par kWh, bet no 1.aprīļa būs jaunais tarifs – 0,0781 lats par kWh.

Jau ziņots, ka visu SIA “Vēja parks” vienīgais īpašnieks ir SIA “Inpo 5”, kuras īpašnieks savukārt ir SIA “Privāto aktīvu pārvalde”, kas pieder SIA “Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”. “Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem” lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% – Madarai Šķēlei, 10% – Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% – Ivetai Smilgai-Krongornei.

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja februāra vidū akceptēja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas cita starpā paredz arī mainīt atbalsta nosacījumus nelielai vēja parku daļai, kas saņem atbalstu saskaņā ar likumu. EM iepriekš skaidroja, ka līdz šim atbalsta termiņš nebija ierobežots un arī tarifs bija dubults, bet tagad regulators noteicis samērīgu apmēru. Pārmetumus par punktu, kas paredz saglabāt augstos tarifus desmit gadu garumā, sēdē izteica premjers Valdis Dombrovskis (V).

EM tagad norāda, ka atbilstoši diskusijai Ministru kabineta komitejā EM pirms grozījumu iesniegšanas izskatīšanai valdībā izvērtēs termiņus, cik ilgi šis atbalsts būtu sniedzams, lai tie atbilstu priekšlikumiem, kā kopumā samazināt obligātā iepirkuma ietekmi uz elektrības gala tarifu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+