Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
3. aprīlis, 2017
Drukāt

Monika Zīle: Pirms pašvaldību vēlēšanām partijas laikus sāk “piebarot medījamos” (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Drusciņ brīnos, kāpēc vēlēšanām sevi pieteikušo politisko spēku un citu veidojumu štābos sastopami komunikāciju jomas ļaudis, sociologi, finansisti utt., bet nav neviena paša medību nozares speciālista. Vai tiešām uz elektorāta atsaucību cerošie nav pamanījuši daudzās līdzības vēlēšanu un medību procesos? Abus vieno iepriekš zināmie rīcības termiņi, ieroču (gan īsto, gan nosacīto) gādāšana, blices saliedēšana, pareizo gaides vietu izvēle, tāpat medījamo savlaicīga piebarošana un tuvināšanai izmantojamie mānekļi. Iespējams, dažas partijas paliek “jaņos” tieši tāpēc, ka uz grauda turētos cienājušas ar tik sarežģītu struktūru našķiem, ka vietējo pārtiku lietot pieradušie subjekti tos nespēj sagremot. Vārdu sakot, priekšgājēju kritikai un personīgajiem solījumiem šie politiķi izvēlas pārāk augstas kategorijas un paliek nesaprasti, lai gan – iespējams! – gribējuši darīt labu.

Medījamo piebarošana jau uzņem apgriezienus Rīgā un valsts lielākajās pilsētās, paplašinot plašsaziņas līdzekļu tematisko aploci. Provincē mānekļu skaļums atkarīgs no konkrētajā apvidū grozāmās naudas cipara un darījumiem vietvaras pārvaldāmajos īpašumos. Ap tiem vijas politisko spēku intereses: gan pilnīgi atklātas, gan pamatīgi aizplīvurotas un ar tikai tuvplānā vērojošajiem noprotamu saturu. Piemēram, kuldīdznieks neko nemācēs teikt par Balvu pašvaldības izvēli, vietējo slimnīcu atdodot privātajiem investoriem. Bet balvēniešiem atliek cerēt, ka pašreizējās vietvaras oponentu kritizētais domes lēmums viņiem nepasliktinās veselības aprūpi.

Parasti vien bikli mirguļojošā cerību dzirkstelīte vēlēšanu priekšvakarā kļūst par aizmetni sārtam, ko ar savu pienesumu steidz uzkurt jaudīgāku ikviens politiskais spēks. Nupat cerību ugunskurā pamatīgu sausas malkas klēpi iemeta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA), paziņodams – no nodokļa vajadzētu atbrīvot īpašumus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz simts tūkstošus eiro. Iesaldētais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) patlaban ir bieds kā pilīs, tā būdiņās un līdzinās jebkurā mirklī uzsprāgt gatavai bumbai ar neparedzamu ārdīšanas spēku. Jāteic, ministra gādātais kurināmais ienācies īstajā laikā un, bez šaubām, pievērsīs pastiprinātu vēlētāju uzmanību viņa pārstāvētās partijas listei. Bet nesnauž arī citi, kuri tāpat iekāro veiksmīgākā tēmētāja atšķirības zīmi pie savām cepurēm šīs medību sezonas noslēgumā. Tikai naivais varētu domāt, ka elektorāta cerības sildošā jaunā nodokļu sistēma ieraudzījusi dienasgaismu tīras sakritības vārdā, nevis pakalpo ZZS pārstāvniecības veicināšanu pašvaldībās.

Būtībā jau nekā slikta nav šajā politisko spēku sacīkstē, kas liek tiem sasparoties un pārlapot pirms Saeimas vēlēšanām publiskotās programmas, kur izvirzīto mērķu starpā bija uzsvērta labklājības celšana. Tiesa, līdz 6. jūnijam tautas maciņus reāli papildināt neizdosies. Tomēr valdošo koalīciju veidojošajiem vēl ir mazliet laika likumiem un lēmumiem, kas sekmētu valsti attīstošas reformas, nevis kādas vienas nelaimes vietā atsauktu divas citas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nespid ,liels nikolajs no manas puses.Iesu velet tikai tad kad bus ieviests progresivais nodoklis un paredzeta stingra atbildiba valsts darboniem par vinu bezdarbibu un brakiem….lai tie lopi man paskaidro kapec dzivojot laukos jasez bez darba ?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+