Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. augusts, 2013
Drukāt

Jūrmalai izvirza nosacījumus kredītam Ķemeru sanatorijas iegādei

KemeriSan2_TS_14

Jūrmalas pilsētas dome varēs saņemt aizdevumu Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādei, tomēr tai būs jāizpilda nosacījumi, lai aizdevums tai tiktu piešķirts, informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome trešdien izskatīja Jūrmalas domes pieteikumu par finansējuma piešķiršanu 4,67 miljonu latu apmērā Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādei.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē par Jūrmalas pilsētas domes iesniegumu ņemt aizņēmumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei tika nolemts atbalstīt pieprasījumu, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, norādīja FM Komunikācijas nodaļas vecākā referente Ieva Pužule.

Pamatojoties uz trešdienas padomes lēmumu, Jūrmalas pilsētas dome saņems Valsts kases (VK) aizņēmumu tikai tad, kad Ķemeru sanatorijas ēkas tiks atbrīvotas no esošajiem apgrūtinājumiem – nekustamajam īpašumam ir ķīlas apgrūtinājums komerciestādē -, pašvaldība iesniegs apliecinājumu, ka darījums pilnībā atbildīs normatīvo aktu prasībām komercdarbības atbalsta jomā.

Tāpat Jūrmalas domei jāiesniedz izvērtējums zvērinātu advokātu biroja “Raidla, Lejiņš&Norcous” vēstulē minētajam par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā un kreditoru prasījumu neievērošanu.

Pašvaldībai arī ir jāiesniedz informācija par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru kompleksa uzturēšanai, sniedzot pārliecību, ka pašvaldība būs spējīga nodrošināt nepieciešamo finansējumu no sava budžeta.

Kopējā Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādes – ēkas, kustamās mantas, kultūras priekšmetu iegāde – summa ir 4 671 540 lati. Starpību, kā arī neatliekami veicamo darbu apmaksu un valsts nodevas apmaksu Jūrmalas pilsētas dome ir paredzējusi segt no sava šā gada budžeta līdzekļiem, kas kopsummā ir 588 498 lati, un pašvaldība apliecina, ka nodrošinās no šī gada budžeta līdzekļiem 588 498 latus neatliekami veicamajiem darbiem, tas ir, konservācijai un uzturēšanai.

Tomēr pašvaldība nav sniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu Ķemeru sanatorijas kompleksa izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem.

Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījums atbilst likumā “Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktajiem prioritārajiem aizņēmumu mērķiem, kam ir iespējams 2013.gadā saņemt aizņēmumu. Izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13%-14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām, norāda FM.

“Eižena Laubes projektētā Ķemeru sanatorija ir Latvijas neatkarības laikmeta simbols, arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis. Lai sabiedrības interešu vārdā saglabātu šo unikālo objektu, pašvaldība ir gatava uzņemties atbildību par tā turpmāko attīstību. Ķemeru sanatorijas veiksmīgu atdzimšanu lielā mērā saistām arī ar visas Jūrmalas kā kūrortpilsētas nākotni,” iepriekš norādīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS).

Pašvaldība sākusi darbu pie projekta “Kūrorta parka atjaunošana un kūrortiem atbilstošas infrastruktūras izveide Ķemeros”. Šim nolūkam izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir saistīto domes struktūrvienības vadītāji. Darba grupas pirmais uzdevums ir izvērtēt ar objekta pārņemšanu un saglabāšanu saistītās darbības. Paralēli darba grupa nodarbojas arī ar Ķemeru kūrortsanatorijas attīstības plāna izstrādi, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus. Darba grupas sastāvā ir arī izpilddirektore, pilsētplānošanas, juridiskās, tūrisma un ārējo sakaru, budžeta nodaļas vadītāji.

Maksātnespējīgās SIA “Ominasis Latvia” kreditoru sapulce 17.jūlijā vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei vai pašvaldības dibinātam uzņēmumam atbilstoši piespiedu pārdošanas vērtībai – 4,6 miljoni latu.

Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka šī kultūrvēsturiskā īpašuma uzturēšana prasa būtiskus līdzekļus – Ķemeru sanatorijas apkures sistēma ir daļēji izdemolēta, līdz ar to būtu nepieciešami līdzekļi, lai to atjaunotu un nodrošinātu apkuri, skaidroja administrators Ainars Kreics. Sanatorijas ātra pārdošana ļautu no šiem papildizdevumiem izvairīties.

Šis lēmums gan izraisījis nesaskaņas ar diviem arābu investora advokātiem, kuri uzskata, ka Ķemeru sanatorija jāpārdod izsolē un tad varēs iegūt iespējami augstāku cenu. Tomēr Kreics būtiskus apdraudējumus saistībā ar šiem advokātu iebildumiem nesaskata, jo kreditori var motivēt, kāpēc rīkojās tieši šādi. Proti, labāk sanatoriju pārdot ātrāk, jo tā stāvokli var pasliktināt, iespējams, vēl viena ziema “bez nopietnas siltumapgādes”, turklāt nepieciešamas investīcijas, lai novērstu dažādas problēmas, piemēram, salabotu tekošu jumtu. Nākamajā pavasarī, iespējams, tik lielu samaksu par šo īpašumu nevarētu saņemt, piebilda Kreics.

Savukārt “Ominasis Latvia” mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā – advokātu biroja “Raidla Lejiņš&Norcous” advokāti – Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.

Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.

Investora interešu aizstāvji norāda, ka Privatizācijas aģentūra savulaik atzinusi, ka investors – SIA “Santlat” – ieguldījis Ķemeru sanatorijas kompleksā investīcijas desmit miljonu latu apmērā. Tādējādi Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana bez izsoles par 3 905 901 latu plus pievienotās vērtības nodokli ir pretrunā ar Maksātnespējas likuma 111.panta otro daļu, kas noteic, ka parādnieka mantas pārdošana notiek par iespējami augstāko cenu.

“Ņemot vērā investīciju, kuras ieguldītas Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanā, apmēru, kā arī potenciālo investoru interesi par šo objektu, Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana bez izsoles nenodrošina tā atsavināšanu par taisnīgu un atbilstošu cenu. Kā to vairākkārt publiski ir apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, interesi par Ķemeru sanatorijas īpašumiem un mantu ir izrādījuši 17 potenciālie investori. Papildus tam divi investori ir interesējušies par minētajiem īpašumiem bez aģentūras starpniecības. Tas nozīmē, ka tirgū pastāv pietiekami liela interese par šo objektu, lai nodrošinātu tā atsavināšanu pa cenu, kas ļautu segt ne tikai kreditoru prasījumus, bet arī vismaz daļēji kompensētu investora veiktās investīcijas,” rakstīts vēstulē.

Dokumentā arī norādīts, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles par piespiedu pārdošanas vērtību nesegtu visus kreditoru prasījumus.

Kā ziņots, 1.martā Jūrmalas pilsētas tiesa “Ominasis Latvia” pasludināja par maksātnespējīgu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+