Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. maijs, 2013
Drukāt

Jauns izdevums par lībiešu vēsturi, valodu un kultūru


EUVesture_62

Lībieši, viņu vēsture, tradīcijas un kultūra, nenoliedzami, ir svarīga un nešķirama Latvijas vēstures un kultūras daļa. Tas pats attiecināms uz lībiešu valodu, kas gan pieder somugru valodu saimei un ir radniecīga mūsu kaimiņu igauņu valodai, taču arī latviešu valodā, tās leksikā, it viegli konstatējamas lībiešu valodas pēdas. 


 

Nupat latviski pieejams jauns, ļoti apjomīgs rakstu krājums, kas veltīts lībiešiem un viņu dzīvesziņai. Laikam pareizāk gan būtu teikt, ka šī vairāk nekā 500 lappušu biezā grāmata vispirms veltīta mums, latviešu lasītājiem, zināšanu papildināšanai, jo vispirms tā ir lielisks uzziņas avots par šo skaitliski nelielo somugru tautu. Iepriekšējais rakstu krājums par lībiešiem latviešu valodā tika izdots gandrīz pirms 20 gadiem Kersti Boiko redakcijā. Bet jaunā izdevuma idejas autors ir Starptautiskās lībiešu draugu biedrības Somijas nodaļas vadītājs un Igaunijas un Somijas kultūras sakaru biedrības “Tuglas–seura” kultūras darba vadītājs Tapio Mekeleinens, kurš ir arī viens no grāmatas sastādītājiem.

Pirms rakstu krājums “LĪBIEŠI. Vēsture, valoda un kultūra” nonāca latviešu lasītāju rokās, tas Starptautiskajā lībiešu valodas un kultūras gadā (2011) tika izdots igauniski. Tātad šī ir viena no ļoti retajām grāmatām, kas dzimtajā valodā (igauņu, latviešu) pieejama abu tautu lasītājiem, jo lībieši, viņu vēsture vienlīdz stipri saista abas tautas un valstis jeb, kā paudis Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess:

“[..] tā ir daļa no Latvijas un latviešu stāsta. Daļa no Igaunijas un igauņu stāsta.” Abas grāmatas gan nav absolūti identiskas, jo to izdošanas starpposms ildzis veselu gadu, kā laikā lībiešu kultūras dzīvē norisinājušies vairāki plašākas ievērības cienīgi notikumi.

Šis izdevums ir starptautiski atzītu Latvijas, Igaunijas, Somijas un Vācijas pētnieku kopdarbs. Tā sastādītāji akcentē, ka “centrālais ir bijis lībiešu izcelsmes pētnieku devums”.

“LĪBIEŠI. Vēsture, valoda un kultūra” nav uzlūkojama vienīgi kā grāmata par lībiešu tautas vēsturi, valodas un kultūras attīstību; darbā daudz vēstīts arī par literatūras, mākslas un kultūras dzīvi mūsdienās. Grāmatas iesākumā lasāmi plaši apraksti par lībiešu kultūras un valodas pētīšanas vēsturi. Latviešu lasītājiem, iespējams, saistošāka varētu šķist šeit atrodamā informācija par Kurzemes un Vidzemes lībiešu vēsturiski apdzīvotajām vietām.

Kā norādīts krājuma nosaukumā, pētnieku teksti saturiski sakārtoti trīs lielās nodaļās. Vispirms ir nodaļa par vēsturi, tai seko valoda un visbeidzot – par tautas ticējumiem, folkloru, tautas kalendāru, literatūru, tēlotājmākslu un mūziku. Nodaļā par kultūru īpaši varētu ieinteresēt Lindas Dumpes sagatavotais materiāls “Kurzemes lībiešu uzturs”. Ne mazākas ievērības vērts ir arī ļoti apjomīgais pielikums (personu rādītājs, arhīvu avoti, literatūras saraksts un pat krāsu attēli un zīmējumi) beigās. Krājumu lieliski ilustrē daudzie fotoattēli gan no privātkolekcijām, gan dažādu valstu arhīviem (no Igaunijas Nacionālā muzeja fotokolekcijas u. c.).

Vairākas fotogrāfijas Latvijā tikušas publicētas arī agrāk, taču tikai tagad, veidojot grāmatu, sastādītājiem izdevies noskaidrot to autorus. Domāju, nekļūdīšos, apgalvodama, ka brīdī, kad krājums lasītāja rokās nonāk pirmoreiz, vispirms tas tiek izšķirstīts un apskatīts tieši šo pārsvarā seno fotogrāfiju dēļ.

2011. gadā, kad grāmata par lībiešiem iznāca igauņu valodā, tā tika pārdota pārsteidzoši īsā laikā, kas liek secināt, cik aktuāls tieši mūsdienās ir šis izdevums. Jādomā, ka tāpat būs arī ar šo grāmatu latviešu valodā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+