Mobilā versija
+1.2°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
22. aprīlis, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Šengenas zona, ukraiņus gaidot (5)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Ar ļoti lielu varbūtību jau šajā vasarā Gruzijas, Ukrainas un Turcijas pasu turētāji uz Šengenas zonu varēs doties bez vīzas.

Bezvīzu režīms Gruzijai vērtējams kā atzinības izteikšana par pēdējos desmit gados valstī notikušajām pozitīvajam pārmaiņām. Savukārt lēmums attiecībā uz Ukrainu vairāk līdzinās dāvanai, uzticības kredītam cerībā, ka jaunā premjera Groismana vadībā valsts beidzot spēs “savākties” un tuvoties Eiropai ne tikai vārdos, bet arī reālos darbos.

Īpašs gadījums ir Turcija. Tai bezvīzu režīms apsolīts par sadarbošanos bēgļu plūsmas kontrolē. Turcijas premjers Ahmets Davutoglu jau paspējis piedraudēt – šī solījuma nepildīšanas gadījumā arī viņa valsts “neizrādīs pretimnākšanu”. Eiropai faktiski nav izvēles, tālāka nekontrolēta Sīrijas un Irākas bēgļu ieplūšana draud destabilizēt veselus Eiropas reģionus un vēl vairāk stiprina galēji labējo partiju popularitāti.
Šajās trīs valstīs kopā dzīvo ap 130 miljoni iedzīvotāju – Turcijā 80 miljoni, Ukrainā – 42, 5 miljoni (bez Krimas), bet Gruzijā vien 4 miljoni.

Vidējā alga Turcijā patlaban ir 584 eiro, Gruzijā – 300 eiro, bet Ukrainā tikai 120 eiro mēnesī. Patiesībā tieši Ukraina, nevis par tādu tradicionāli uzskatītā Moldova (176 eiro mēnesī) šodien ir visnabadzīgākā Eiropas valsts. Salīdzinājumam – Krievijā vidējā alga šobrīd ir 325 eiro.

Manuprāt, šie skaitļi diezgan pārliecinoši parāda jaunās migrācijas plūsmas Eiropā. Ne jau ukraiņu vai turku tūristi būs tie, kas steigsies aplūkot Eifeļa torni vai Romas Kolizeju. Tiem, kas finansiāli var atļauties ceļot pa dārgo Eiropu, Šengenas vīza jau sen jau ir kabatā.

Pati lielākā jauno ceļotāju plūsma būs viesstrādnieki. Tas, ka uzturēšanās bez vīzas vēl nedod iespēju legāli strādāt, nevienu īpaši neuztrauc. Šai ziņā gan bijušie “padomju cilvēki”, gan austrumnieciski izmanīgie turki ir visai rūdīti un atradīs iespēju iekārtoties. Mazskaitlīgos gruzīnus gan Eiropa tikpat kā nepamanīs – līdzīgi kā moldāvus, kuriem bezvīzu režīms tika piešķirts jau pirms diviem gadiem.

Bet kurp dosies ukraiņi un turki? Iekārtoties darbā (vienalga – legālā vai nelegālā) vislabāk var palīdzēt Eiropas zemēs jau iedzīvojusies etniskā kopiena. Tas nozīmē, ka turku mērķis pirmām kārtām būs Vācija, Beneluksa valstis un Francija. Savukārt ukraiņi mērķēs uz Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Čehiju, Vāciju un arī uz Baltijas valstīm, kur daudziem dzīvo radinieki.

Kas būs zaudētāji? Pats par sevi – dažādie starpnieki Šengenas vīzu kārtošanas jautājumos – tūrisma firmas, ielūgumu izsūtītāji, “lietu bīdītāji” vēstniecībās utt. Līdzīga satura piedāvājumiem aplīmēti vai visi Ukrainas reklāmas stendi. Kaut ko zaudēs arī ES valstu budžeti – gan neieņemto vīzu nodevu, gan akcizēto preču pastiprinātas ievešanas dēļ. Grūti iedomāties ukraini, kurš aizmirsīs ielikt ceļasomā cigaretes un “gorilku”.

Palielināsies spiediens uz darba tirgu. Zaudētāji būs nekvalificēto darbu veicēji, kas iebraukuši Rietumeiropā no Polijas un Baltijas valstīm. Ukraiņi ir pieticīgāki un būs gatavi strādāt par zemākām algām. Savukārt rokas var berzēt Latvijas lauksaimnieki – beidzot atrisināsies sezonas viesstrādnieku trūkums (skat uzņēmēju aptauju Latvijas Avīzes 21. aprīļa numurā). Varam sagaidīt arī celtniekus, namdarus, santehniķus, trauku mazgātājus, dārzniekus utt.

Bet pats lielākais ieguvējs būs vienkāršais cilvēks, kuram līdz šim nācās izstāvēt garas rindas pie ES valstu vēstniecību un konsulātu durvīm – visai parasta aina Ukrainas pilsētās. Ieguvēja būs arī vienotā Eiropa. Tās robežas paplašināsies psiholoģiski un beidzot pienāks līdz ģeopolitiski loģiskam piepildījumam. Vēl tālāk austrumos ir tikai Krievija, Irāna, Irāka un Sīrija.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. tikai šogad? Visa Āfrika jau vairākus gadus bez vīzām klīst pa Eiropu.

  2. vai starp turkiem nebūs teroristi?Un vēl klāt miljoni nabadzīgo, bezkaunīgo”pravoseku”no Ukrainas…ārprāts, kāpēc eiropa apzināti iznīcina sevi?

  3. Kā paši ukraiņi joko – ko tu darīsi, kad atvērs robežas? – Es kāpšu kokā. Kāpēc? – lai nesamin…
    Kas notiks, kad miljoni ukraiņu gāzīsies ārā no savas valsts? Baidos, ka tas būs sliktāk kā bēgļi. Gāzīsies pa Eiropu straume ar tādiem, kas paņems paši, ja viņiem nedos ar labu. Kādreiz viņi brauca laupīt uz Poliju. Nu būs vaļā visa ES.
    Welcome!

  4. rādās, ka nesaproti, ko runā.. Pēckara ukraiņi laikam nebūtu tā kategorija kas butu velkomeeta.. kopaa AR turkiem iepluudiis dzhihadisti, ar ukrainiem- pravoseku slepkavnieki un mekleti noziedznieki..Liekas kā pienācis laiks zstāties no ES, kas pārvēršas par miskasti.

  5. Pārgājis ukrainis,tur pat ebrejam nav ko darīt.Vsjo dlja sebe,dlja sebe.( tikai sev,tikai sev)

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+