Latvijā
Sabiedrība

“Ļimončiks” pie stūres, Zatlera svārstības, Kalnmeijera mājieni. “LA” nedēļas apskats 21

Foto-LETA

Joks. Viedokli maina kā zeķes

“Kas es esmu?” – tā savulaik televīzijas kameru priekšā aizdomājās prezidents Valdis Zatlers. Šis jautājums sekoja viņam visu politisko karjeru un arī pēc tam. Vēlāk viņš to pat izvēlējās kā nosaukumu saviem memuāriem. Taču izrādās – ir vēl kāds “mūžīgais” jautājums, uz kuru Zatlers turpina meklēt atbildi – “Ko es domāju par tautas vēlētu prezidentu?”.

Komentējot Raimonda Vējoņa ierosinājumu ļaut tautai vēlēt prezidentu, Zatlers bijis noraidošs, jo būšot “mēģinājumi ietekmēt no ārpuses, no Krievijas”. Taču interneta portālā “Pietiek” apkopotā Zatlera izteicienu izlase liecina, ka bijušais valsts galva šajā jautājumā bieži mēdz mainīt nostāju. Piemēram, 2009. gadā viņš bijis atbalstošs un teicis: “Man būtu lielāks gandarījums saņemt amata mandātu no tautas, arī lielākas pilnvaras un tautas uzticības sajūta.” Tāpat 2010. gadā uzsvēris: “Esmu jau izteicis atbalstu tautas vēlētam valsts prezidentam Latvijā. Manuprāt, tas līdzsvarotu un uzlabotu valsts varas atzaru savstarpējo sadarbību un atbildību, kā arī sekmētu valsts pilsoņu iesaistīšanos un atbildību par svarīgiem valsts politiskās dzīves procesiem.” Tautas vēlēta prezidenta ideja vēlāk bijusi viena no 2011. gadā dibinātās Zatlera Reformu partijas lozungiem. Kādā preses konferencē tolaik Zatlers norādījis, ka nevajagot par populismu dēvēt iestāšanos par pilsoņu tiesībām ievēlēt prezidentu, jo “tad jau arī Saeimas vēlēšanas varētu dēvēt par populismu”. Pēc aiziešanas no aktīvās politikas viņš šajā jautājumā kļuvis arvien atturīgāks un 2015. gadā spriedis, ka uz pārmaiņām jāiet lēnām un pakāpeniski un “šim ceļam vajadzētu ilgt astoņus gadus”, un nu jau kļuvis par idejas pretinieku.

Bet pagaidīsim, varbūt pēc laiciņa Zatlers atkal pārdomās.

Cilvēks. Ērika Kalnmeiera mājieni

“Iestādes vadītājam ir liela nozīme, jo viņš dod uzstādījumu prokuroriem, kas strādā pie lietas. Ja ģenerālprokurors jau iepriekš neformāli norāda, kurā virzienā ir jāvirzās, tad reti kurš prokurors būs tik drosmīgs un tam pretosies. Piemēram, ja ģenerālprokurors dod mājienu, ir vai nav konkrētā lieta perspektīva. Kalnmeieram ir tāda īpašība – jau iepriekš paust savu nostāju, tāpēc nav jābrīnās, ka oligarhu lieta netika novesta līdz veiksmīgam rezultātam,” secina bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kura lietvedībā atradās oligarhu sarunu noklausīšanās. Viņš pretēji ģenerālprokuroram uzskata, ka bija savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai varētu sākt kriminālvajāšanu un virzīt lietu uz tiesu, piemēram, epizodē par Aināra Šlesera īpašumu legalizēšanas shēmu Rīgas tirdzniecības ostā (RTO), kurā iesaistīts arī Andris Šķēle. Ne viens, ne otrs vairs neslēpj savu dalību RTO. Bet apsūdzība dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā guļ grāvī kopā ar citām epizodēm – arī naudas “pumpēšanu” no valsts un pašvaldības uzņēmumu kabatām, noslēdzot izšķērdīgus reklāmas līgumus ar “Mediju namu” un laikrak­stu “Diena”. “Esmu bijis klāt visās sarunās un uzskatu, ka ģenerālprokurors nav darbojies šī procesa izmeklēšanas interesēs,” atzīst Jurašs.

Savukārt ģenerālprokurors vaicā, cik gadījumos KNAB amatpersonas ir vērsušās ar iesniegumiem pie ģenerālprokurora, ka uzraugošie prokurori nepilda savus pienākumus, cik gadījumos rakstījuši sūdzības par ģenerālprokurora rīcību kaut vai Saeimas Nacionālās drošības komisijai vai Aizsardzības, korupcijas novēršanas un iekšlietu komisijai, Nacionālajai drošības padomei, Augstākās tiesas priekšsēdētājam? Personīgi Kalnmeiers neesot saņēmis nevienu iesniegumu.

Kauns. Rekordsods atmazgātājiem

Pēc piecu gadu izmeklēšanas Francijas tiesa ceturtdien “France Offshore” lietā Rietumu bankai pirmajā instancē piespriedusi 80 miljonu eiro sodu. Līdz šim lielāko sodu no Latvijas bankām bija saņēmusi ABLV banka – mazliet virs trim miljoniem eiro – pērn no pašmāju uzrauga FKTK.

Sods bankai neliek izputēt un savilkt jostas, jo noteikts pērnā gada peļņas apmērā. Arī iepriekšējos divos gados tā bijusi virs 70 miljoniem, taču Leonīdam Esterkinam, Arkādijam Suharenko un citiem īpašniekiem tas nozīmētu vienu gadu palikt bez dividendēm, bet bankai piecu gadu liegumu darbībai Francijā. Gan jau vismaz daļu no pērnās peļņas īpašnieki iebāzīs kabatās, jo jau tagad viņi paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs, kas nozīmē, ka vēl pāris gadus apelācijas instancēs iesaistītie tēlos nezinīšus. Tomēr tos 80 miljonus būs spiesti pamazām uzkrāt.

Tiesnesis uzskata par pierādītu naudas atmazgāšanu 203 miljonu apmērā, taču izmeklētāji pārliecināti, ka Rietumu banka laikā no 2008. līdz 2012. gadam kopā ar franču finansistu Nadavu Bensusānu un viņa firmu “France Offshore” pavisam palīdzējusi izvairīties no nodokļu maksāšanas Francijā 850 miljonu eiro apmērā. Pats Bensusāns notiesāts uz diviem gadiem cietumā un ar trim miljoniem sodu. Prokuratūra prasīja piemērot reālu četru gadu cietumsodu arī Rietumu bankas prezidentam Aleksandram Pankovam, tomēr viņš izsprucis ar nosacītu sodu.

Tiesas laikā prokurore Ulrika Delonē-Veisa žēlojusies par caurumiem ES regulējumā, kas ļāvuši Rietumu bankai veikt naudas pārskaitījumus ārpus Francijas finanšu regulatoru uzraudzības, jo tas bijis Latvijas regulatora pārziņā. Tas ir pliķis arī toreizējai FKTK Irēnas Krūmanes vadībā.

Atgādināsim, ka Rietumu banka pret ieguldījumiem bankas pamatkapitālā pārdeva nerezidentiem uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Nu iznācis, ka kopā ar rezidentu uzturēšanās atļaujām nerezidenti nopirkuši arī sodu.

Izgāšanās. “Ļimončiks” valdības priekšgalā

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) turpina noliegt, ka viņam Rīgas brīvostas teritorijā būtu piederējusi zeme “zem svešām famīlijām”, kuru savulaik gribējis ar Aināra Šlesera palīdzību pārdot par “15 ļimončikiem”, kā tas lasāms noplūdinātajās “Rīdzenes sarunās”. To tagad pārbaudīs KNAB un – pēc Saeimas deputātu iesnieguma – arī VID. Bet iesauka “Ļimončiks” jau pielipusi…

Kamēr Dūklavs taisnojās, ar pārsteidzošu lēmumu aizvadītajā nedēļā izcēlās premjers Māris Kučinskis. Sava komandējumā laikā viņš valdības vadītāja pienākumus uzticēja.. Dūklavam! Te nu visi sabiedrisko attiecību speciālisti saķēra galvu – vai prāts, tieši šajā brīdī, kad visi starmeši ieslēgti, lai pētītu traipus uz zemkopības ministra uzvalka, likt uz spēles visas valdības godu. Jo īpaši tāpēc, ka “Rīdzenes sarunās” Dūklavs savulaik esot lielījies kā līdzīgas aizvietošanas laikā palīdzējis nokārtot lietu ar izcirstajām priedēm Šlesera Jūrmalas īpašumā un par to “konjaku es biju nopelnījis”. Šķiet, arī premjers Kučinskis tikai vēlāk apjēdza, kā tas izskatās (pietrūkst birojā laba padomdevēja, kas pasargātu no šādām neveiklībām). Nācās skaidroties, ka tas jau tāds rutīnas lēmums, jo premjers parasti prombūtnes laikā savā vietā atstājot vai nu Dūklavu, vai finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Un vispār tā tikai formalitāte, jo neko svarīgu apspriest vai lemt šajās dienās neesot paredzēts.

Te, protams, rodas arī cits jautājums – ja valdībā ir oficiāls Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, tad kāpēc vajadzīgi vēl citi aizvietotāji. Bet Ašeradens – no citas partijas.

Darījums. Atsakās no tūkstošiem, gaida miljonus

Latvijas Televīzija šonedēļ paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar Ventspils domi, tāpat arī Latvijas Radio 2 organizētās popa un roka dziesmu aptaujas “Muzikālā banka” noslēguma pasākums vairs netiks rīkots Ventspilī. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad LTV kultūras, izklaides un bērnu satura redaktore Gunta Sloga paudusi savu sašutumu par sestdien, 1. jūlijā, LTV pārraidē “Latvijas sirdsdziesma” redzamo Lemberga uzstāšanos, novērtējot to kā “apkaunojumu Latvijas mediju videi”. Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs skaidroja, ka tieši Ventspils dome neesot ieinteresēta sadarboties ar LTV, tā kā raidījumam “Latvijas sirdsdziesma” bijuši slikti reitingi – ievērojami mazāka auditorija nekā “Latvijas šlāgeraptaujai” – raidījumam, kuru LTV veidoja agrāk. Ventspils dome šogad raidījumam “Latvijas sirdsdziesma” bija plānojusi piešķirt 31 000 eiro.

Tā kā LTV pavasara sezona ir noslēgusies, šo izmaiņu rezultātus skatītāji varēs novērtēt tikai rudenī. LTV un Latvijas Radio grasās izvērtēt iespēju izklaides raidījumu veidošanā sadarboties ar citām Latvijas pašvaldībām, taču Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgāks varētu būt cits šī darījuma aspekts, proti, tā sakarā atkal aktualizējušās diskusijas par nepieciešamību sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus. Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš norādījis, ka sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus nepieciešamā finansējuma apmērs ir no pieciem līdz astoņiem miljoniem eiro. Tos tad vajadzēs meklēt valsts budžetā.

LA.lv