Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Jaunie Latvijas muižnieki ir ārzemnieki


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nekustamo īpašumu tirgus lietpratēji atzīst, ka tirgū piedāvātās agrāko vācu baronu pilis un muižas Latvijā kurš katrs nevar atļauties. Darījumi ar pilīm un muižām notiek reti augsto cenu dēļ. Lielākoties tie ir ļoti lieli īpašumi – nereti pat vienkop vairākas ēkas, kuru cenas sniedzas miljonos. Pašlaik piedāvājumā varētu būt ap pussimt šādu īpašumu.


 

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Baltic Sotheby’s International Realty” mārketinga vadītāja Jana Cīrule lēš, ka ne vairāk kā viens vai divi darījumi gadā. Pašlaik cenas pilīm svārstās no 3,5 līdz 5 miljoniem eiro, bet muižām – no 90 000
līdz 5 miljoniem eiro. Viņasprāt, pilis un muižas nav arī tie īpašumi, kurus nopērk, lai, neko neieguldot tajos, pēc kāda laika pārdotu dārgāk.

Uzņēmuma “Ober-Haus” nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālists Andrejs Lipinskis stāsta, ka Līgatnes novadā pārdošanā par 600 000 eiro ir Ķempju muiža ar 25 istabām 1300 kvadrātmetru platībā un ar 1,1 hektāru zemes. Muižas atjaunošanai tās kādreizējais īpašnieks bija aizņēmies bankā kredītu, par kuru viņam izdevies pilnībā atjaunot ēkas eksterjeru, bet nav paguvis izremontēt iekštelpas. Kādā brīdi nespējis atmaksāt aizņēmumu, un īpašumu pārņēmusi banka. Muiža piedāvājumā ir apmēram gadu, taču līdz šim neviens par to pat nav interesējies.

Andrejs Lipinskis atzīst, ka pēdējos divos gados Vidzemes pusē viņam nav zināms neviens darījums ar kādu pili vai muižu.

Kuri visbiežāk ir šo ēku ieguvēji jeb jaunie muižnieki?

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober-Haus vērtēšanas serviss” valdes loceklis Andris Šalgūns domā, ka Latvijā tiem pircēju nav, lielākoties tos nopērk ārzemnieki vai uzņēmumi, kuru īpašniekus reizēm ir grūti noskaidrot.

“Baltic Sotheby’s International Realty” valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs atzīst, ka šādus īpašumus parasti nopērk turīgi ļaudis, kuri iekārto tajos dzīvesvietu vai izvērš uzņēmējdarbību. Iegādājoties šādu īpašumu, turklāt jārēķinās, ka jāiegulda prāvas summas tā uzturēšanā. Pilis un muižas atrodas laukos, kur pilsētu labierīcības – ūdensvads, kanalizācija un citas – nav pieejamas. Savukārt turēt neizmantotu šādu īpašumu neatmaksājas.

Jana Cīrule atklāj, ka pērn Talsu novada Balgales pagastā kāds ārzemnieks nopircis Dursupes muižu. Ar uzņēmuma starpniecību to savulaik mēģināja pārdot par 1,7 miljoniem eiro. Bet tā kā galu galā pārdevējs atrada pircēju pats, uzņēmumā neesot zināms, kāda bijusi darījuma galīgā summa.

“Baltic Sotheby’s International Realty” pārstāve stāsta, ka pašlaik uzņēmuma “portfelī” esot desmit muižas. Piemēram, Tukuma novada Jaunsātu pagastā pircējus gaida Kukšu muiža, ko piedāvā par 2,8 miljoniem eiro.

Krimuldas muižai Siguldā cena ir noteikta 5 miljoni eiro. Piedāvājumā par 3,5 miljoniem eiro ir arī Ēdoles pils Kuldīgas novada Ēdoles pagastā. Kā zināms, 2007. gadā Ēdoles pagasta pašvaldība izsolē pārdeva šo pili par 1,5 miljoniem latu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzskata, ka piļu un muižu pircējiem jārēķinās, ka tie ir valsts vai vietējas nozīmes aizsargājami kultūras un arhitektūras pieminekļi. Kaut arī šādu īpašumu pirmpirkuma tiesības ir valstij, amatpersona neatceras gadījumu, kad šādos darījumos tās būtu izmantotas. “Vienīgais, ko no savas puses varam, – noteikt īpašniekiem, ko viņš nedrīkst darīt, piemēram, mainīt ēkas arhitektonisko veidolu vai izjaukt iekštelpu interjeru,” saka Juris Dambis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+