Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. maijs, 2015
Drukāt

“LA” lasītāji: Ja valsts rīkotos taupīgāk, pietiktu arī pensionāriem (14)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“LA”  lasītājiem jautāju: “Vai piedalīsities Latvijas pensionāru Federācijas akcijās, atbalstot Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”?

Dace Siliņa Rīgā: “Teorētiski atbalstu, jo dažādas izmaksas palielinās, dzīves dārdzība aug, bet pensionāriem finansiālā situācija nemainās. Taču pēc sava rakstura neesmu no tiem, kas piedalās publiskās akcijās.”

Kārlis Krūzs Rīgā: “Nepiedalīšos. Jo uzskatu, ka gan mediķu, gan skolotāju, gan pensionāru kustības rīkotāji domā tikai atbilstīgi savam ieskatam, rausta katrs no savas puses! Vajadzētu domāt valstiski, un mums prioritārs pašreiz ir aizsardzības jautājums. Katrā jomā vēl ir rezreves, lai to sakārtotu. Piemēram, kāpēc skolotājiem jāsaņem samaksa arī par gatavošanos nodarbībām? Esmu nostrādājis universitātē 40 gadus un uzskatu, ka tas taču pats par sevi saprotams, ka lekcijai jāsagatavojas! Kas attiecas uz pensiju sistēmu, jārīkojas racionāli un izsvērti. Straujāk būtu jāpalielina pensijas tiem, kam nav darba stāža pēc 1996. gada, savukārt tiem, kam ir tūkstoš eiro liela pensija, varētu kādu laiku to nepalielināt.”

Vineta Viļumsone Rīgā: “Droši vien piedalīšos, ja veselība ļaus, iešu piketēt. Visgrūtāk klājas tiem, kas pensijā aizgājuši vēl padomju laikos. Ja nav neviena, kas palīdz, vai nav kādu blakus ienākumu, tad jāiet vai uz mežu dzīvot… Lielu netaisnību izjuta arī tie, kam pensijas vecums pienāca krīzes laikā – viņi bija “bez vainas vainīgie” un, ar vienādu darba stāžu un vienādu algu, bet gadu vēlāk nekā kolēģi pensijā aizgājuši, saņēma jau stipri mazākas pensijas. Es nezinu, ko būtu izdarījusi, ja ar mani tā būtu noticis! Cilvēki par daudz samierinās.”

Biruta Karele Zaķumuižā: “Vispār atbalstu, bet pati personiski nepiedalīšos, jo iesaistos tikai tādā gadījumā, ja esmu par kaut ko ļoti pārliecināta. Līdz šim tamlīdzīgas aktivātes nekādus jūtamus rezultātus nav devušas. Es, būdama pensijā, turpinu strādāt, lai gan ne savā pedagoģes profesijā, bet fizisku darbu, un nav iznācis laika iedziļināties likumprojektos. Par savu ģimeni varu teikt, ka nedzīvojam krāšņi vai karaliski, bet abi ar dzīvebiedru iztikt varam un arī iekrāt, lai pāris reižu gadā aizbrauktu eks­ursijās. Bet daudziem citiem ir bēdīgāk. Kaimiņienei pēc dzīvesbiedra aiziešanas mūžībā jau pirmajā mēnesī bija stipri jādomā, kā turpmāk iztikt, ja komunālajiem maksājumiem un visam pārējam palikusi tikai viena pensija. Pensionārs jau pieradis vispirms samaksāt visus rēķinus un tad iztikt ar pāri palikušo.

Neviena pensiju sistēma nav absolūti taisnīga pret visiem. Mūsu pensiju sistēma nav tā sliktākā. Taču valstī tiek tērētas lielas summas galīgi absurdām vajadzībām, piemēram, izstādes “Expo” projektam, neveiksmīgam IZM projektam unt tā tālāk. Ja valsts rīkotos taupīgāk, pietiktu arī pensionāriem bez spiediena no apakšas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. LATVIJAI BŪTU JĀPADOMĀ ARĪ PAR TIEM VECAJIEM UN SLIMAJIEM VĪRIEM KURI SARGĀJA MŪSU LATVIJU BARIKĀDĒS ! TOS 70 EIRO PIE PENSIJAS ZĀLĒM DOMAJU VIŅI IR NOPELNĪJUŠI ?
    PAGAIDĀM GAN IZSKATĀS KA VALDĪBA PRASTI GAIDA > LAI TAK VIŅI BEIDZOT APSPRĀGST !

  2. Ja pensionāru bērni Atbildēt

    Neizvairītos no nodokłu maksāšanas, arī sanāktu vairāk ko maksāt tiem nabaga pensionāriem. Paši savus bērnus tādus izaudzinajuši jo tādi tad bija tie laiki.

  3. ināra-pensionāre Atbildēt

    Kāpēc par visām akcijām un protestiem uzzinu tikai tad, kad viņas jau notikušas, un kur var parakstīties par rīkotajām akcijām? Kāpēc viss tas tā klusi un kautrīgi notiek?

  4. Nākamgad nāks klāt vēl viena sile mūsu taupīgajiem-trekno gadu padomes valsts uzņēmumos! Un vēl jau mums esot ļoti nepieciešama akustiskā koncertzāle Daugavas vidū uz pāļiem! Par nepieciešamo modernās jeb laikmetīgās mākslas muzeju ministre pat aizmirsa atgādināt!

  5. To ko cilvēks notriec, viņš atņem savam mantiniekam, bet to, ko skopojoties ietaupījis, – pašam sev. Kurš vēlas būt taisnīgs gan pret sevi, gan citiem, tam jāietur vidusceļš.

  6. Jau 25 neatkarības gadus zem iztikas minimuma dzīvojošie pensionāri sēž mājās,grauž kartupeļu mizas tajā vietā,lai katru dienu kliegtu pie Saeimas: beidziet mūs badināt,slepkavas,iemācieties ceturto bausli! Nevienas normālas valsts pensionāri neatļautu sevi badināt! Bet mūsējie – hipnotizēti,zombēti,noburti?!

    • Nelaime ir tā, ka vaimanā sēžot virtuvē, taču atklāti iebilst ir bailīgi. Lai jau tie citi iet un cīnās, es tikai pagaidīšu! Tā ir gļēvulība! Es savas (arī citu pensionāru) problēmas risinu pati, taču reti kad pensionāri saprot, ka pašiem arī jāpiedalās.

  7. Igaunijas un Lietuvas slimokases Latvijā!

  8. Pirmskara Latvijas Tautas labklājības ministrijas Veselības departamentā strādāja tikai 17 darbinieki.Nebija mēnešiem jāgaida ne uz izmeklēšanu,ne uz operācijām!

  9. “Latvijā ir samudžinātas vienā katlā nesavienojamas naudas: sociālā apdrošināšana (ko veido strādājošo apdrošināšanas iemaksas) ir salikta kopā ar pavisam citiem izdevumiem,kurus valdībai ir pienākums segt no pamatbudžeta-izdienas pensijas,pabalsti ģimenēm,bērniem,invalīdiem kopš dzimšanas,černobiļiešiem,dzimšanas un apbedīšanas pabalsti utt.
    Šim samudžinājumam piešķirts nosaukums “sociālais budžets”.Iestāstīt tautai,ka tā esot pareizi,nebija grūti. Jo atmiņā palikusi padomju laika kārtība,kad bija viens kopējais katls,un partija izšķīra strīdiņus,kuram no tā dot,un kuru atstāt bešā.”
    Skat.”Ivars Redisons: Ne tikai par pensijām jeb kā valdība parādu kārtoja”,Ivars Redisons,Latvijas reformu biedrības priekšsēdētājs,Delfi.lv,8.aprīlis 2012.

  10. Veselības aprūpe un sociālās lietas ir apvienotas vienā ministrijā: Igaunijā,Somijā,Krievijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,Nīderlandē,Īrijā,Polijā,Ungārijā,Horvātijā,
    Grieķijā,Gruzijā,Andorā,Monako,Sanmarino.Un ārpus Eiropas-Indijā,Šrilankā,Nepālā,Jemenā,Japānā,Dienvidkorejā,Austrālijā,Fidži,Kiribati,Gambijā,Tanzānijā, Malāvijā,Libērijā,Namībijā,Svāzilendā,Maurīcijā,Seišelās,Lesoto,Zimbabvē,Maldivās,Senegālā
    Ekvatoriālajā Gvinejā,Svētās Helēnas salā,Gajānā,Sentlūsijā,Dominikānā,Dominikā,Bahamās,
    Kaimanu salās,Antigvā un Barbudā,Bermudā,Britu Virdžīnu salās u.c.
    Finanču un ekonomikas (plānošanas) ministrijas ir apvienotas-Francijā,Spānijā,Rumānijā,
    Grieķijā,Armēnijā,Andorā,Kosovā,Monako un Sanmarino.Ārpus Eiropas-Indijā,Šrilankā,
    Kambodžā,Katarā,Bahreinā,Irānā,Irākā,Apvienotajos Arābu Emirātos,Kazahstānā,Japānā,
    Etiopijā,Džibutijā,Eritrejā,Sudānā,Mali,Marokā,Kenijā,Ruandā,Centrālāfrikas Republikā,Ganā,
    Botsvanā,Madagaskarā,Ugandā,Togo,Kongo Republikā,Nigērā,Kamerūnā,Gabonā,Beninā,
    Gvinejā-Bisavā,Burkinafaso,Senegālā,Lesoto,Mozambikā,Kaboverdē,Gambijā.Zambijā,Zimbabvē,
    Peru,Panamā,Urugvajā,Paragvajā,Tērksas un Kaikosa salās,Sentvinsentā un Grenadīnēs,
    Jamaikā,Ankiljā,Montserratā,Antigv;a un Barbudā,Kaimanu salās,Mikronēzijas Federācijā,
    Tongā,Palau,Kiribati,Papua_Jaungvinejā u.c.

  11. No 2004.līdz 2014.gadam strādājošo skaits palielinājies: Finanšu ministrijā-no 280 līdz 411,Ekonomikas ministrijā-no 169 līdz 211,Zemkopības ministrijā-no 210 līdz 243,Izglītības un zinātnes ministijā-no 151 līdz 197,Aizsardzības ministrijā-no 131 līdz 225,Satiksmes ministrijā-no151 līdz 157,Tieslietu ministrijā-no 146 līdz 250,Veselības ministrijā-no 94 līdz 107.
    Skat.rakstu”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nr.lv,29.04.2014.
    Un,vai trešajai nabadzīgākajai Eiropas savienības valstij,kurai trūkst pat robežsargu obligāti ir nepieciešams divreiz vairāk ministriju nekā pašai bagātākajai Eiropas valstij Šveicei ar pieckārt lielāku iedzīvotāju skaitu un par trim ministrijām vairāk nekā pašā Briselē (Beļģijā)?? Vai šajās trīspadsmit ministrijās ir nepieciešami parlamentārie sekretāri,par kuru nepieciešamību izlemt pašām ministrijām rosināja pat bijušais premjers Valdis Dombrovskis?

  12. Tieši ar to jāsāk! Atbildēt

    Lai valdība būtu spiesta rīkoties taupīgāk ir nepieciešams,kā redzam foto,atsevišķs pensiju fonds,kā citās ES valstīs!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+