Ekonomika
Bizness

Izmešu samazināšana prasīs upurus 0

Foto – Shutterstock

Nepietiek jau ar dažādu ministriju cīņām ikgadējā budžeta tapšanas laikā, cenšoties aizstāvēt savu nozari, – līdz šā gada 31. decembrim Ekonomikas ministrijai būs jāiesniedz Eiropas Komisijā topošā Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) 2021. –2030. gadam sākotnējais plāna projekts.

Kā iepriekš norādījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, un kas norādīts arī plāna pirmajā versijā – viens no plāna galvenajiem mērķiem ir līdz 2030. gadam Latvijā samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 6%.

Plāna izstrādes gaitā, visticamāk, jau sadūrušās Satiksmes, Zemkopības, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministriju intereses.

6% SEG samazinājums var būtiski ietekmēt ministriju pārraudzībā esošo nozaru līdzšinējo darbību, un tikai savstarpējās cīņās kļūs skaidrs, kura nozare saņems lielāko sitienu SEG samazināšanā un kopējā dekarbonizācijā.

VARAM pārstāve Ieva Upīte “Latvijas Biznesam” norādīja, ka kopš 1990. gada Latvijā SEG emisijas ir samazinājušās par apmēram 57%, tomēr lielākā daļa no samazinājuma bija vērojama 90. gadu sākumā ekonomikas restrukturizācijas dēļ.

Savukārt kopš 2005. gada emisijas samazinājušās tikai par 1,3%, kas nozīmē, ka kopumā šobrīd Latvijas ekonomika attīstās mazāk energointensīvi nekā 90. gados.

Lai palielinātu Latvijas dekarbonizāciju, uzmanība pievēršama pilnīgi visām tautsaimniecības nozarēm, kā arī sabiedrības paradumiem.

Tomēr vislielākā uzmanība pievēršama enerģētikas, transporta un lauksaimniecības nozarei, jo tieši šie ir lielākie emisiju avoti Latvijā.

Būtiski optimizēt patēriņu un dekarbonizēt enerģijas iegūšanas procesus – sevišķi siltum­enerģijas ražošanā un transportā.

Paralēli, protams, būtiski ir arī veicināt oglekļa dioksīda piesaisti mežu apsaimniekošanā u. tml., norādīja VARAM pārstāve.

Viņa uzsver, ka ne visi šobrīd dekarbonizācijai ir gatavi, ne visi tic oglekļa mazietilpīgas attīstības ieguvumiem un ir gatavi mainīties.

Transportā bez progresa

Savukārt “Latvenergo” Kooperatīvās stratēģijas direktors Uģis Sarma “Latvijas Biznesam” sacīja, ka līdz šim Latvijas sasniegtais dekarbonizācijā nav zemē metams.

Tomēr, skatoties kopējo bilanci, viņš norāda, ka lielākais pienesums šo gadu laikā emisiju samazināšanā nācis no siltumapgādes sektora, kur bijis fundamentāls progress.

Joprojām gan kurināmā sadedzināšanas iekārtas ir vienas no lielākajām emisiju ražotājām, kaut gan kopš deviņdesmitajiem gadiem emisijas samazinātas pat piecas reizes.

Aplēses liecina, ka pērn visā Latvijā tika radītas 11 275,43 kilotonnas CO2 ekvivalentu emisiju.

1990. gadā stacionārās sadedzināšanas iekārtas un gaistošās emisijas vien sastādīja vairāk nekā 15 000 kilotonnu CO2 ekvivalentu emisiju, kopumā Latvijai radot vairāk nekā 26 tūkstošus kilotonnu emisiju.

“Diemžēl nekāda progresa nav bijis transporta jomā. Biodegvielas programma nav izdevusies ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Pašlaik nozare jau pārslēdzas uz elektrifikāciju, un transportā tas būs galvenais instruments dekarbonizācijas panākšanā,” sacīja U.  Sarma.

Eiropas mērogā līdz 2050. gadam paredzēts elektrificēt 93% vieglo auto.

Tas ir samērā reāls plāns, tostarp arī Latvijai, ņemot vērā jau šā brīža ražotāju apņemšanos pēc iespējas ātrāk un vairāk klientiem piedāvāt elektroauto – acīmredzot jau gana drīz pienāks brīdis, kad piedāvājumā varētu būt tikai ar elektrību darbināmi spēkrati, pieliekot punktu iekšdedzes dzinēju laikmetam.

Lai gan šāds attīstības scenārijs ir gana ticams vieglo auto pasaulē, grūtāk noteikti ies citiem pārvietošanās veidiem: kravas mašīnām, pasažieru transportam, lidmašīnām un kuģiem.

Lielākais spiediens – uz mazajiem uzņēmumiem

Dzirdot par plānu līdz 2030. gadam SEG Latvijā samazināt par 6%, Uģis Sarma precizē, ka ar to domāts ne-ETS sektors, taču ir drošs, ka šī apņemšanās būs liels izaicinājums.

Pēc Sarmas teiktā, Eiropas dekarbonizācijas plānā ir divas daļas – ETS un ne-ETS. ETS ir emisiju tirdzniecības sistēma, kurā ietilpst lielā enerģētika, tostarp “Latvenergo” un vēl tikai pāris citi lielie Latvijas uzņēmumi.

“Mums atļauja emitēt SEG ir jānopērk biržā. Emisiju samazināšanas mērķis Latvijai uz ­”Latvenergo” neattiecas, jo esam ETS sistēmā. Pat ja mēs apturam TEC un neko neemitējam, nepalīdzēsim Latvijai izpildīt obligāto 6% samazinājuma mērķi, jo tas jāizdara ne-ETS uzņēmumiem.”

Šajā grupā ietilpst visi tie, kuriem nav pienākums būt ETS sistēmā – transports, lauksaimniecība, atkritumu poligoni, mājsaimniecības un mazie siltumapgādes uzņēmumi, mazās katlumājas.

Tas būs milzīgs izaicinājums, jo liks samazināt emisijas lauksaimniecībā, piemēram, samazinot ganāmpulku skaitu, liks samazināt emisijas transportā, piemēram, elektrificējot dzelzceļu utt.

“Kā lai šīs nozares stimulē samazināt emisiju? Kā lai stimulē mājsaimniecības atteikties no gāzes katliem par labu siltumsūkņiem, granulu katliem?” norāda U. Sarma.

Latvijai par labu gan nāk tas, ka mums ar dzelzceļa elektrifikāciju līdz šim nav pārāk veicies, un, kad tas beidzot notiks, iespaids uz SEG būs ļoti ievērojams.

Savukārt par labu nenāk tas, ka attīstītajās valstīs lielie ETS uzņēmumi rada 3/4 emisiju, bet mazie uzņēmumi ¼. Latvijā attiecība ir pilnīgi pretēja, kas radīs milzu spiedienu tieši uz mazajiem uzņēmumiem.

Kā norāda VARAM, līdz 2016. gadam Latvijas ETS emisijas ir samazinātas par 23%. Savukārt ne-ETS SEG emisijas pieaugušas par 6,5%.

Ņemot vērā to, ka līdz 2020. gadam Latvijas ne-ETS mērķis pieļauj emisiju palielinājumu, sagaidāms, ka ikgadējos mērķus līdz 2020. gadam Latvija izpildīs, bet, lai izpildītu nākamās desmitgades mērķus, Latvijai būs nepieciešams pielāgot savas politikas un īstenot papildu pasākumus.

Savukārt ar oglekļa dioksīda piesaisti saistīto mērķu izpildē esošās prognozes liecina, ka problēmas sagaidāmas jau periodā līdz 2020. gadam.

LA.lv