Jaunups: Par 1000 latiem veidotu kampaņu medijos pamanīt nevar 0
Par 1000 latiem veidotu politisko kampaņu masu medijos pamanīt nebūtu iespējams, un šādas summas nosaukšana valodas referenduma kontekstā šķiet aizdomīgi neliela, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda “Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Edgars Jaunups pirms 11.Saeimas vēlēšanām.
Jaunups atzina, ka viņam ir grūti vērtēt nosaukto skaitļu patiesumu, jo viņš nav precīzi monitorējis biedrības “Dzimtā valoda” organizēto pirmsreferenduma kampaņu. “Nosauktā summa tomēr ir aizdomīgi neliela. Pirms referenduma mediji nepalielina cenas tik ļoti, kā tas notiek pirms vēlēšanām, taču tik un tā šī summa šķiet nenopietna,” uzsvēra “Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs.
Viņš skaidroja, ka politisko kampaņu laikā var dažādi samazināt oficiālās izmaksas, piemēram, slēpjoties aiz ļoti lielām mediju atlaidēm, vai arī pašiem medijiem rīkojot sociālās kampaņas par labu konkrētajam jautājumam. Jaunups akcentēja, ka līdzekļu izlietojumam būtu jāseko līdzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Kā ziņots, biedrība “Dzimtā valoda” valodas referenduma kampaņā 2011.gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, no kuriem reklāmai esot izlietoti vien nedaudz vairāk nekā 1000 latu, apgalvoja biedrības līderis Vladimirs Lindermans.
Lindermans norādīja, ka biedrība vakar iesniegusi gada pārskatu, kurā ir dati par biedrības ieņēmumiem un izdevumiem no tās dibināšanas 2011.gada martā līdz gada beigām. Šajā laika periodā iztērēti 16 766 lati, par kuriem notikusi kampaņa diviem parakstu vākšanas posmiem. Aptuveni 15 000 latu iztērēts savākto parakstu notariālajai apstiprināšanai.
“Dzimtās valodas” līderis uzsvēra, ka viss finansējums bijis “no tautas” un nekāda ārvalstu atbalsta neesot bijis. Lindermans sūrojās, ka pirms un pēc referenduma bijis daudz spekulāciju par biedrības finansējumu, un daudzas augstas amatpersonas paudušas nepatiesus apgalvojumus. “Nebija nekādu pierādījumu, bet ar Gebelsa metodēm visu laiku tiek atkārtoti vieni un tie paši meli, kamēr cilvēki sāk ticēt,” norādīja Lindermans.
Kā ziņots, pēc Lindermana vadītās biedrības “Dzimtā valoda” iniciatīvas tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda uzskatu, ka viņa mērķis esot sasniegts.
