Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. februāris, 2014
Drukāt

Kādi pasākumi jāveic, lai uz pusi samazinātu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Satiksmes ministrija plāno līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Latvijā samazināt uz pusi. Aptaujā skaidroju pašu satiksmes dalībnieku viedokli par pasākumiem, kas uzlabotu mūsu satiksmes kultūru un drošību.

Oskars Stabiņš 
Lielvārdes novadā:
 “Šim mērķim var pietuvoties, bet neticu, ka tā pilnīga īstenošana ir iespējama. Vislielāko apdraudējumu rada tieši nekvalitatīvie ceļi. Braucot ar auto, man liela uzmanība ir jāpievērš tam, lai neiebrauktu bedrē un nesabojātu savu spēkratu, savukārt tas, kas notiek uz ceļa, paliek otrajā plānā. Vainot var arī pārgalvīgos autovadītājus un arī pašus gājējus. Domāju, ka jāsāk būtu ar papildu gājēju celiņu izbūvi, kas ļoti palīdzētu tieši tumšajā laikā. Ja, manevrējot starp bedrēm, autovadītājam nebūtu jāuztraucas, ka jebkurā brīdī tavā priekšā var iznirt cilvēks, tas būtu labs sākums.”

Laura Voškāne 
Ikšķiles novadā:
 “Domāju, ka lielākā atbildība par melno statistiku uz Latvijas ceļiem ir jāuzņemas tieši autovadītājiem, tāpēc galvenokārt ar dažādiem pasākumiem ir jāvēršas pie viņiem. Varētu bargāk sodīt ātruma pārkāpējus, atjaunot fotoradarus, aicinājumus nebraukt dzērumā rādīt ne tikai jūnijā, bet visu gadu. Ticu, ka negadījumu skaits tā tiktu samazināts, tomēr daudz kas ir atkarīgs no katra konkrētā autovadītāja. Lielu bīstamību rada tas, ka jauniešu vidū pieņemts izrādīties, vadot auto. Nesamērīgs ātrums, bīstama apdzīšana, driftošana, neuzmanība pie stūres kā tāda – tās ir galvenās “kaites”. Pat tad, ja uz ceļa ir tikai viens šāds vadītājs, apdraudēti ir visi.”

Andis Šefanovskis 
Kuldīgas novadā:
 “Krasi un uzreiz ceļu satiksmes negadījumu ciparus samazināt nav iespējams, tas izdarāms tikai ilgākā laika posmā, jo jānovērš dziļi iesakņojušās problēmas. Sliktais ceļu stāvoklis veicina ātru auto nolietošanos, taču mūsu finansiālais stāvoklis veicina to, ka tiek veikts nekvalitatīvs auto remonts. Tādējādi vairums auto uz ceļa ir sliktā tehniskā stāvoklī. Noteikumu ievērošana arī ir svarīga. Jāizvērtē “lidotāju” ķeršana, kuri rada vislielāko apdraudējumu, jo bez viņiem uz ceļa ir vēl citi. Nedomāju, ka fotoradari ir risinājums. Ja bīstamajos punktos ir jāsamazina ātrums, tad var izmantot radara luksoforus, kas pie pārāk liela ātruma ieslēdz sarkano gaismu.”

Ernests Polis Rīgā:
 “Negadījumi uz ceļiem notiks vienmēr, taču to skaitu ir iespējams samazināt. Paradoksāli, bet, manuprāt, tieši visas par drošām atzītās automašīnas sagādā lielākās raizes uz ceļa. Ja vadītājs ir ieņēmis galvā, ka viņš ir pilnībā pasargāts no fatāliem ievainojumiem, viņš uz ceļa uzmanīsies daudz mazāk nekā tas, kurš pārvietojas ar auto uz izjukšanas sliekšņa. Arī gājējus no šiem vadītājiem neviens nepasargā. Vadītājam uz ceļa nemitīgi ir jābūt modram, neviens vadītājs nedrīkst justies pilnībā pasargāts no nelaimes.”

Sandra Bondarenko 
Ogres novadā:
 “Jo vairāk auto būs uz ceļiem un ielās, jo lielāks būs arī nelaimes gadījumu īpatsvars. Turklāt, lai kā mēs atbalstītu cilvēku pārvietošanos, piemēram, ar velosipēdiem, kamēr nav drošu veloceliņu, arī šo satiksmes dalībnieku pieaugums iespaido kopējo drošības ainu. Manuprāt, drošas satiksmes infrastruktūra Latvijā ilgus gadus bijusi novārtā. Paskatieties kaut vai uz ceļu stāvokli tepat aiz robežas Lietuvā – tur arī veloceliņi stiepjas gar lielākajiem autoceļiem visā to garumā, ne tikai pilsētās vai apdzīvotās vietās.”

Zane Sproģe 
Jēkabpils novadā:
 “Vadot auto, vienmēr pastāv varbūtības iespēja. Šajā varbūtības algoritmā ir iesaistīti daudzi mainīgie gan ceļu, gan auto tehniskais stāvoklis, gan laika apstākļi, gan diennakts laiks, gan konkrēts vadītājs un viņa spējas vadīt auto. Valsts var uzlabot praktiski visu ar auto vadīšanu saistīto infrastruktūru, taču pašam vadītajam un tam, kas notiek viņa galvā, klāt tikt nav iespējams. Tāpēc ir svarīgi savest kārtībā ceļus, lai vismaz šis mainīgais apstāklis no nelaimes vienādojuma tiktu izslēgts.”

Fakti


* Ceļu satiksmes negadījumos 2010. gadā bojā gājuši 218 cilvēki, 2013. gadā – 179 cilvēki;

* par sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošiem 2012. gadā atzīti 49% autoceļu ar melno segumu (2007. gadā – 41%), bet 40% ar grants segumu;

* 70% no negadījumiem, kuros iesaistīti gājēji, notiek diennakts tumšajā laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. neļaut cilvēkiem pārvietoties ar transportu tad arī uz pusi samazināsies bojāgājušo skaits

Draugiem Facebook Twitter Google+