Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Jurijs Djakonovs: ar Tarantino nesalīdzināt


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Dailes teātra Kamerzālē šonedēļ notikusi Mārtina Makdonas melnās komēdijas “Vienrocis no Spokānas” pirmizrāde. Režisora Jurija Djakonova vadībā Kristiāna Brektes radītajā skatuves telpā top rūgts komikss, kurā mājo uzmācīgu ideju apsēsti tipi – dabiski meļi, avantūristi, vientuļnieki un… arī kas cits. 


 

Angļu dramaturga un scenārista Mārtina Makdonas vārds Dailes teātra skatītājiem saistās ar izrādi “Spilvencilvēks”, kas kļuva par vienu no visvairāk spēlētajām Dailes teātra izrādēm, kā arī “Līnenas skaistumkaraliene”, bet kinomīļiem – vismaz ar nule kinoteātros izrādīto melno komēdiju “Septiņi psihopāti”, kuras scenārists, režisors un līdzproducents ir Makdona.

Savukārt izrādes režisora Jurija Djakonova aktierspēli un režisora rokrakstu skatītājam bijusi iespēja novērtēt vairākos neatkarīgajos teātros (“Makbets. Mono”, “Heda”, “Puiši smaržo pēc apelsīniem”, “Bikts”, “Graņonka”, “Mitjas mīlestība”, “Gals” u. c.), bet šīs teātra sezonas sākumā – asprātīgajā Tenesija Viljamsa lugas “Tetovētā roze” iestudējumā Dailes teātra Mazajā zālē. Pašlaik Jurijs turpina smīdināt publiku, spēlējot galveno – slepkavas – lomu Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā Lielās zālēs melnajā komēdijā “Ļaujiet izšaut!”.

Gana melna ir arī pasaulslavenā angļu dramaturga un scenārista Makdonas pēdējā luga – “Vienrocis no Spokānas”, sarakstīta 2010. gadā pēc Brodvejas teātra pasūtinājuma, bet Latvijā iestudēta pirmoreiz. Stāsta galvenais varonis ir kāds Kārmaikls (aktieris Ģirts Ķesteris), kuram pirms 27 gadiem “urlas” ir nogriezuši roku.

“Kopš šī brīža laiks ir apstājies, un visu turpmāko dzīvi viņš ir veltījis tam, lai dabūtu to atpakaļ. Viņš zina, ka roku vairs nepiešūs, ka – visticamāk – tās vairs sen nav, tomēr viņš apgalvo, ka tas nav trakums. Viņam ir mērķis. Plāns,” izrādi piesaka tās veidotāji.

Galvenais varonis ierodas kādā nomaļā viesnīcā, kur beidzot varbūt viņa cerības piepildīsies. Bet ķildīgais pārītis, kam ir pārdodama kāda roka, izrādās visai draņķīgi blefotāji. Trijotnei apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem un mētājoties ar rasistiskiem un seksuāliem epitetiem, šīs jautrās mežonības vidū ierodas viesnīcas kalpotājs, kurš acīmredzami cieš no nopietnas depresijas par to, ka dzīvē nekas nenotiek. Trijotnes lomās – Lauris Subatnieks, Gints Andžāns un Dārta Daneviča.

J. Djakonovs uzsver, viņa uzdevums ir parādīt skatītājiem šo darbu tā, kā to rakstījis Makdona, piebilstot, ka šis šķietami vienkāršais uzdevums – aiznest darbu pie skatītāja tādu, “kāds tas ir”, Makdonas gadījumā pārtop par cietu riekstu.

“Viņš nav autors, kurš pakļaujas režisora interpretācijai, – var viegli kļūdīties. Šis ir darbs, kur pilnībā savas spējas var parādīt aktieris. Manuprāt, ja izrāde šķitīs interesanta aktieriem, esmu pārliecināts, tā patiks arī skatītājam,” spriež režisors.

Režisors norāda, viņaprāt, visi Makdonas darbi ir par vienu un to pašu – tajos iekodētas mūžīgas cilvēcīgas vērtības – cīņa par mīlestību, par ideāliem, pat ja tajos tik bieži sastopama asinssarkana krāsa un ļoti melns humors. “Tie ir tikai iedarbīgs mehānisms, kā ievilkt skatītāju savā pasaulē. Jā, iespējams, to varētu salīdzināt ar Tarantino stilu, bet nevajag. Mums svarīgāk uzsvērt Makdonas humāno vēstījumu, kas arvien vairāk dominē viņa pēdējos darbos.”

 

VARBŪT NODER

Režisors – Jurijs Djakonovs

Scenogrāfs – Kristians Brekte

Kostīmu konsultante – Ilze Vītoliņa

Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš

Lugu no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+