Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. augusts, 2012
Drukāt

Interese ārvalstīs par dubultpilsonību milzīga

Foto - LETAFoto - LETA

Interese ārvalstīs par dubultpilsonību ir milzīga, lai gan konkrētu aplēšu, cik daudzi pēc Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas pieprasīs Latvijas pilsonību nav, aģentūrai BNS atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Iespējams, tie varētu būt tūkstoši Latvijas piederīgo dažādās valstīs.

Šajās dienās Rīgā notika ikgadējā Latvijas vēstnieku darba sanāksme, kurā piedalās visu Latvijas diplomātisko misiju vadītāji ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, kā arī Rīgā rezidējošie Latvijas vēstnieki. Vēstnieku sanāksmē tiek apspriestas Latvijas ārpolitikas prioritātes un ārlietu dienesta turpmākā attīstība un aktuālie uzdevumi.

“Interese neapšaubāmi ir milzīga visās grupās – gan tajos, kas aizbraukuši pēc Otrā pasaules kara, gan tajos, kas aizbraukuši ’90. gados, un pēdējo gadu laikā, īpaša grupa ir Brazīlijas latvieši, kuri aizbrauca līdz Latvijas valsts vispār bija nodibināta,” raksturoja ministrs.

“Protams, mēs visi gaidām trešo un galīgo lasījumu un to brīdi, kad Valsts prezidents likuma grozījumus izsludinās, kad būs skaidri spēles noteikumi,” piebilda Rinkēvičs.

Šobrīd Pilsonības likuma grozījumi sagatavoti izskatīšanai 2.lasījumā. Likums nav mainīts 15 gadu.

Aprēķinu cik daudz Latvijas piederīgo izmantos likumā paplašināto dubultpilsonības iespēju nav, jo netiek uzskaitīts, cik daudz pilsoņu dzīvo un strādā ārvalstīs. Ārlietu ministrs uzsver, ka būs jārēķinās, ka vēstniecībās pieaugs darba apjoms, bet vēl nevarēja atbildēt, vai tāpēc vajadzēs lielāku finansējumu.

“Ir diezgan daudz cilvēku, kas ir dusmīgi, ka nevar ieiet vēstniecībā Konsulārajā nodaļā un uzreiz saņemt pakalpojumu. Mums jau šobrīd ir milzīgs darba apjoms. Principā par to atbildīgo komisiju esam brīdinājuši, skatīsimies galīgo redakciju, un tas būs viens no jautājumiem, par ko diskutēsim,” teica Rinkēvičs.

BNS jau ziņoja, ka Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija pabeigusi darbu pie Pilsonības likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas. Pirms balsojuma Saeimā tie vēl jāskata Juridiskajā komisijā.

Grozījumi nosaka dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, kā arī pilsonības  piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

“Sadarbībā ar ekspertiem un ieinteresētajām pusēm apakškomisijā ir izdevies vienoties par mūsdienu situācijai atbilstošu likuma redakciju, kas risina būtiskākos izaicinājumus,” uzskata apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (“Vienotība”).

Viņš gan atzina, ka vienlaikus paliek atvērti vairāki jautājumi, kam būs jārod risinājums trešajā lasījumā. Piemēram, kā rīkoties ar izceļotājiem, kuri Latviju atstājuši un pilsonību zaudējuši pēc neatkarības atgūšanas, cik stingras valodas prasmes prasības jāpiemēro ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un līviem, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, kā arī būs jāprecizē likuma panti, kuri regulēs pilsonības atņemšanas un atteikšanās iespējas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+