Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. novembris, 2013
Drukāt

Impresijas mūzikā
 (1)

Rise

Latviešu mūzikā jaušamas spēcīgas  femīnās saknes. Vai identitātes iezīme? Jā gan, ja atceramies, ka lielākās dziedātājas un garamantu glabātājas bijušas tautasdziesmu teicējas, bet mūžsenās dievišķās mātes – svarīgu dzīves jomu aizgādnes – jau no aizvēstures laikiem latvieša apziņā ieņēmušas līdzvērtīgu vietu vīrišķām dievībām.

Tāpat kā sievietes pašas, kuras mūsu zemē allaž uzlūkotas ar lielāku respektu nekā citur – gan daudzās Rietumu, gan jo īpaši Austrumu kultūrās. Jau pirmās atmodas laikā uzplauka latviešu sieviešu muzikālie talanti, un esam vieni no pirmajiem savā reģionā, kam harismātiskas komponistes – Marija Gubene, Lūcija Garūta, Paula Līcīte, Lauma Reinholde un virkne citu spilgtu un neatkarīgu personību – nākušas pārliecinoši un paliekoši. Šī tradīcija turpinās.

1996. gadā pabeigusi elektroakustiskās kompozīcijas studijas Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, Indra Riše ir kļuvusi par šīs augstskolas pirmo sievieti absolventi kompozīcijas specialitātē. Nule viņa izdevusi savu trešo pašas veidoto un sastādīto albumu – “Sprīdi virs zemes”, kurā iekļauti darbi, kas tapuši piecpadsmit gadu garumā. Tā ir kamermūzika, ko ieskaņojuši gan pašmāju, gan dāņu mākslinieki Latvijas Radio studijā un Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Rūpējoties par savām lauku mājām vai stādot mežu, komponiste allaž ir atradusies “sprīdi virs zemes” – starptelpā – starp Latviju un Dāniju. Miksējot racionālu un intuitīvu rakstīšanas manieri, līkumojot starp rietumniecisku pragmatismu un latvisku melanholiju un intimitāti, izceļoties ar jutīgu dabas uztveri un klaiņojumiem mistisku vai mistificētu pasauļu meklējumos. Nekādu pašmērķīgu eksperimentu. Pati vienkāršība. Komplicētā vienkāršība.

Komponistes veidotajai elektronikai un pašas atskaņotajām klavierpartijām (Indra Riše savulaik Latvijā ieguvusi pianistes diplomu un tikai tad pievērsusies kompozīcijas studijām Pētera Plakida klasē) piepulcējas čellisti Ēriks Kiršfelds un 
Ivars Bezprozvanovs, flautisti Anete Toča, Andis Klučnieks un Miks Vilsons, sitaminstrumentālists Edgars Saksons, vijolniece Kristīne Mihaela Prīna (Dānija), saksofonists Romāns Manuilovs. Un, protams, vokālā grupa “Putni” ar “Tīrām blēņām” astoņām sieviešu balsīm, flautai, čellam un klavierēm. “Trīs pavasara epizodes”, “Vēja noktirne”, “Otrpus sliekšņa”, “Purva dvēselītes”, “Pamošanās”, kā arī diska nosaukumu devušais skaņdarbs, 2011. gadā sarakstītais “Sprīdi virs 
zemes” flautai un klavierēm iezīmē komponistei raksturīgo tēmu un noskaņu loku. Neuzkrītoši rāmu, bet ar to arī tik zīmīgu.

darzina_7

Andra Dārziņa ir latviešu altiste no Austrālijas, Adelaidas, pašlaik mūziķe dzīvo un strādā Štutgartē. Sadarbojoties ar latviešu mūzikas nenogurstošu interpretu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru pianistu Venti Zilbertu, viņa izdevusi nu jau savu otro albumu “Latviešu impresijas II” vācu kompānijā “Bauer Studios” (Ludvigsburgā). Plaši un mazliet neparasti (līdz ar to arī svaigi) 20. gadsimta latviešu mūzikas panorāma atklājas caur alta tembru – tik tuvu cilvēka balsij. Šķiet, tuvu arī latviskai pašizteiksmei – kameriskai un intīmai. Vismaz albuma veidotāji par tā neparasti tuvo atbilstību latviskai mentalitātei ir pilnīgi pārliecināti.

Tikai viens no diskā iekļautajiem skaņdarbiem – spožākā latviešu modernista Tālivalža Ķeniņa “Elēģija un rondo altam un klavierēm” – oriģināli rakstīts altam. Pārējie – sākot jau ar Pētera Vaska “Mazo vasaras mūziku vijolei un klavierēm” – iecerēti vijolei vai čellam. Tiem nu veidoti pārlikumi – Pētera Vaska, Bernharda Tiltiņa (Jāņa Ivanova “Poema capriccioso”), kā arī pašas Andras Dārziņas veikti, rūpīgā skaņdarbu atlasē mēģinot atrast alta specifikai piemērotākos opusus. Jo īpaši vērtīgi, ka ieskaņojumu izvēle lielākoties balstījusies uz rokrakstu materiāliem – galvenokārt Latvijas Mūzikas akadēmijā uzglabātiem, taču arī citviet atrastiem. Līdzās starptautiski plaši pazīstamu autoru darbiem te var manīt arī retāk spēlētus, pat piemirstus. Pēteris Vasks, Helmers Pavasars, Lūcija Garūta, Imants Zemzaris, Jānis Ivanovs, Oļģerts Grāvītis, Lauma Reinholde, Jānis Ķepītis, Tālivaldis Ķeniņš, Selga Mence. Kopaina – raibu raiba, taču ne disonējoša, bet savstarpēji papildinoša, nereti iepriekš gaidītiem interpretācijas virzieniem sniedzot negaidītus risinājumus. Tā vien šķiet, ka altiste meklējusi ceļus, lai iespējami pilnīgi un harmoniski izgaismotu latviešu mūzikas spektru. Tas zaigo.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. loti foršs raksts par muziku,super malači loti patik,Latviešiem ir ļoti brinišķīga savdabiga muzika,reizēm ar tādu domu dziļumu,Latvieši nav runātaji,bet daritāji un klusētaji.man loti patika šis raksts super malači!!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+