Kas ir kas? 0
Ilgtspējīga būvniecība
“Ilgtspējīga būvniecība ir kompleksi risinājumi un prakse, kas palielina ēku efektivitāti, samazinot enerģijas, ūdens un citu dabas resursu patēriņu, samazinot ēku, to būvniecības un apsaimniekošanas procesu materiālietilpību, energoietilpību un negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.
To panāk, izvēloties piemērotākos arhitektoniskos un konstruktīvos risinājumus, pareizu ēku novietojumu, lai optimizētu ēku plānošanā, būvniecībā, ekspluatācijā un nojaukšanā patērējamos un izmantojamos resursus, izvērtējot to kompleksi visā dzīves – būvniecības, apsaimniekošanas un nojaukšanas – ciklā.”
Ekoloģiska būvniecība
“Ar ekoloģisko būvniecību apzīmē dažādus māju veidus, no kuriem varētu izdalīt zemas emisijas mājas, kurām būtu jātērē ap 50% enerģijas no tā, ko tērē parastā māja. Šā virziena radikāls modelis ir pasīvās mājas, kas tērē tikai ap 5% no tā ko parastās mājas. Ideālā pasīvā māja būtu jāpiesilda cilvēkam un viņa saimnieciskajai darbībai. Cits ekoloģiskās būvniecības virziens vērsts uz masīvu dabisko materiālu izmantošanu un to izsmalcinātu baudīšanu. Tādas ir modernās koka guļbūves. Pie alternatīvās celtniecības akcentiem vairāk būtu pieskaitāma vietējo, tuvu mājai esošo nestandarta celtniecības materiālu konsekventa izmantošana, kas redzama, piemēram, salmu māju būvniecībā.”
Būvmateriāliem jābūt dabiskiem
Mūsdienās cilvēki gandrīz 90% savas dzīves pavada telpās un māju bieži vien sauc par trešo ādu, ja apģērbs ir otrā. Šie abi apvalki, veicot cilvēka ādai līdzīgu funkciju, var dot lielu ieguldījumu cilvēka komforta nodrošināšanā. Iekštelpās izmantojamiem materiāliem ne tikai jāaizsargā no termiskām, mehāniskām un ķīmiskām ietekmēm, tiem ir labi jāelpo, lai, no vienas puses, mājā nokļūtu svaigs, ar skābekli bagāts gaiss un, no otras puses, izmantotais ūdens izkļūtu ārā.
To var salīdzināt ar apģērbu. Nēsājot blīvu sintētisku mēteli, iekšpusē tas kļūst mitrs, jo no ķermeņa iztvaikojošais ūdens netiek audumam cauri, apģērbs no dabiska materiāla (piemēram, vilnas) izvada mitrumu un pats paliek sauss. Tādēļ būvmateriālam un to virsmām it īpaši iekštelpās jābūt iespējami dabiskām. Tam labi jālaiž cauri atmosfēras un zemes starojums, lai mājā būtu pēc iespējas dabiski starojuma apstākļi.
Ekonomija sākas ar vietējiem būvmateriāliem
Viens no būvniecības materiālu ekoloģiskās nozīmības rādītājiem ir aprēķins, cik daudz enerģijas jāpatērē, to ražojot un transportējot. Pēc speciālistu aplēsēm, parasti vienģimenes mājai nepieciešamais būvmateriālu transporta apjoms ir apmēram 50 000 tonnkilometri, kas atbilst apmēram 10% no ēkas uzbūvēšanai nepieciešamās primārās enerģijas. Toties vietējo materiālu izmantošana, lietojot konkrētajai vietai raksturīgo būvniecības veidu, prasa minimālus transporta izdevumus.
Tādēļ priekšroka būtu dodama decentralizēti pieejamiem un gadu simtos pārbaudītiem būvniecības materiāliem, piemēram, kokam, mālam un akmeņiem. Šādā gadījumā mājai nepieciešamo būvmateriālu ražošanai patērēto enerģiju var samazināt par apmēram 50%.
“Latvijā ir senas dabisko celtniecības materiālu ražošanas tradīcijas. Dažāda sortimenta māla ķieģeļus, sienas apdares plāksnes un “Keraterm” sienu blokus izgatavo SIA “Lode” , cita starpā ar rokām gatavotus ķieģeļus piedāvā SIA “Ceplis”. “Sakret” ražo ekoloģisku apmetumu, arvien videi draudzīgāku savu produkciju padara “Latvijas finieris”, vairākas fabrikas Latvijā ražo savu ekovati. Arī Latvijas laku, krāsu un antiseptiķu ražotāji atrod savu vietu ekoloģiskajā nišā. Rēķinoties ar iedzīvotāju lielo simpātiju pret dabiskiem materiāliem, Latvijā būvfirmas ieved pasaules klases ekoloģiskos celtniecības materiālus, tā ka šeit pieejams viss spektrs visizlutinātākajam dabas draugam,” pārliecināts siltumfiziķis Harijs Tučs.
