Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2015
Drukāt

Kādi secinājumi novados pēc atkritumu apsaimniekošanas revīzijas? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts kontrole (VK) pēc apjomīgas revīzijas, kas notikusi galvenokārt Ziemeļvidzemes un Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionos, secinājusi, ka iedzīvotāji divarpus gadu laikā par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši 3,6 miljonus eiro.

 

Vents Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: “VK secinājusi, ka pārmaksa radusies, atkritumu apsaimniekotājiem izmantojot patiesībai neatbilstīgu aprēķinu metodiku un iekasējot dabas resursu nodokli par šķirotiem atkritumiem. Diemžēl VK pilnu atzinumu neesmu redzējis, spriežu tikai pēc tā, ko lasu masu medijos. Tā arī nezinu, vai Valkas novads atzinumā ir piesaukts. Tāpēc esam pieprasījuši skaidrojumu SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”, kas esot izmantojusi aprēķinu metodiku saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, turpretī VK rēķinājusi pēc citas metodikas. Ja izrādīsies, ka taisnība ir VK pusē, tad mēs, pašvaldības, kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju centīsimies panākt, lai metodiku izmainītu. Tiek pārmests, ka atkritumu apsaimniekotāji automātiski pieņēmuši, ka viens kubikmetrs atkritumu sver 200 kilogramu. Nepareizi esot aprēķināts izvesto atkritumu apjoms no tonnām uz kubikmetriem. Ja iedzīvotājiem nācies pārmaksāt, tas, protams, ir slikti.”

 

Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: “Līgumus ar mūsu iedzīvotājiem slēdz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Eko Kurzeme”, šoreiz VK revīzija konkrēti uz mums neattiecas, taču par tās secinājumiem ir jādomā. Jebkāda kontrole jebkādā nozarē ir tikai apsveicama. Mēs īstenojam jaunu projektu, ar martu sāksim atkritumu šķirošanu trijās vietās Skrundā un vienā vietā katrā pagastā.”

 

Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “VK dara labu darbu, viss, kas saistās ar atkritumu apsaimniekošanu, ir jāsakārto. Revidenti norādījuši, ka pēc normatīvajiem aktiem par atkritumiem, kas nodoti šķirošanai, dabas resursu nodoklis nav jāmaksā. Atzīšos, nebiju to uztvērusi, normatīvo aktu ir tik daudz, visādas nianses, reizēm nevar visu pamanīt. Protams, slikti, ka tā noticis. Mūsu novadā šķirošanas konteineri taču ir visos ciemos. Maksa par atkritumu izvešanu visiem vienāda – 1,72 eiro mēnesī no cilvēka neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo. No vienas puses, esam gandarīti, ka mūsu cilvēkiem jāmaksā krietni mazāk nekā, piemēram, Rīgā, no otras – atkritumu savākšanas maršruti ik pa laikam tiek pagarināti, mums ir sava atkritumu izvešanas mašīna, tas nozīmē, ka cilvēkiem agrāk vai vēlāk tomēr būs jāmaksā vairāk.”

 

Pēteris Veļeckis, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs: “Lai nerastos šāda cilvēkus tracinoša situācija, valstij vajadzētu atkritumu tarifu apstiprināšanu nodot regulatoram, līdzīgi kā tas ir ar siltuma tarifiem. Tad nebūtu strīdu. Tas, ka VK veic revīzijas, ir labi, taču slikti, ka tā visu nepasaka līdz galam. Plašsaziņu līdzekļos lasu, ka nepatiesus datus izmantojuši arī Jelgavas un Ozolnieku novada atkritumu apsaimniekotāji. Minēta kopējā pārmaksas summa – un viss. Bet mūsu novadā taču ir atšķirīgāka situācija nekā Jelgavas novadā, mēs nezinām, kas uz mums attiecas. Mēs rīkojām konkursu par atkritumu apsaimniekošanu, firma, kas uzvarēja, piedāvāja lētāku pakalpojumu. Taču mēs nezinām, cik tad Ozolnieku novada iedzīvotāji pārmaksājuši. Un mums ir grūti pārbaudīt, kas un kā, mūsu rīcībā nav tādu sviru. Ja iedzīvotāji ir pārmaksājuši, tas nozīmē, ka vajadzētu naudu atmaksāt. Bet vilciens ir jau aizgājis, jo pēc konkursa strādā jau cita atkritumu apsaimniekošanas firma.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lai izbeigtu katras pašvaldības un komersantu patvaļu atkritumu maksas nosacījumu izstrādē, valstī būtu ieviešams katram iedzīvotājam dabas resursu nodoklis vai kā citādi saucams. Protams – problemātiski sarēķināt- cik no pensionāra, bezdarbnieka, skolēna, zīdaiņa (pamperu apjoms arī ievērojams). Pie šodienas iedzīvotāju pārvietošanās, ja darbs ir kur citur un ceļošanas iespējām, bet atkritumus rada un atstāj cilvēks ap sevi, tas būtu darāms neatkarīgi no konkrētas dzīvesvietas

  2. nu tie tik publiski paziņojumi kādam varbut nesamaksāja vai par maz samaksāja, bet teiksim dundagagā laicans stāv un krīt par atkritumu apsaimniekotāju. tas nekas ka tas nepilda savu salīgto, neizved atkritumus, vai izved tik daļeji, piestāda nepareizus rēķinus…. sūdzeties pašvaldībā nav nozimes. gunārs kā ērglis aizstāv atkritumnieku. notiek lobēšana, iedzivotāju terorizešana lai slēdz līgumus pat ja tas nav nepieciešams(nedzivo uz vietes neviens) iesaista policiju pat,pretlikumigi stāda aktus un liek administrativos sodus (ir precidenti kad tiesa atceļ šīs ” isklaides kā nelikumigas” )
    atkritumu biznes ir zelta teļš kur nauda nāk griezdamies, un vel eiropa tagad par to miljonus piemaksās. tā ka apsaimniekotāju firmas kļūs pavisam nekaunigas.

Draugiem Facebook Twitter Google+