Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. decembris, 2012
Drukāt

Jo izglītotāks, jo vairāk pelna

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā apkopotie statistikas dati nav izmantojami, lai precīzi noteiktu universitāšu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, tomēr dažādi pētījumi pierāda, ka augstākās izglītības ieguve dod labumu ne tikai pašam universitātes absolventam, bet arī sabiedrībai kopumā.


Tā uzskata pētnieki, kuri Latvijas Universitāšu asociācijas uzdevumā centušies noskaidrot, kāda ir augstskolu ietekme uz valsts tautsaimniecību. Pētnieki arī secinājuši, ka pēdējo desmit gadu laikā tradicionālajām būtiskākajām universitātes funkcijām – studijām un zinātniskajai darbībai – pievienojušās vēl vismaz divas: inovācijas un citi pakalpojumi sabiedrībai.

Jau iepriekš ārvalstu analītiķi atklājuši – visvairāk valsts iedzīvotāju ienākumi auguši valstīs, kur pieaudzis akadēmisko grādu ieguvēju skaits matemātikā, dabaszinātnēs un tehnoloģijās. Tikmēr Latvijā veiktā pētījuma autori secinājuši, ka mūsu valstī ievāktie statistikas dati nedod pilnīgu priekšstatu par to, cik pelna nodarbinātie ar dažādu izglītības līmeni. Tāpēc arī nav bijis iespējams noteikt konkrētu skaitli, kas atspoguļotu universitāšu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Piemēram, tautas skaitīšanā aptaujātajiem vaicāts tikai, vai ir augstākā izglītība, nevis vai ir bakalaura, maģistra vai doktora līmeņa izglītība.

Latvijas Universitāšu asociācijas 2011. gadā veiktā universitāšu absolventu aptauja ļāvusi secināt – jo augstāka izglītība, jo augstāks atalgojums. Darba gaitu sākumā bakalauri gan nepelna ievērojami vairāk kā vidējo izglītību ieguvušie, taču pamazām bakalauru atalgojums pieaug. Aprēķināts arī, ka bakalaura grāds atmaksājas 12 – 13 gados, bet maģistra un doktora grādi – jau divos vai trijos gados. Interesanti, ka ārvalstu zinātnieki atklājuši, ka finansiālais ieguvums no augstākās izglītības tādās valstīs kā, piemēram, Čehijā, Ungārijā, Turcijā, ir augstāks nekā, piemēram, Skandināvijā.

Pētnieki raudzījušies arī, kādi ir pašu universitāšu ienākumi, un secinājuši, ka visas sešas Latvijas universitātes kopā saņem 3,8 reizes mazāk naudas nekā viena pati Orhūsas universitāte Dānijā, bet kopējais darbinieku skaits ir tikai par 361 darbinieku lielāks nekā Latvijā strādājošajām universitātēm.

Ja valsts vēlas panākt, lai kāda no Latvijas universitātēm iekļūtu starptautisko universitāšu topa pirmajā simtniekā, strauji jāpalielina augstākajā izglītībā ieguldītais finansējums, pētījuma prezentācijā sacīja Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis. Pieminētā Orhūsas universitāte, piemēram, ir Šanhajas reitinga pirmajā simtniekā, taču pašā lejasgalā.

Samērā mazais Latvijas augstskolu finansējums var radīt arī augstāka līmeņa speciālistu trūkumu valstī. Pētnieki prognozē: ja valsts nepalielinās augstākās izglītības finansējumu, 2040. gadā inženierzinātnēs pietrūks 21 000 speciālistu, bet sociālo zinātņu nozarēs – pat 100 000 speciālistu. Šis trūkums izraisīšot ekonomisko lejupslīdi un valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos. Skaidrs, ka sociālo zinātņu speciālistu trūkumu varētu izraisīt salīdzinoši mazais valsts apmaksāto studiju vietu skaits šajā nozarē. Taču eksaktajās zinātnēs budžeta vietu ir krietni vairāk, un dzirdēts, ka paši jaunieši nevēlas šajā nozarē studēt.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš gan saka: budžeta vietu eksaktajās zinātnēs tomēr varētu būt vairāk. Turklāt valstij būtu skaidri jāpasaka, ka šo jomu speciālisti būs pēc gadiem pieprasīti. Tad jaunieši justos motivēti šīs nozares studēt.

Pētnieki snieguši arī ieteikumus, kā uzlabot universitāšu darbību Latvijā. Daļa no tiem – jāizveido vienots Augstākās izglītības un zinātnes likums, studiju procesā brīvāk jāizmanto citas Eiropas Savienības valodas, uzņēmējiem vairāk jāsadarbojas ar universitātēm, bet augstskolām vajadzētu vākt un publiskot datus par absolventu vidējiem ienākumiem. Šādi dati palīdzētu topošajiem studentiem izvēlēties studiju jomu.

 

Fakti

Sešās Latvijas universitātēs studē 58 procenti valsts studējošo un tās nodarbina 70 procentus no Latvijā esošā akadēmiskā un vispārējā augstskolu personāla.

Lielākā daļa reģionālo universitāšu absolventu paliek strādāt tajā pašā reģionā.

Latgalē paliek 74 procenti Daugavpils Universitātes absolventu, Kurzemē – 60 procenti Liepājas Universitātes absolventu, bet Zemgalē – 49,9 procenti Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+