Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. aprīlis, 2012
Drukāt

Ierobežos pašvaldību atlaides un uzrēķinus


maja_leta

Apliekot ar nodokļiem nekustamos īpašumus, vietējām pašvaldībām būs jābalstās uz likumā noteiktiem vienotiem principiem.
 To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas šomēnes iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pēc grozījumu skatīšanas Ministru kabinetā par tiem lems Saeimā.


Kā zināms, pēc pērn Saeimā pieņemtajiem šā likuma grozījumiem vietējām pašvaldībām tika dotas lielas tiesības pašām noteikt nodokļa politiku savās administratīvajās teritorijās.

Tās varēja lemt – saglabāt vai nesaglabāt tā saukto 25% pieauguma ierobežojumu šogad par zemi maksātajam nodoklim vai noteikt citu procentuālo samazinājumu. Tāpat varēja patstāvīgi lemt, vai jau no 2012. gada aplikt ar šo nodokli visas par 25 kvadrātmetriem lielākas saimniecības ēkas, kā arī jebkādu platību kooperatīvo sabiedrību un īpašnieku biedrību garāžas, piemērojot tādu pašu nodokļa likmi kā dzīvojamām mājām – 0,2 līdz 0,6% no īpašumu kadastrālās vērtības. Lielākā daļa pašvaldību šīs tiesības izmantoja daļēji – ar nodokli aplika garāžas. Bet tā saukto šķūnīšu nodokli atlika līdz 2013. gadam – ar cerību, ka šā gada laikā Valsts zemes dienestam izdosies sakārtot Nekustamā īpašuma valsts kadastrā par saimniecības ēkām reģistrētos datus.

Cita starpā likumā noteiktas vietējo pašvaldību tiesības no 2013. gada pašām grozīt nodokļa likmes noteiktā likmju rāmī – 0,2 līdz 3% no īpašumu kadastrālās vērtības.

 

Jau agrāk gan māju, gan zemes īpašnieki pauduši bažas, ka šāda brīvība novedīs pie tā, ka vietējās pašvaldībās orientēsies “pēc deguniem” – draugiem un vajadzīgiem ļaudīm nodokļa likme būs mazāka, toties citiem to varētu uzkraut lielāku.

 

Lai tā nenotiktu, jaunākie grozījumi paredz apcirpt vietējo pašvaldību tiesības, nosakot maksimālo likmi līdz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Par 1,5% lielāku likmi pašvaldības drīkstētu noteikt tikai nolaistiem nekustamiem īpašumiem – ēku graustiem, aizaugušai zemei u. c.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu lietās Juris Stinka skaidro, ka pirmais nule pieminētais princips domāts, lai ierobežotu pašvaldību iespējas lemt “pēc deguniem”, tā vietā izraugoties ar nodokli apliekamo īpašumu taisnīgāku novērtēšanu. Savukārt efektivitātes princips prasītu no pašvaldībām lieki nešķiest spēkus un naudu, apliekot ar nodokli īpašumus, kuru vērtība ir ļoti zema. Trešā un ceturtā principa ievērošana kalpotu pašvaldības budžeta pārdomātai plānošanai un prognozējamībai.

Likumprojektā nosaukti vēl trīs principi, kurus vietējā pašvaldībā jau varētu izmantot pēc saviem ieskatiem:

uzņēmējdarbības atbalsts;

sociālā atbildība;

teritorijas attīstība un teritorijas sakārtošana.

Juris Stinka atzīst, ka ministrijā vismaz pagaidām neredz iespēju, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana (no 25 līdz 21 procentam) un ar IIN neapliekamo ienākumu palielināšana (no 45 līdz 90 latiem) varētu notikt, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli.

 

Likuma grozījumi arī paredz divreiz samazināt nodokli par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi tām ģimenēm, kurās aug trīs vai vairāk bērnu, ar kuriem ir kopēja deklarētā dzīvesvieta.

 

Par 2013. gadā piemērojamām likmēm pašvaldībām jātiek skaidrībā līdz 2012. gada 1. oktobrim, izdodot saistošos noteikumus. Ja pašvaldībai tādu nebūs, tad 2013. gadā tā drīkstēs piemērot tādas pašas nodokļa likmes kā 2012. gadā.

Cita starpā tiek paredzēts, ka ar 3% likmi neapliktu neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja ar nodokli apliekamā gada laikā ir mainījies īpašnieks.

 

Uzziņa

Likumprojekts paredz četrus principus, uz ko vietējām pašvaldībām turpmāk jābalsta nodokļa politika:

ar nodokli apliekamo īpašumu objektīva grupēšana;

efektivitāte;

atbildīga budžeta plānošana;

prognozējamība un stabilitāte.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+