Foto – www.dabasdati.lv

Kā atpazīt 2017. gada putnu – dzelteno cielavu? Foto rokasgrāmata 0

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2017. gada putnu ir izvēlējusies dzelteno cielavu. Tā ir viena no četrām pie mums sastopamajām cielavu sugām. Kā gada putnu atšķirt, skaidro www.dabasdati.lv

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Vispazīstamākā un biežāk sastopamā ir baltā cielava Motacilla alba – Latvijas nacionālais putns. Tā ir vienīgā, kam apspalvojumā nav nekā dzeltena (izņemot gaiši dzeltenīgu nokrāsu galvas apspalvojumā jaunajiem putniem un putniem ziemas tērpā). Baltā cielava dzīvo dažādās vietās, tostarp pilsētās.

CITI ŠOBRĪD LASA


Pieaugusi baltā cielava. Foto: Māris Lukstiņš


Baltās cielavas jaunais putns. Foto: Igors Deņisovs

Pelēkā cielava Motacilla cinerea ir sastopama reti un ligzdo ļoti specifiskos biotopos – strauju upīšu krastos ar smilšakmens atsegumiem vai ūdensdzirnavām (LOB 1999). Šai sugai ir visgarākā aste no visām cielavām un salīdzinoši īsas, brūngani-rozā kājas (pārējām cielavu sugām tās ir melnas) (Mullarney et al. 1999). Pelēkā cielava īstenībā nav nemaz tik pelēka – muguras lejasdaļa un vēderpuse, it īpaši zemastes apvidū, tai ir dzeltena. Arī jaunajiem putniem mēdz būt dzeltenīga zemaste. Balta acs svītra. Raksturīgi tumši spārni, uz kuriem lidojumā redzama balta josla, tēviņam pavasarī melns zods un rīkle, balta bārdas svītra (LOB 1999).


Pelēkās cielavas tēviņš. Foto: Edgars Laucis


Pelēkās cielavas mātīte. Foto: Ainārs Valdovskis


Pelēkās cielavas jaunais putns. Foto: Dāvis Ūlands

Atmetot abas augstāk minētās sugas, paliek vēl divas – tās, kuru apspalvojumā ir daudz dzeltenās krāsas un kuras ligzdo pļavās vai ganībās, vai arī purvos – dzeltenā cielava un citroncielava (otrā vārdā dzeltengalvas cielava). Abu sugu jauno putnu un mātīšu noteikšana iesācējiem būs sarežģīta, taču tēviņi riesta tērpā ir labi atšķirami.

Gada putnam – dzeltenajai cielavai Motacilla flava – ir dzeltena vēderpuse un olīvzaļgana mugurpuse. Gaiša uzacs svītra, tumša aste ar baltām malām.


Dzeltenās cielavas mātīte. Foto: Ilze Priedniece

Noteikšanu padara sarežģītāku dzeltenās cielavas divas pasugas, kas sastopamas Latvijā – Eiropas (nominālpasuga) M. flava flava un ziemeļu pasuga M. flava thunbergi. Pie mums ligzdo galvenokārt Eiropas pasuga, savukārt ziemeļu dzeltenā cielava biežāk caurceļo (www.putni.lv).

Eiropas pasugas tēviņam galva zilganpelēka, raksturīga balta uzacs svītra. Ziemeļu pasugas putniem uzacs svītras nav, savukārt acs svītra, zemacs svītra un auss laukums ir tumšs, kas kopumā rada iespaidu par tumšu galvu. Ir iespējamas arī pārejas formas, tādēļ pasugu noteikšana ne vienmēr ir iespējama. Mātītes abām pasugām līdzīgas (ziemeļu pasugai iespējama šaurāka uzacs svītra) (www.putni.lv).


Dzeltenās cielavas Eiropas pasugas tēviņš. Foto: Edgars Smislovs


Dzeltenās cielavas ziemeļu pasugas tēviņš. Foto: Sandris Rabkevičs

Vēl bez divām minētajām pasugām dažas reizes Latvijā novērota arī melngalvas cielava – dzeltenās cielavas pasuga feldegg, kā arī iespējams starpformas dombrowskii novērojums (www. putni.lv). Pasaules putnu rokasgrāmatā izdalītas pavisam 11 dzeltenās cielavas pasugas (Tyler, Christie 2012).

Reklāma
Reklāma

Jaunās dzeltenās cielavas ir pelēkbrūnas ar gaišu vēderpusi, izteiktu gaišu uzacs svītru un tumšu bārdas svītru un pazodes laukumu. Jau pirmajā rudenī bārdas svītra un pazodes laukums pazūd, savukārt parādās dzeltena krāsa zemastē (LOB 1998).


Dzeltenās cielavas jaunais putns. Foto: Igors Deņisovs

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava Motacilla citreola ir sastopama retāk par dzelteno cielavu. Tā Latvijā ir nesena ienācēja – pirmo reizi novērota 1982. gadā, ligzdošana pierādīta 1993. gadā (www.putni.lv). Citroncielavai ir pelēka mugurpuse, tumši spārni ar baltām joslām. Tēviņam visa galva citrondzeltena, norobežota ar melnu joslu kakla sānos un aizmugurē. Mātītei galvas virsa un auss laukums pelēcīgi, zods, uzacs un bārdas svītra gaiši dzeltena. Uzacs un bārdas svītras savienojas, veidojot loku ap auss laukumu (LOB 1998).


Citroncielavas mātīte. Foto: Edgars Laucis


Citroncielavas tēviņš. Foto: Māris Puķītis

Citroncielavai ir bālganas (nevis spilgti dzeltenas, kā pelēkajai un dzeltenajai cielavai) zemastes spalvas (Mullarney et al. 1999). Jaunie putni mēdz būt pelēkbalti, bez dzeltenās krāsas (tomēr ir nofotografēts jaunais putns ar dzeltenīgu nokrāsu galvas apspalvojumā, līdzīgi kā jaunai baltajai cielavai, www.putni.lv).


Citroncielavas jaunais putns. Foto: Selga Bērziņa

Lūdzu, ziņojiet cielavu novērojumus ar fotoattēliem portālā Dabasdati.lv arī tad, ja nav pārliecības par sugu! Iespējams, ka ekspertiem būs iespējams pēc attēla sugu noteikt, uzkrāsies pētniekiem izmantojami dati un jums pieredze putnu vērošanā.

Ilze Priedniece, Dabasdati.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.