Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. februāris, 2013
Drukāt

Izcili Latvijā un pasaulē


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lielo Mūzikas balvu – augstāko Latvijas Valsts apbalvojumu mūzikā – otrdien pasniedza divdesmito reizi. Svinīgajā ceremonijā Baltajā namā pulcējies Latvijas mūzikas zieds, sarīkojumu ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, citi valstsvīri un uzņēmēji.

 

Koncerts un laureātu panākumi apliecināja, ka Latvija tiešām ir mūzikas lielvalsts, mūsu profesionālo koru un mākslinieku instrumentālistu līmenis ir augsts un nes Latvijas vārdu pasaulē. Taču fakts ir arī tas, ka vairāk nekā trešdaļa no balvas pretendentiem pastāvīgi muzicē ārzemēs un tikai reizumis atbrauc uz Latviju.

Var piekrist rakstnieka Otto Ozola svinīgajā ceremonijā sacītajam, ka Latvija ir mūzikas lielvalsts. Mūsu profesionālo koru un mākslinieku in-strumentālistu līmenis ir nenoliedzami augsts un nes Latvijas vārdu pasaulē. Taču fakts ir arī tas, ka vairāk nekā trešdaļa no balvas pretendentiem pastāvīgi muzicē ārzemēs un tikai reizumis atbrauc uz Latviju. Varam lepoties ar viņu sasniegumiem, bet vai tas tomēr nav koks ar diviem galiem? Ko vajadzētu darīt, lai vismaz kaut tālākā nākotnē Latvija mūziķiem būtu tikpat pievilcīga kā citas zemes? Saņemot klāt neesošās Operas prīmas Elīnas Garančas un viņas dzīvesbiedra diriģenta Karela Marka Šišona sudraba statueti (nominācijā “Gada koncerti”), Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Ilze Paidere-Staķe sacīja – balva būšot ierocis, ar ko vēlreiz klauvēt pie nozares ministrijas durvīm. Starp citu, vairāki laureāti bija pārsteigti, uzzinot, ka līdz ar sudraba statueti viņiem piešķirta arī tūkstoš latu naudas prēmija. Var jau būt, ka nauda ne vienmēr ir pats būtiskākais. Ne velti ar aplausiem publika uzņēma Jura Žagara aicinājumu uz Cēsu koncertzāli, kaut tai vēl nav jumta un tālab mūziķiem pagaidīt Latvijā vēl pāris gadu un dažus mēnešus. Tāpat jauka uzņēmēja Jāņa Jenža īpašā balva: brīnišķīgs piedzīvojums visiem kategorijas “Par izcilu interpretāciju” nominantiem kādā no viņa restorāniem.

Žūrijas priekšsēdētājs Orests Silabriedis bija vārdos skops, lūgts komentēt žūrijas lēmumu. Lielākā kauja tikusi izcīnīta janvāra sākumā, izvirzot trīs nominantus septiņās kategorijās.

Vislielākās kaislības izraisījuši debitanti un jaundarbi, kuri aizvadītajā gadā radīti ļoti daudz. Pati laureātu izvēle notikusi klusējot, raiti, aizklātā balsošanā, un vien ceremonijā uzzinātais rezultāts bijis pārsteigums arī pašiem žūrijas locekļiem.

Mūzikas zinātniekam Arnoldam Klotiņam prieks par vijolnieci Elīnu Bukšu, kas saņēma balvu kā gada debitante: “Mani saista viņas lielā vienkāršība, tajā pašā laikā pārliecība par sevi, spēle ir atraktīva, un tajā nav nekā samākslota.” Labākā jaundarba (skaņdarbs “Tvyjoraan”) autors komponists Mārtiņš Viļums, radot savus skaņdarbus, vienmēr cenšoties justies arī kā to klausītājs. Viņam liels prieks par akordeonisti Kseniju Sidorovu (uzvarētāja nominācijā “Par izcilu sniegumu”), jo pats savulaik Viļņā studējis akordeona spēli un tikai vēlāk pārgājis uz kompozīcijas klasi. Viņaprāt, akordeons joprojām ir neatklāts in-struments mūsdienu mūzikā. Par Ksenijas Sidorovas panākumiem svinīgajā ceremonijā priecājās arī viņas vecāki Olga un Pjotrs Sidorovi. Kā stāstīja Ksenijas māte, meitai akordeonu rokās ielikusi vecmāmiņa, kura pati spēlējusi ermoņikas un sešgadīgajai mazmeitai reiz atnesusi pavisam mazu primitīvu akordeonu. Pjotrs Sidorovs neslēpj, ka meitas skološana nav bijusi lēts prieks, taču patlaban ir gandarījums savām ausīm dzirdēt aplausus viņas spēlei Londonas ievērojamākajās koncertzālēs.

Muzikoloģe Ingrīda Zemzare un vairāki citi uzteica Sigvardu Kļavu kā lielisku interpretu, vadot Latvijas Radio kori, taču šoreiz, tāpat kā dziedātājai Lienei Kinčai, viņam nācās piekāpties vijolniecei Baibai Skridei, kuru neklātienē sumināja kategorijā “Par izcilu interpretāciju”.

Viens no lielākajiem pārsteigumiem bija koncertizrādes “Cantando y amando” uzvara kategorijā “Gada uzvedums”, pārspējot Andra Dzenīša operas “Dauka” koncertuzvedumu un Operu “Lucia di Lammermoor” Andreja Žagara režijā. Kā stāsta uzveduma idejas autore Operas soliste un asociētā profesore Daugavpils Universitātē Ilona Bagele, šajā uzvedumā viņa savu tango izdejo ar balsi. Iespējams, ka panākumu atslēga ir Pjacolli mūzikas aranžējumā, kuru veicis akordeonistes Initas Āboliņas draugs, slavens pianists un komponists Argentīnā. Pērn apbalvotais uzvedums rādīts apmēram desmit reižu, tuvākajā laikā to varēs redzēt 28. februārī.

Par izcilu darbu ansamblī balvu saņēma vijolnieks Sandis Šteinbergs, par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē – Arnolds Klotiņš, bet par mūža ieguldījumu – dziedātāja Laima Andersone-Silāre.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+