Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. aprīlis, 2013
Drukāt

Jaunieši iepazīst un cenšas izprast klimata pārmaiņas


Foto no biedrības "Homo Ecos" arhīvaFoto no biedrības "Homo Ecos" arhīva

Lai ar izdomu cilvēkus informētu par vides aktivitātēm un klimata pārmaiņu cēloņiem, sekām un iespējamiem risinājumiem, pērnvasar 20 apņēmīgi jaunieši piedalījās biedrības “homo ecos:” rīkotajā projektā “Klimata elements”, ko atbalstīja Eiropas Savienības programma “Jaunatne darbībā”.


 

Veģetārieši uz trim dienām

Viss sākās Aizputē, kur dalībnieki pavadīja trīs dienas – lai gūtu priekšstatu, kas ir neformālā izglītība, vides aktīvisms, pasākumu plānošana un īstenošana. Tur arī tapa pirmie aizmetņi, lai triju mēnešu laikā rīkotu pasākumus, radītu fotogrāfijas vai veidotu vides žurnālistikas materiālus par klimata pārmaiņām.

Kā pastāstīja “Klimata elementa” idejas autore Madara Peipiņa, šo triju dienu laikā visiem obligāti bija jāēd veģetāri, kas tieši puišiem bija lielākais izaicinājums. Dažs jau tuvākajā brīvbrīdī taisījies skriet uz vietējo veikalu pēc kādas vistiņas. Tomēr pēc šāda eksperimenta visi kā viens atzina: jā, varbūt ikdienā veģetārietis nebūšu, taču uzturs bez gaļas ir iespējams, un tas var būt pat garšīgs.

“Klimata pārmaiņas ir ļoti aktuāls temats, tādēļ gribējām par to veidot projektu, kurā jaunieši ar neformālās izglītības palīdzību un citām aktivitātēm vairāk iepazītu un izprastu šo tematu, kā arī mācītos to dažādos interesantos veidos skaidrot citiem,” atklāj Madara.

 

Filma uz kuģa buras

Informatīvos pasākumus jaunieši rīkoja Salacgrīvā un Liepājā – vasara tam bija kā radīta. “Salac-grīvā jūlija sākumā piestāja buru kuģis “LOVIS” ar vairāku valstu aktīvistiem uz klāja, kuri informēja citus par dažādiem ar ilgtspējīgu dzīvesveidu saistītiem jautājumiem. Pēc saulrieta uz kuģa galvenās buras apmeklētāji varēja skatīties filmu par Kubas enerģētikas krīzi – kā šī valsts rīkojās, kad tur līdz ar PSRS sabrukšanu 1990. gadā dramatiski samazinājās naftas apjoms. Kubieši nāca klajā ar drosmīgiem un radošiem risinājumiem no industriālās lauksaimniecības pāriet uz tādu sistēmu, kur pārtikas iegūšanai izmanto organiskās lauksaimniecības metodes un vietējos dārzus.

“Bet Liepājā radījām diskusiju par atjaunojamo enerģiju starp vietējiem iedzīvotājiem un ekspertiem – pieaicinājām pārstāvjus no Latvijas Siltumsūkņu asociācijas, Zaļās kustības un Liepājas domes, kur pārdomās dalījās pilsētas mērs Uldis Sesks,” teic viena no projekta dalībniecēm Linda Radziņa.

Viņai piedalīšanās “Klimata elementā” bija pirmā šāda veida pieredze, bet nu jau aktīvi iesaistījusies arī citos biedrības “homo ecos:” projektos. Linda ikdienā strādā par skolotāju, tāpēc citu cilvēku informēšana par zaļu dzīvošanu viņai ir kā radīta.

 

Fotografēties 
piecos no rīta

Taču informatīvie pasākumi nebija vienīgās “Klimata elementa” redzamās aktivitātes. Sadarbībā ar dabas fotogrāfu Dāvi Drazdovski jaunieši radīja desmit fotogrāfijas, kas apskatāmas ceļojošā izstādē “[cilvēks:daba]” – šobrīd bildes atrodas Cēsu bērnu zinātnes centrā “Zinoo”.

“Projekta dalībnieki strādāja pie bilžu idejām, bet es fotografēju. Attēlos mēģinājām parādīt klimata pārmaiņu sekas Latvijā – atšķirības, ko nepamanām ikdienā, bet uzskatāmi redzam bildē,” izsakās Dāvis. Jaunieši cītīgi strādāja pie fotosesiju un izstādes organizēšanas – no idejas līdz tās īstenošanai dzīvē, lai fotogrāfam atliktu vien uzņemt kadru.

Dāvis atklāj, ka vislielākās grūtības dalībniekiem sagādāja piemērotas vietas atrašana fotogrāfijas tapšanai, kas prasīja ne mazums galvassāpju, jo “tas, kā tur izskatījās pirms gadiem četriem, nenozīmē, ka tā tur izskatās arī tagad”. Taču noslēgumā viss izdevās un katrs panāca, ko vēlējies, lai gan nācās pārciest daudz ko – piemēram, bildēšanos piecos no rīta. “Devāmies uz svaigu izcirtumu, lai attēlotu cilvēka iekšējo līdzsvaru ar bardaku ārpasaulē, un vislabāk to darīt tieši no rīta, jo rīta gaisma ir ļoti piemērota fotografēšanai,” stāsta Dāvis. Tāpat vienā no fotografēšanas reizēm dalībnieki devās uz slēpošanas trasi “Jēkaba grava”, kur draugus saģērba ziemas drēbēs, bildē attēlojot ziemu bez sniega.

 

Žurnālistikā noslinkoja

Ar vides žurnālistiku gan nav veicies tik labi, kā ar pasākumu rīkošanu un fotogrāfijām. Jaunieši savas grupas ietvaros aplūkoja dažādas ar vidi saistītas jomas un tad izdomāja, par kādām tēmām vēlas rakstīt, veidot fotoreportāžas vai videosižetus. Bet projekta vadītāji meklēja iespējas to publicēšanai medijos. “Jaunieši ātri vien zaudēja interesi, jo nebija rēķinājušies, ka nevar, piemēram, vienkārši uzfilmēt video bez stāsta, domas un tad uzskatīt – darbs padarīts. Tam ir jāvelta laiks – jāizdomā sižets, jāmontē, jāveic skaņas apstrāde,” stāsta Madara.

Tomēr ne visi bijuši tik vieglprātīgi. Projekta dalībniece Elīna rakstījusi par to, vai klimata pārmaiņu dēļ ūdens kvalitāte Baltijas jūrā mainīsies tā, ka pēc 50 gadiem tajā vairs nevarēs peldēties.

 

Fakti

Ja vēlaties “Klimata elementa” fotoizstādi savā skolā, kultūras namā vai citā sabiedriskā iestādē, sazinieties ar “homo ecos:”, rakstot pa e-pastu office@homoecos.lv.

Dāvja Drazdov-ska Latvijas dabas fotogrāfijas var aplūkot šeit – www.diennaktsgramata.lv

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+