Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. marts, 2013
Drukāt

Ja jūti, ka mainās redze, tā miglojas un rādās apļi ap gaismas avotu…

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Agrāk par glaukomas galveno cēloni uzskatīja paaugstinātu acs iekšējo spiedienu, kas izraisa redzes nerva atrofiju. Mūsdienu izpratne par glaukomu nedaudz atšķiras.

 

Ir daudz piemēru, kad cilvēkiem ar augstu acs iekšējo spiedienu ir lieliska redze, bet zema spiediena dēļ gadās redzi zaudēt tieši glaukomas dēļ. Tāpēc diagnostikai nepietiek tikai ar acs iekšējā spiediena izmērīšanu – ir nepieciešama kompleksa izmeklēšana.

Sākumā slimība norit bez simptomiem. Ja to neārstē, pakāpeniski sašaurinās redzes lauks – cilvēks vairs nepamana objektus, kas atrodas sānos, turklāt slimība izraisa pakāpenisku redzes pasliktināšanos un ar laiku – arī aklumu.

Veiksmīgā glaukomas ārstēšanā liela nozīme ir tās agrīnai diagnostikai, taču vairums cilvēku, kuri cieš no šīs slimības, nav par to informēti.

Acu veselība pastiprinātu uzmanību paģērē pēc 40 gadu vecuma, un, protams, ja ģimenē jau ir bijis kāds glaukomas, diabēta, koronārās sirds slimības vai hipertonijas slimnieks, kā arī, ja redzeslaukā dažkārt parādās krāsaini apļi, skatoties uz gaismas avotu, vai lidojošas mušiņas gar acīm. Bīstams arī vizuālais diskomforts, braucot pie stūres, acu sāpes rītos, neskaidra redze, bieži aukstas kājas un rokas, migrēna, hronisks stress, ilgstošs darbs ar datoru un kaitīgie ieradumi – smēķēšana un alkohola lietošana.

Glaukomai raksturīgi tipiski redzes lauka defekti, redzes asuma samazināšanās un redzes nerva atrofija. Šī slimība ir viens no galvenajiem akluma cēloņiem pasaulē, turklāt glaukoma var attīstīties jebkurā vecumā, sākot jau no dzimšanas. Riska grupā gan ir galvenokārt vecāki cilvēki. Visbiežāk diskomforts parādās tikai vēlīnā slimības stadijā, kad redzes nervs ir jau nopietni bojāts. Šādos gadījumos atjaunot redzi vairs nav iespējams.

Daudzkrāsaini apļi ap gaismas avotu un periodiska redzes miglošanās – šie simptomi rodas brīdī, kad būtiski paaugstinās acs iekšējais spiediens. Var būt sāpes virs uzacīm un deniņu apvidū, galvas reiboņi, slikta dūša un arteriālā spiediena palielināšanās.

Šādas akūtas glaukomas lēkmes nav pārāk izplatītas, tomēr tās ir ļoti bīstamas – lēkmes laikā var neatgriezeniski zaudēt redzi divu stundu laikā.

Lai novērstu redzes zaudēšanu glaukomas dēļ, vienīgā atbilde ir agrīna slimības diagnostika. Ja nav acu vai citu slimību (augsts asinsspiediens, cukura diabēts), ārstu ir ieteicams apmeklēt reizi divos gados, cilvēkiem pēc 50 gadiem – vismaz reizi gadā.

Diagnostika paredz acs iekšējā spiediena mērīšanu un acs dibena apskati, kā arī detalizētu redzes nerva un tīklenes izmeklēšanu. Noteicošie glaukomas konstatēšanā ir izmeklējumi, ko veic ar datorizēto optisko tomogrāfu. Ārsts var iegūt pilnu ainu par to, kāds ir redzes nerva un tīklenes šūnu stāvoklis un pamanīt slimību jau sākuma stadijā – pirms redzes nerva neatgriezeniska bojājuma izveidošanās.

Pašlaik vienīgā drošā glaukomas ārstēšanas metode ir acs iekšējā spiediena samazināšana, ko var panākt, lietojot speciālus pilienus. Protams, uzsākot laicīgi. Ja, slimību konstatējot vēlīnā stadijā, acu pilieni vairs nepalīdz, jāveic operācija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+