Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. oktobris, 2015
Drukāt

Atis Klimovičs: Krievijas agresija nozīmīgi satuvinājusi Baltiju un Ukrainu (17)

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Klimovičs

Diskusijās par karu Ukrainā jeb maskēto Krievijas iebrukumu šajā valstī Latvijā runāts vienīgi kā par negaidītu Maskavas ekspansiju, palielinātiem draudiem Baltijas valstīm un arī visai Eiropas drošības sistēmai kopumā. Tam bijis nopietns pamats, jo Kremļa agresīvā uzvedība daudzus vedinājusi uz pārdomām par Krievijas līdera adekvātumu un viņa spējām rīkoties vēl izaicinošāk. Tomēr aiz visa tā, pilnīgi saprotamām bailēm no kara izplešanās tālāk uz Rietumiem, nepamanītas palikušas dažādas nianses, kas no Eiropas un tajā skaitā Latvijas skatupunkta būtu vērtējamas pozitīvi. Spējas saskatīt karadarbībā pozitīvu ieguvumu šķiet pilnīgs absurds. Un tomēr arī tā iespējams paskatīties uz šiem traģiskajiem notikumiem. Par to, kāda bijusi ukraiņu atbrīvošanās cena (Kremļa vadītā asinsizliešana turpinās kopš Maidana notikumiem), lai pirmie runā ukraiņi. Atšķirībā no Latvijas, kur daudzi joprojām apgalvo, ka Ukrainas notikumos neko nevarot saprast, paši ukraiņi nevar atļauties šādu “neizpratni”, jo draudi ir pārlieku reāli. Saprot acīmredzamo, ka ne jau ukraiņu tanki iebraukuši Krievijā, bet krievu militārā tehnika pārkāpusi neatkarīgas valsts robežas.

Karš pusotra gada garumā nopietni skāris visu šīs valsts sabiedrību, kas šajā laikā piedzīvojusi nopietnas pārmaiņas. Taču tās ir pilnīgi pretējas tam, ko, uzsākot savu avantūru, cerēja ieraudzīt Maskava. No nelielas pašvaldības deputāta līdz pazīstamam galvaspilsētas žurnālistam visi piemin lielo upuru skaitu un vienlaikus norāda uz pieaugušo nācijas vienotību. Pat ar zināmu lepnumu norāda uz jaunu sevis apzināšanās līmeni, plaša sabiedrības slāņa izveidošanos, kas izjūt atbildību par sevi, savām ģimenēm, ukraiņu valodu un valstiskumu. Karš norūdījis un licis pārvērtēt pašus eksistences pamatus. Licis atskatīties uz Krievijas agresiju triju gadsimtu garumā. Iznākumā stiprinājusies pārliecība par savu vietu citu valstu vidū Eiropā, un tā nav tikai primitīva vēlme labi dzīvot Eiropas Savienībā.

Beidzamā gada laikā pieredzētais daudziem Ukrainas iedzīvotājiem palīdzējis citādi paskatīties uz citiem neseniem un arī senākiem notikumiem. Pat Donbasā tagad viens otrs atskārtis, ka 2008. gadā Gruzijā arī norisinājies Krievijas iebrukums, nevis īstenota Tbilisi militārā avantūra. Daudzus vairs nenākas pārliecināt, ka 1940. gada notikumi Baltijā saucami par okupāciju. Traģiskais kara posts Ukrainu satuvinājis ar Latviju un abām pārējām Baltijas valstīm. Taču tas neattiecas tikai uz viedokli par vēstures tematiem. Visos līmeņos (politiskajā un sadzīviskajā) pozitīvi novērtēts Baltijas valstu un Polijas atbalsts Ukrainas aizstāvēšanās karā pret Krieviju. Šis laiks arī noteikti izmantojams ekonomisko projektu īstenošanai Ukrainā. Vairākos apgabalos, sevišķi izceļams Čerņigovas novads, Latvijas uzņēmējus gaida sevišķi labvēlīgi biznesa apstākļi. Jādomā, darījumu iespējas Ukrainā un plašais šīs valsts tirgus paver labas iespējas, kā pasargāt sevi no “neskaidrībām” Krievijas saimnieciskajā telpā.

Daudzveidīgās palīdzības nozīmi ne vienmēr iespējams atbilstoši novērtēt. Piemēram, ukraiņu bērnu uzņemšanu Latvijā. Tie, kas satikuši šos bērnus, zina stāstīt par viņu pozitīvajiem iespaidiem mūsu valstī, un tas noteikti ir liels ieguldījums, veidojot mūsu kopējo – Ukrainas un Latvijas – nākotni Eiropā.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. “Taču tās ir pilnīgi pretējas tam, ko, uzsākot savu avantūru, cerēja ieraudzīt Maskava.”
    Mani vienkārši sajūsmina šādas frāzes. Interesanti, kā autors zina, ko cerēja ieraudzīt Maskava?

  2. LA aizmirsa priekšā pielikt vārdu Ahmeds…

  3. moderno pufaiku dizaineris no Parīzes Atbildēt

    Baltkrievi, krievi, ukraiņi parasti padomju kokvilnas vateņi.

  4. … Klucim kluca domasana, un sim ‘NEKAUTRIGI DOMAJOSAM’ vestures viltotajam ka vienmer piemirsusies VESTURISKA PATIESIBA ar visam ieprieksejo NOTIKUMU izraisitam SECIBAM UN SEKAM … !!!

    … Sadi ideologijas zombeti trolli, seit Bezabrene paradas neskatoties uz vinu atru atmaskosanu, jo tie vienmer, talak par savu vainigas dveseles saznaugto vestures izpratnes periferiju netiek, vai nevelas tikt !

    … Tie ir iedreseti nekad nepieminet PATIESIBU – savejo ‘ mezonigo bralu’, KGB, noziedzigo pret cilveci, darbinieku SARIKOTOS GOLODOMORU , GOLODOMORU … GODOLOMORU … BAIGO GADU, BAIGO GADU ….BAIGO GADU … !

    … Vesture ir FARSS pateicoties visvisadiem kluciem … !

  5. Tādi “kautrīgi” palikuši klimpoviči – vairs par “ieroču brāļiem”, latviešu un ukraiņu policijas bataljonu paveikto Baltkrievijā 1943.g., daudz nestāsta. Bet vajadzēju, citādi vēl vēsture atkārtosies… kā farss.

  6. Latvieši un ukraiņi vienmēr ir jutušies brālīgi, lai ko te nekvekšķētu naidu kurinoši kremlini. Taisnība arī, ka kari rada nācijas. Neatkarības karš no visai raibas publikas radīja amerikāņus. Latīņamerikā visi runā latīņu valodās. Bet argentīnietis nav bolīvietis. Un vēl mazāk kubietis. Latvija 1918 sāka no ļoti slidena starta lauciņa. Neatkarības karš deva pamatīgu uzrāvienu un vienotu nāciju. Karā pret Vāciju Staļins uztaisīja sovoku.

  7. klimovics nesaprot ka baltija izprovaceja ukrainas nacistus uz karu visa ta politikas patiesiba tada ukriana hoklu zeme vien ir naida pilna nekas neizdosies viss veja dzits vai beigas dziesmam….

  8. Visvaldis Mucenieks Atbildēt

    Nejauc Ati Klimoviču ar musulmanisma apmāto Robertu Klimoviču. Cik zinu, tad viņi pat tuvi radinieki nav.
    Atis Klimovičs ir viens no mūsu izcilākajiem žurnālistiem.

    • es vienmēr domāju, ka viņi ir brāļi… pat izskatā šķiet līdzība… brīnījos, kur viens var būt tik sakarīgs un otrs nesakarīgs:):) sakarīgais, protams, ir Atis, lai viņam veicas.

  9. Kļimovič neuzbāzies ar savu musulmaņu propogandu ,mums Latvija ir kristīgo zeme un musulmaņiem nav NEKĀDU tiesību mus mācīt kā dzīvot savā zemē.
    DIEVS SVĒTĪ LATVIJU!

  10. Atis Klimovičs: Krievijas agresija nozīmīgi satuvinājusi Baltiju un Ukrainu
    ————————–
    Mani
    1) USA “agresija”, ieguldot 15 miljonus $$$, Kijevas Maidanā, nošokēja.
    2) Par Baltiju ir pārspīlēts, jo tikai no LV un Lietuvas ir kaujinieki Ukrainā, , kas cīnās “pret oligarhiem”…

  11. klimovičš melo, – vienigais kas mums -Latvijai, Ukrainai un Krievijai ir kopīgs ir tas, ka tiekam rīditi viens pret otru, kamer profitē Volstrītas zaglīgo salašņu ielikteņi. Un piem. šāda tipa aviželēs (kā la) ukrainim staāta , ka krievi ir vatniki , krievam ka ukrainis ir banderovecs, man ka krievs grib mani vest uz sibirijam, krievam, ka es esmu fasists, …tikai vaļcmaneli, kolomoiski, surkovi, lipmaneli klusībā smejas un pamsts, pamst, pamst:)) Jā, jā, tagad man ukrainis baigais draugs (nekad nav bijušas nekadas pretenzijas pret so tautu, bet labi atcerois kā Latvijas avizeles un portāleli uz tiem ir vankskējusi topasuVolstritas atlieku pavadā) jo it ka baigi naidojas ar krieviem… Zaglīgu bandu cīņa, lūk kas notiek Ukrainā, to redz katrs.

    • 40-45 % Ukrainas rūpniecības uzņēmumus un lauksaimnīecības zemes ir nozagušas 20 “ģimenes”, to pateiks katrs ukrainis tādiem klimovičiem-rabinovičiem…

  12. Ekonomisko projektu īstenošanai diemžēl var būtiski traucēt cinītis, pret kuru Ukrainā klūp daudz biežāk nekā Latvijā (taču, kā zināms, arī mēs neesam bez grēka!) – korupcija. Tomēr arī te ir būtiska nianse – Ukraina pret to vismaz sāk cīnīties, savukārt mēs…

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+