Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. augusts, 2014
Drukāt

Šodien Latvijā vienas dienas darba vizītē ierodas Vācijas kanclere (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šī nebūs pirmā reize, kad Vācijas kanclere Angela Merkele ieradīsies Latvijā. Viņa Rīgā bijusi gan NATO samita laikā 2006. gadā, gan 2010. gadā, kad piedalījās Latvijas un Vācijas ekonomikas forumā. Tomēr, ņemot vērā notikumus Ukrainā un Eiropas valstu attieksmi pret tiem, šī vizīte varētu būt īpaša.

A. Merkele Rīgā šodien tiksies ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Valsts prezidentu An­dri Bērziņu. “Vizīte tika plānota jau jūlija sākumā. Tā nenotiek Krievijas noteiktā embargo gaismā, taču šie notikumi uzliks savu zīmogu, un šie jautājumi tiks apspriesti. Kopumā norisināsies diskusijas par abu valstu tālāko ekonomisko attīstību. Merkeles kundze tiksies ar uzņēmējiem, kuri saistīti ar Vācijas tirgu, kā arī pārrunās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē jautājumus,” tā pagājšnedēļ Latvijas žurnālistiem skaidroja L. Straujuma. Vizīti A. Merkele sāks ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.

Ukrainas krīzei 
redz ilgu risinājumu


Vācijas kanclere ar Latvijas amatpersonām pārrunās arī situāciju Ukrainas austrumos. Kādi ir Merkeles uzskati? Maijā viņa sniedza plašu interviju ietekmīgajam Vācijas laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, paužot uzskatu, ka Ukrainas krīze nav atrisināma militāri. Konflikta atrisināšanai, viņasprāt, nepieciešams ievilkt dziļu elpu: “Padomājiet par Baltijas valstīm, kas savu neatkarību atguva tikai pēc desmitiem gadu ilgas padomju kundzības.”

Pagājšnedēļ intervijā laikrakstam “Saechsische Zeitung” kanclere teica, ka “strādā ļoti smagi, lai saglabātu atvērtas sakaru līnijas” ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, neskatoties uz Eiropas Savienības pagājušajā mēnesī pieņemto lēmumu pastiprināt sankcijas pret Krieviju. “Es vienmēr esmu aicinājusi uz konstruktīvu sadarbību ar Krieviju un turpināšu to darīt nākotnē,” uzsvēra Merkele. Tomēr viņa teica, ka nekad nepieņems Ukrainas Krimas pussalas aneksiju.

Kopš Ukrainas krīzes sākuma Merkele, kas brīvi runā krievu valodā, regulāri telefoniski sazinās ar Putinu (viņš aukstā kara laikā bija Valsts drošības komitejas aģents Drēzdenē un brīvi pārvalda vācu valodu) un mudina viņu ievērot Ukrainas teritoriālo nedalāmību.

Klintones draudzene


Analītiķi A. Merkeli raksturo kā ASV atbalstošu politiķi. Merkele 2009. gadā izpelnījusies arī iespēju uzrunāt abas ASV parlamenta palātas – šāds gods līdz šim ir ticis tikai dažiem ASV prezidentiem un ārzemju viesiem. Šis notikums arī apliecina Merkeles uzskatus par ASV kā uzticamu sabiedroto.

Vācija bieži tiek kritizēta par tās uzņēmēju ciešajām saitēm ar Krieviju. Bijušā kanclera Gerharda Šrēdera pielaidība attiecībās ar Krieviju bijis pamats ASV neuzticībai pret vācu politiķiem, un ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) noklausījusies arī Merkeles un citu Vācijas augstāko amatpersonu telefonsarunas. “(..) Esmu ASV prezidentam atkārtoti tieši paskaidrojusi, ka mēs no NSA datu vākšanas sagaidām, ka vācu zemē tiks ievēroti vācu likumi. Mērķis nedrīkst attaisnot līdzekļus,” teica A. Merkele. Pēc šī skandāla A. Merkelei tika izstrādāts īpašs mobilais telefons, kuru nevar noklausīties un kurš ieguvis iesauku “merkelfons”.

Merkelei ir ļoti draudzīgas attiecības ar bijušo ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni, ar kuru viņa 1994. gadā iepazinās toreizējā ASV prezidenta Bila Klintona vizītes laikā Vācijā. Kopš tā laika kontakts starp abām politiķēm nav pārtrūcis. Ir ziņas, kas viņas arī sazvanoties mēdz apspriest, piemēram, modes tendences un iepirkšanos. H. Klintone uzskata, ka, Merkelei kļūstot par Vācijas kancleri 2005. gadā, mazinājusies tolaik valdošā vīriešu kluba ietekme Eiropas politikā. “Ir patīkami redzēt, kā Angela ienesa mājā dzīvību,” atceras H. Klintone.

Klusēšana svarīgāka 
par runāšanu


Merkele ir vienīgā sieviete Vācijas vēsturē, kas ieņēmusi kancleres amatu, un otrais kanclers, kas amatu spējusi ieņemt trīs reizes. Visās trijās valdībās viņai bijuši smagi uzdevumi, un viņa bijusi vairāku krīžu menedžere. Pēdējās no tām bija globālā recesija, kas 2008. gadā skāra arī Vāciju, un 2012. gadā to skāra eirokrīze, kuras risināšanā viņa uzņēmās iniciatīvu, nokļūdama vēl spilgtākā ES prožektoru gaismā. Tagad viņas izaicinājums ir piedalīties visai Eiropai svarīgajā Ukrainas konflikta atrisināšanā.

Merkelei kā politiķei nav raksturīga strauja rīcība. Savus lēmumus viņa pieņem ļoti izsvērti – politiķe atzinusi, ka klusēšana ir lielāka vērtība par runāšanu, bet, lai varētu pieņemt gudrus lēmumus, klusēšana ir neatsverama. Nosvērtība, vārda turēšana un prognozējamība ir lietas, kuras vācieši savā kultūrā vērtē ļoti augstu. Tādēļ daudzi A. Merkeli Vācijas sabiedrībā sauc par “Mutti” jeb latviski “Māmiņu” – šāds vērtējums raksturo gādību par sabiedrību.

Lēmumu pieņemšanas ātrums bieži bijis par pamatu kritikai no citu valstu valdību un mediju puses. Vēl pērn pirms Bundestāga vēlēšanām britu izdevums “The Economist” kritizēja Merkeli par to, ka viņa neesot stāstījusi saviem vēlētājiem par to, cik daudz Vācija ir vainojama pie eiro izgāšanās, un nav runājusi par to, cik daudz vācu banku valdība izglābusi no bankrota. Tomēr, par spīti kritikai, “The Economist” uzskatīja, ka Merkele ir ļoti talantīga politiķe. “Tas ir daļēji tāpēc, ka viņa ir pasaules politiski visapdāvinātākā demokrāte un daudz drošāka nekā viņas kreisie pretinieki. Tas ir arī daļēji tāpēc, ka mēs ticam, ka viņa joprojām var kļūt par lielisku līderi, ko izmisīgi vajag Vācijai un Eiropai.”

Labas sekmes 
krievu valodā


Angela ir dzimusi mācītāja Horsta un angļu un latīņu valodas skolotājas Herlindas Kasneru ģimenē, taču neilgi pēc Angelas dzimšanas viņas ģimene no Hamburgas pārcēlās uz Austrumvāciju, kur viņas tēvam tika uzticēts amats evanģēliski luteriskajā baznīcā. Bērnību viņa pavadīja Templinā, Brandenburgā, un sevišķi labi viņai skolā padevās krievu valoda, kur viņa ieguva balvas dažādās valsts līmeņa olimpiādēs. Arī matemātika skolas laikā bija Merkeles stiprā puse.

Vācijas Demokrātiskās Republikas laikos viņa bija arī tā laika jauniešu kustībā, bet pēc Vācijas atkalapvienošanās iesaistījās politikā, kur strauji kāpa pa karjeras kāpnēm. Viņa studējusi fiziku Leipcigas universitātē, kur ieguva arī doktora grādu un pēc tam strādāja vienā no VDR zinātniskajiem institūtiem. Savulaik, kad bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, arī fiziķis, ticies Vācijā ar Merkeli, līdztekus fiskāliem jautājumiem viņi apsprieduši arī fiziku.

Merkele ir precējusies divreiz – pirmā laulība viņai bija 1977. gadā ar studiju biedru no universitātes Ulrihu Merkeli, taču laulība tika šķirta 1982. gadā, un tajā nebija bērnu. Merkeles pašreizējais vīrs ir kvantu tehniķis Joahims Zauers, ar kuru viņa iepazinās VDR zinātņu akadēmijā un apprecējās 1984. gadā. Viņiem nav kopīgu bērnu, bet Zauers no iepriekšējās laulības līdzi paņēma savus divus dēlus.

Vācijas sabiedrībā Merkele pazīstama ar savu ķermeņa valodu – priekšā savienotiem roku pirkstiem romba formā, ko vācieši iesaukuši par “Merkeles rombu”. Eksperti arī norāda, ka Merkele ir ļoti prasmīga, veidojot savu tēlu. Runājot par privātām lietām, piemēram, viņa stāsta, kādas kūkas garšo viņas vīram, bet nesniedzot plašākas detaļas…

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Krievu lācis visur paplašināt ķepas tas ir zināms.

    Jaunu, kapitālisma PSRS nāvi. Starpība. Laikā komunistu ēras nebija nekas, tagad kapitālisms jūs nedrīkstat saņemt neko.

  2. Karš jau nebūs Vācijas teritorijā…. Sāksies ar Ukrainu, pāries arī uz Baltijas valstīm….. Ļoti izdevīgi ar svešām rokam grābt karstas ogles….. Piemest muļķiem kara tehniku, naudu, mazliet maizes un uz visu noskatīties no tālienes….

    Letiņi gatavojaties karam….. Rociet zemnīcas, veikala iepērciet sāli, sērkociņus, speķi sīpolus un ķiplokus…. čuguna pannu, alumīnija katlus, bļodas un krūzes…. pērciet zeltu, bankās naudu neatstājat…..

  3. nevaru nevienu no mūsu daudzajiem prezidentiem nosaukt par tautas tēvu vai māti.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+