Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. janvāris, 2014
Drukāt

Ieviesīs piekto centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā

Foto - LETAFoto - LETA

Izskatot valdībā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) šodien rosināja centralizēto eksāmenu sarakstu papildināt ar vēl vienu eksāmenu.

Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā. Ministrs rosināja šo sarakstu papildināt ar vēl vienu izvēles eksāmenu ar nosacījumu, ka tas būs vai nu fizikā, vai ķīmijā. Valdība šādu ministra priekšlikumu atbalstīja.

Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar eksaktajām zinātnēm. Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums.

Piektais centralizētais eksāmens būs tiem vidusskolēniem, kas skolu absolvēs 2015./2016.mācību gadā.

Šāds priekšlikums izteikts, ņemot vērā, ka pagājušā gada 17.decembra valdības sēdē apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā Viedās specializācijas stratēģija, kurā noteiktas vairākas valsts prioritārās specializācijas jomas – bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.

Valdība šodien atbalstīja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kuru mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Mērķa sasniegšanai IZM ir noteikusi arī trīs apakšmērķus – paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē un uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.

Ministrija paredz, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem būs prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot. Tādējādi pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.

Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tostarp paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumam, klāsta ministrija.

Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, iecerēts koncentrēties 12 rīcības virzienos. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi, sola IZM. Ministrija vēlas palielināt profesionālās izglītības pievilcību gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tādējādi tikšot palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Savukārt, paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci, tostarp izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tikšot veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās.

Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks atbalstīta modernas mācību vides, tostarp infrastruktūras, izveide, sola IZM. Tikšot nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.

Tikmēr valsts politikas augstākajā izglītībā prioritārs atbalsts būšot pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā, sākot ar augstākā līmeņa – doktorantūras – kopīgu studiju programmu izveidi, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanos, tostarp izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpilde plānota ar kārtējam gadam piešķirto un papildus pieprasīto valsts budžeta finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnes vēl būs jāskata Saeimā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+