Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. septembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Izlieto ūdeni smeļot (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Tā jau gluži nav, ka debesis pilnīgi aizsedz slikto ziņu melnie padebeši. Cauri mākoņiem mēdz izlauzties arī kāds nekāds saules stariņš. Nupat vēstij par mežos bagātīgi sadīgušajām baravikām pievienojās informācija, ka valdība mainījusi augusta beigu nodomu budžeta stiķēšanai izmantot kultūras valsts kapitālsabiedrību gūto peļņu – šo naudu visas deviņas ar plusiem pērn strādājušās drīkstēs izlietot savu saimniecisko problēmu risināšanai un radošajiem projektiem. Nu gandarījumam vajadzētu valdīt Jaunajā Rīgas teātrī, Operā, “Latvijas koncertos” un pie Rīgas leļļiniekiem, kurus Finanšu ministrija (FM) grasījās apcirpt līdz plikam kaulam. Tomēr jāšaubās, vai minētie kolektīvi skaļi gavilē un plāno sūtīt pateicības ziedus uz valdības namu. Jo peļņas atstāšana šo kapitālsabiedrību rīcībā nav nekāda ķēnišķīga dāvana no kungu galda, bet gluži normāls un loģisks solis pirms mēneša Ministru kabineta sēdē izlietā ūdens sasmelšanai. Tiesa, trūkst lēmuma pieņēmēju komentāra par iepriekšējā nodoma izmaiņas iemesliem, kurus šajā gadījumā zināt būtu svarīgi. Viena lieta, ja FM mīļā miera saglabāšanas vārdā piekāpās kultūras ļaužu nopelnītā cirpēju asajiem kritiķiem – sak, lai jau tiek, nav tur zelta kalni. Un pavisam cita, ja tagadējam lēmumam motivējusi politiskā tālredzība par nacionālās kultūras lomu apstākļos, kad Eiropu pārplūdinājuši patvēruma meklētāji no Āzijas un Āfrikas. Lai cik izsvērti un sabiedrības satraukumu remdinoši skanētu aicinājumi bēgļos pirmkārt saskatīt darbaspēka resursu, ir skaidrs, ka šie cilvēki līdzi nes savas gadsimtos izkoptās reliģiskās, sadzīviskās un kultūras tradīcijas, ko viņi saglabās arī jauno mītņu zemēs. Tas jau labi redzams visās Rietumu valstīs, un Latvijā nebūs citādi. Ir liela kļūda mierināties bieži dzirdētajā viedoklī, ka patvēruma meklētāju problēmai pieslēgsies saltie ziemas un skarbie labklājības līmeņa vēji, kas bēgļus aizpūtīs uz visnotaļ mīlīgāku debespusi. Vienu tiesu gan jau, taču daļa nolems apmesties šeit.

Kaut arī maz ticams, ka tuvākajā laikā pie mums izveidosies lielas šo ieceļotāju kopienas, nekur nepaliks citādības klātbūtne. Par tās iegrozīšanu visiem pozitīvā gultnē debatēt ir aktuāli un, protams, lietderīgi. Taču vēl nozīmīgāk, manuprāt, valdības līmenī atbalstīt nacionālās kultūras jomu tik iejūtīgi un gudri, lai rūpi par latviskuma saglabāšanu justu ne tikai profesionālie kolektīvi Rīgā, bet kāda tiesa caur pašvaldībām iekristu arī tālāko novadu amatieriem. Jo tieši viņu pašaizliedzība daudzviet gan balsta valsts valodas telpu, gan uztur latviskuma gaisotni.

Drīkst sapņot, ka patvēruma meklētāju integrācijā strauji gūsim panākumus un bēgļi veiksmīgi iekļausies Latvijas vidē. Tomēr šajā gadījumā labāk piebiedroties reālistu viedoklim, ka vajadzību un vēlmi iekļauties vispārliecinošāk veicina sabiedrības iekšējais spēks, ar kuru mēs visi uzpildāmies caur kultūru.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar tiem grašiem augstie onkas un tantes izrīkojās cūcīgi…
    —————–
    Vēl absurdāka ir situācija, kad par latviskuma saglabāšanu
    jācīnās ar profanācijas palīdzību.
    Profesionāļi aizņemti ar pasaules lāpīšanu eksotiskos stilos …

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+