Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Igaunija mudina ES veidot “Magņitska sarakstu”

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

“Tas ir smags trieciens savstarpējām attiecībām,” tā Krievijas Ārlietu ministrija nodēvējusi ASV lēmumu noteikt sankcijas 18 krievu amatpersonām, kuras iekļautas tā dēvētajā “Magņitska sarakstā” par cilvēktiesību pārkāpumiem.

 

Šīm amatpersonām turpmāk būs liegta iebraukšana Savienotajās Valstīs, bet viņu banku konti ASV tiks iesaldēti. Arī Maskava nav kavējusies ar atbildi Vašingtonai un jau publiskojusi savu sarakstu ar amerikāņu amatpersonām, kuras esot pārkāpušas Krievijas pilsoņu tiesības, informē ārvalstu ziņu aģentūras.

ASV izveidotajā Krievijas amatpersonu sarakstā nav atrodami Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošu cilvēku vārdi. Teju visi sarakstā iekļautie ir ar korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska lietu saistītie izmeklētāji un valsts ie-stāžu darbinieki. Sākotnēji ASV izveidoja 250 krievu amatpersonu sarakstu, kuras apsūdzēja cilvēktiesību ierobežošanā Krievijā. Taču šobrīd publiskoti ir tikai astoņpadsmit cilvēku vārdi. Laikraksts “The Los Angeles Times”, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā, raksta, ka sankcijas noteiktas arī pret citām Krievijas amatpersonām, taču to vārdu publiskošana “radītu draudus ASV drošībai”. Vairāki cilvēktiesību aktīvisti mudinājuši ASV valdību “melnajā sarakstā” ietvert arī Krievijas ģenerālprokuroru Juriju Čaiku un Čečenijas prezidentu Ramzanu Kadirovu.

ASV noteiktās sankcijas pamatīgi sadusmojušas Krieviju, tās Ārlietu ministrija šo soli nodēvējusi par “spēcīgu triecienu divpusējām attiecībām un savstarpējai uzticībai” un publiskojusi sarakstu ar tai netīkamām 18 amerikāņu amatpersonām.

To vidū ir divas bijušā ASV prezidenta Džordža Buša administrācijas amatpersonas, kas esot “legalizējušas skarbu nopratināšanas metožu izmantošanu un spīdzināšanu”. Viens no viņiem ir bijušā ASV viceprezidenta Dika Čeinija biroja vadītājs Deivids Adingtons. Tāpat Krievijas publicētajā sarakstā atrodas arī divi bijušie Gvantanamo cietuma administratori. “Mēs neizvēlējāmies sākt “sarakstu karu”, bet nevaram ignorēt atklātu šantāžu,” teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. “Pienācis laiks Vašingtonas politiķiem saprast, ka ar tādu valsti kā Krievija nevarēs veidot attiecības, to nemitīgi mācot un tai uzspiežot savu diktātu.”

Magņitskis tikai aizturēts 2008. gadā pēc tam, kad bija atklājis, ka Krievijas tiesībsargājošo ie-stāžu darbinieki no valsts kases izzaguši 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu). Jurista apsūdzētās amatpersonas, atriebjoties Magņitskim, sāka viņa kriminālvajāšanu, šīs naudas izsaimniekošanā apsūdzot pašu Magņitski. Pēc pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām 358 dienām jurists 2009. gada novembrī nomira. Viņa ģimene un cilvēktiesību aktīvisti paziņojuši, ka Magņitskis tur tika smagi piekauts un viņam tika liegta medicīniskā palīdzība. Par Magņitska nāvi neviens pie atbildības nav saukts. Tā vietā martā Maskavā tika sākta jau mirušā Magņitska tiesāšana. Krievijas tieslietu eksperti norādījuši, ka nezina nevienu precedentu, kad valstī tiktu tiesāts jau miris cilvēks.

Šodien Krievijas galvaspilsētā ierodas ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks nacionālās drošības jautājumos Toms Donilons, kurš, kā stāstījušas Savienoto Valstu amatpersonas, iepazīstinās ar visaptverošu ziņojumu par Vašingtonas skatu uz abu valstu turpmākajām divpusējām attiecībām.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Kristīne Ojulanda paziņojusi, ka ASV izveidoto Krievijas amatpersonu sarakstu vajadzētu ieviest arī Eiropas Savienībā. “Tas būtu tikai loģiski, ja cilvēkiem, kuri iekļauti ASV sarakstā, būtu liegta iebraukšana arī ES. Te jāatspoguļojas transatlantiskajai sadarbībai,” spriedusi Ojulanda. Viņa arī norādīja, ka EP piedāvājusi bloka dalībvalstu valdībām noteikt līdzīgas sankcijas pret Krievijas amatpersonām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+