Mobilā versija
Brīdinājums -4.5°C
Austris
Pirmdiena, 22. janvāris, 2018
29. septembris, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Izlieto ūdeni smeļot (1)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Monika Zīle

Tā jau gluži nav, ka debesis pilnīgi aizsedz slikto ziņu melnie padebeši. Cauri mākoņiem mēdz izlauzties arī kāds nekāds saules stariņš. Nupat vēstij par mežos bagātīgi sadīgušajām baravikām pievienojās informācija, ka valdība mainījusi augusta beigu nodomu budžeta stiķēšanai izmantot kultūras valsts kapitālsabiedrību gūto peļņu – šo naudu visas deviņas ar plusiem pērn strādājušās drīkstēs izlietot savu saimniecisko problēmu risināšanai un radošajiem projektiem. Nu gandarījumam vajadzētu valdīt Jaunajā Rīgas teātrī, Operā, “Latvijas koncertos” un pie Rīgas leļļiniekiem, kurus Finanšu ministrija (FM) grasījās apcirpt līdz plikam kaulam. Tomēr jāšaubās, vai minētie kolektīvi skaļi gavilē un plāno sūtīt pateicības ziedus uz valdības namu. Jo peļņas atstāšana šo kapitālsabiedrību rīcībā nav nekāda ķēnišķīga dāvana no kungu galda, bet gluži normāls un loģisks solis pirms mēneša Ministru kabineta sēdē izlietā ūdens sasmelšanai. Tiesa, trūkst lēmuma pieņēmēju komentāra par iepriekšējā nodoma izmaiņas iemesliem, kurus šajā gadījumā zināt būtu svarīgi. Viena lieta, ja FM mīļā miera saglabāšanas vārdā piekāpās kultūras ļaužu nopelnītā cirpēju asajiem kritiķiem – sak, lai jau tiek, nav tur zelta kalni. Un pavisam cita, ja tagadējam lēmumam motivējusi politiskā tālredzība par nacionālās kultūras lomu apstākļos, kad Eiropu pārplūdinājuši patvēruma meklētāji no Āzijas un Āfrikas. Lai cik izsvērti un sabiedrības satraukumu remdinoši skanētu aicinājumi bēgļos pirmkārt saskatīt darbaspēka resursu, ir skaidrs, ka šie cilvēki līdzi nes savas gadsimtos izkoptās reliģiskās, sadzīviskās un kultūras tradīcijas, ko viņi saglabās arī jauno mītņu zemēs. Tas jau labi redzams visās Rietumu valstīs, un Latvijā nebūs citādi. Ir liela kļūda mierināties bieži dzirdētajā viedoklī, ka patvēruma meklētāju problēmai pieslēgsies saltie ziemas un skarbie labklājības līmeņa vēji, kas bēgļus aizpūtīs uz visnotaļ mīlīgāku debespusi. Vienu tiesu gan jau, taču daļa nolems apmesties šeit.

Kaut arī maz ticams, ka tuvākajā laikā pie mums izveidosies lielas šo ieceļotāju kopienas, nekur nepaliks citādības klātbūtne. Par tās iegrozīšanu visiem pozitīvā gultnē debatēt ir aktuāli un, protams, lietderīgi. Taču vēl nozīmīgāk, manuprāt, valdības līmenī atbalstīt nacionālās kultūras jomu tik iejūtīgi un gudri, lai rūpi par latviskuma saglabāšanu justu ne tikai profesionālie kolektīvi Rīgā, bet kāda tiesa caur pašvaldībām iekristu arī tālāko novadu amatieriem. Jo tieši viņu pašaizliedzība daudzviet gan balsta valsts valodas telpu, gan uztur latviskuma gaisotni.

Drīkst sapņot, ka patvēruma meklētāju integrācijā strauji gūsim panākumus un bēgļi veiksmīgi iekļausies Latvijas vidē. Tomēr šajā gadījumā labāk piebiedroties reālistu viedoklim, ka vajadzību un vēlmi iekļauties vispārliecinošāk veicina sabiedrības iekšējais spēks, ar kuru mēs visi uzpildāmies caur kultūru.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ar tiem grašiem augstie onkas un tantes izrīkojās cūcīgi…
    —————–
    Vēl absurdāka ir situācija, kad par latviskuma saglabāšanu
    jācīnās ar profanācijas palīdzību.
    Profesionāļi aizņemti ar pasaules lāpīšanu eksotiskos stilos …

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kura poga spēcīgāka?

Pāvests Francisks, šonedēļ dodoties uz vizīti Čīlē, sarunā ar žurnālistiem lidmašīnā paudis bažas par kodolkara izcelšanās iespēju pasaulē. “Es domāju, ka mēs esam uz pašas robežas,” pāvests sacīja reportieriem, atbildot uz jautājumu par kodolkara briesmām pēc Ziemeļkorejas nesenajiem raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem un viltus trauksmes Havajās par raķešu uzbrukumu. “Es patiešām baidos no tā. Ar vienu incidentu pietiek, lai izraisītu lietas,” atzinis Francisks.

Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savā Jaungada uzrunā paziņoja, ka Ziemeļkoreja 2017. gadā pabeigusi kodolprogrammas izstrādi un tagad ķersies pie kodolieroču un raķešu masveida ražošanas. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps janvāra pirmajās dienās tviterī ierakstījis: “Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nupat paziņoja, ka “kodolpoga vienmēr atrodas uz viņa galda”. Kāds no viņa noplicinātā un bada novārdzinātā režīma, lūdzu, informējiet viņu, ka arī man ir kodolpoga, bet tā ir daudz lielāka & spēcīgāka nekā viņam, un mana poga darbojas!”

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+