Foto no K. Kalniņas personīgā arhīva un Andris Kozlovskis

Izdejot dzīvi. Tā skaidro savdabīgo nosaukumu – biodeja. Ar šo metodi varot panākt būtiskas izmaiņas psiholoģiskajā un fiziskajā veselībā.
 Dejo un sāk dzīvot labāk? Kā tas iespējams?

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Lasīt citas ziņas

“Prieks par dzīvi, kustību, spēju būt radošam un skaista mūzika. Tu dejo gan viens, gan kopā ar citiem un saproti, cik brīnišķīgi ir būt starp cilvēkiem un dalīties – ar enerģiju, skatieniem, pieskārieniem… Pētījumos pierādīts, ka nepieciešami trīs mēneši regulāru nodarbību, lai saglabātos fiziskās un emocionālās izmaiņas, ko sniedz šī metode. Taču tās ir jūtamas jau pēc pirmajām reizēm,” uzsver biodejas skolotāja Kristiāna Kalniņa.

Biodeja balstās uz iekšēju emocionālu pārdzīvojumu, kas rodas no apzinātām atkārtotām kustībām, mūzikas, dejas un kopābūšanas ar citiem grupas dalībniekiem.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

Čīles psihoterapeits, antropologs un mākslinieks Rolando Toro radījis šo metodi, vairāk nekā četrdesmit gadus pētot apziņas paplašināšanas veidus, meklējot dziļāku un universālāku garīgās veselības ideju. Par savu darbu bijis pat nominēts Nobela miera prēmijai.

Ko svarīgi zināt par biodeju

* Nodarbībās nemāca konkrētas dejas vai īpašus soļus. Pirms katras dejas skolotājs izstāsta tās būtību, atskaņo mūziku un nodejo fragmentu.

Tas dod iespēju piemēroties dejošanas vingrinājumam caur sajūtām, ļauties mūzikai un sava ķermeņa kustībām. Citu jēgu sniedz deja ar partneri. Viss process kopā rada iekšēja pārdzīvojuma pieredzi.

* Nodarbībai ir noteikta struktūra, taču neviena neatkārtojas – ir līdzīgas, tomēr ik reizi citādas. Ikvienu sāk ar sarunu un kopīgu deju aplī. Arī beigās ir šāda deja. Turpmākie vingrinājumi parasti ir atšķirīgi.

Nodarbība veidojas kā kopīgs piedzīvojums vai ceļojums, kurā grupa dodas kopā ar skolotāju. Tas ir bagātīgs ar pārsteiguma sajūtām un reizēm pavisam negaidītām atziņām pašam sev.

* Skolotājs rūpējas par pozitīvu vidi, lai visi justos labi un droši. Jo tikai jauna pozitīva pieredze var mainīt iepriekšējo negatīvo.

“Ikdienā daudzi jūtas nelaimīgi, jo nepārtraukti kurbulē sevi – ko neesmu izdarījis pareizi, kas būs tālāk, kā to paveikšu… Aizmirstot par savu ķermeni, kas taču reaģē uz to visu. Mūsu ķermenis vienmēr dzīvo šeit un tagad. Biodeja palīdz iemācīties ieklausīties savā organismā, kā arī pieņemt sevi.

* Nodarbības notiek reizi nedēļā. Ir pierādīts, ka biodejas iedarbība saglabājas trīs līdz piecas dienas.

* Nav nepieciešamas priekšzināšanas vai īpašas spējas, nav jāmācās deju vingrinājumi, jo vissvarīgākais ir personīgais pārdzīvojums, saskarsme ar sevi un citiem grupā. Katrs esam savādāks. Kā jūti, tā arī dari – uzticies savam ķermenim, tas zinās, kāda kustību intensitāte tam nepieciešama.

Šī metode palīdz attīstīt spēju brīvi kustēties arī tad, ja nav muzikālās vai ritma izjūtas. Ja dejot netīk, varbūt jāizvēlas kas cits.

* Dalībnieku skaits nav ierobežots. Festivālos, kas notiek lielos stadionos, vienlaikus dejo pat simtiem cilvēku.

* Iesācēju grupa darbojas vienu gadu, un tā netiek slēgta, tas nozīmē, ka var pievienoties jebkurā nodarbībā, nav svarīgi, cik ilgi jau darbojušies citi.

Otrā un trešā gada grupām bez pieredzes pievienoties vairs nevar.

Latvijā pašlaik darbojas vairākas grupas iesācējiem – Rīgā, Jelgavā, Siguldā, Limbažos un Burtnieku novadā.

Ko dod regulāra biodejas praktizēšana

* Spēju dzīvot radoši, ar izdomu un prieku – tāpat kā radīt savu deju.

* Sniedz izjūtu, ka dzīvot ir labi un droši, tā dēvēto mammas un bērna pieredzi, ko vajadzētu saņemt bērnībā. Ja tā nav noticis, dzīvot ir grūti.

* Ļauj iegūt iekšējo brīvību, mieru un harmoniju. Pārliecību par sevi – pieņemu sevi, tāpat arī citus šajā pasaulē.

* Palīdz uzlabot attiecības ar līdzcilvēkiem.

* Sniedz prasmi tikt galā ar ikdienas stresu.

Biodeja uzlabo fizisko un emocionālo veselību. Biodeju dēvē arī par pašregulācijas metodi.

* Pārliecību, ka patiešām pats veido attiecības ar savu dzīvi.

Kā biodeja palīdz organismam

Biodeja nav terapija, taču tā sniedz atveseļojošu efektu, uzsver Kristiāna Kalniņa.

Ir veikti vairāki pētījumi par norisēm organismā biodejas laikā. Piemēram, Leipcigas universitātes profesors Markuss Štuks (Marcus Stueck) savā zinātniskajā darbā pierādījis, ka biodejas dalībniekiem jau pēc piecām sesijām statistiski nozīmīgi palielinās imunoglobulīna A līmenis asinīs, kā arī hormonu serotonīna, dopamīna, adrenalīna un endorfīna daudzums, spēcinot imūnsistēmu.

Muskuļi kļūst brīvāki, mazinās saspringums, elpa kļūst dziļāka un smadzenes saņem vairāk skābekļa. Pēc laika cilvēks saprot, ka patiesi jūtas labāk, un arī mazāk slimo.

Vai nav riska iesaistīties biodejā, ja psihe nestabila

Biodeja ir pat ieteicama, ja ir grūti sajust robežas vai, kā definē deju un kustību terapijā, ja nav iezemētības, ir psiholoģiskas grūtības tikt galā pašam ar sevi.

“Sākotnēji Rolando Toro veica pētījumus psihiatriskajā klīnikā, vadot dejas saviem pacientiem. Viņš novēroja, ka lēna meditatīva mūzika un dejošana izraisa psihiskā stāvokļa pasliktināšanos. Taču, ja nodarbības sāka ar ritmiskām dejām, ātru mūziku un radošām kustībām, tas ievērojami stabilizēja pacientu psihes stāvokli,” skaidro Kristiāna Kalniņa.

Iknedēļas nepieciešamība

Tā biodeju vērtē psihoterapeits Valdis Briedis. “Esmu gan apguvis, gan izmēģinājis dažādas metodes un tehnikas, bet ar tik visaptverošu iedarbību kā biodejā saskāros pirmo reizi. Pārsteidzoši, ka tik īsā brīdī var sajusties droši, izdzīvot senus, ikdienā no apziņas izstumtus pārdzīvojumus un šādi labāk iepazīt sevi.

Konstatēju, ka būtiski pieaudzis stresa noturības slieksnis. Spēcīgi uzlabojusies intuīcija. Vieglāk kļūst pieņemt lēmumus. Labāk varu atslēgt prātu, atbrīvoties.

Pēc nodarbības vismaz nedēļu jūtu enerģijas un pozitīvu emociju lādiņu.”

* * *

Pārliecināties par metodes iedarbīgumu palīdz māksliniece Zinaīda Ceske un arhīviste Solvita Šmīdenberga. Viņas apmeklē biodejas nodarbības un pēc noteikta laika secina, kādas pārmaiņas pamanījušas sevī. Atklāj, kas izmainījies dzīves uztverē un pašsajūtā.

Izdejoju dzīvi šeit un tagad

“Biodeja izrādījās domāta tieši man. Kaut kas līdzīgs tam, ko darīju vēderdejās, tikai tolaik pasniedzējai nepatika, ka gribu izpausties brīvāk, pielikt daudz ko no sevis. Biodejā tieši tas ir nepieciešams,” bilst Zinaīda Ceske.

Zinaīda ir māksliniece, ilgus gadus strādājusi par pedagoģi, bijusi Siguldas mākslas skolas direktore, pēc tam mainījusi visu dzīvi, devusies auklēt bērnus uz ārzemēm. Viņa arī pašlaik ir pilnas slodzes aukle, tikai pieskata pašas mazdēliņu, palīdz meitai. Kādreiz aizrāvusies ar vēderdejām, taču pēdējos piecus gadus šādām nodarbēm nav bijis laika.

– Fiziski jutos diezgan labi, bet garīgi gan – bija vērts sapurināties.

Es uzreiz pieņēmu visu, kas notika biodejā. Netraucēja, ka bija jānonāk diezgan tuvu ar citiem – saskarāmies ar rokām, dejojām kopā, skatījāmies acīs, apskāvāmies. Visu mūžu esmu skolā strādājusi, zinu, ka pieskāriens ļoti labi var dziedēt. Reizēm kāds skolēns ārdījās, trakoja, nevarēja vien rimties. Biju pārliecinājusies – kad bērnam vienkārši noglauda galvu, uzreiz kļūst mierīgs.

Biodeja ir patīkama un pacilājoša. Sajūtu ziņā, procesu ziņā, kas notiek manī. Reiz pēc biodejas nodarbības gāju pāri tiltam uz mājām. Daugavā peldēja ledus gabali, virs upes klājās migla… Tas tik ļoti sasaucās ar pašas izjūtām! Vārdos to pat grūti izteikt.

No sākuma vairāk manīju, ka pēc biodeju nodarbības saglabājas labās sajūtas – ilgstoši, ne tikai tajā vakarā. Ar mazdēliņu priecīgi uzdejojām, viņš biežāk tiecās iesēsties man klēpī, laikam juta, ka esmu kļuvusi pozitīvāka un harmoniskāka.

Vēlāk tas vairs nebija tik pamanāmi.

Sestajā nodarbībā dejojot mēģinājām izpaust to, kā iepludinām sevī sauli. Iznācu laukā – todien bija diezgan draņķīgs laiks, bet man viss šķita lielisks! Pārņēma sajūta, ka ir vasara. No Vecrīgas logiem plūda mūzika un gaisma. Viss šķita desmit reižu spilgtāks.

Iegāju kādā kafejnīcā, tur skanēja ģitāras spēle. Apsēdos, lēni malkoju tēju. Pēc tam iegāju vēl citā kafejnīcā. Sāku rakstīt – es mēdzu piefiksēt dzejoļus, kas acumirklī rodas. Aptvēru, cik skaists un piepildīts ir katrs vakars, ikviena diena, ja tikai spējam to saskatīt. Tas notika, pateicoties biodejai, jo tā māca – esi klāt tieši šajā mirklī, ar visām izjūtām un domām, par visiem simt procentiem.

Ceru, ka atsākšu arī gleznot. Tajā noteikti atspoguļosies biodejas ietekme. Jo gleznot ir tas pats, kas dejot, tikai ar krāsām. Dejošana ir arī kā saruna, tikai ar kustībām, ķermeni. Gribu izpaust sevi visos šajos veidos.

Man patika, ka viss notika ļoti labestīgi. Tika izslēgts vērtējošais, kritizējošais prāts.

Katras nodarbības sākumā izstāstījām cits citam par ieguvumiem. Viens bija izjutis lielāku mieru. Cits ar sapratni uztvēris to, kas agrāk izveda no pacietības. Vēl kāds priecājās – sāpes pārgājušas.

Man radās drosme sakārtot attiecības ar pagātni. Visu izvētīt un salikt pa plauktiņiem. Sāku apkopot dzimtas vēsturi, esmu savākusi ģimenei vērtīgo, izglābusi no izmešanas ļoti daudzas lietas un dokumentālās liecības.

Prātā kārtojas stāstiņi par bērnību, gribu tos pierakstīt. Atmiņas uzplaiksnī spilgtas, ar smaržām, skaņām un krāsām. Varu aiziet atpakaļ laikā un redzēt visu līdz pēdējam sīkumam.

Biodeja rada gluži vai neticamu mieru. Mazāk ļaujos stresam, esmu drošāka. Reiz aci pret aci sastapos ar apzadzēju. Nevis nodevu viņu policijai, kā agrāk būtu darījusi, bet apskāvu garnadzi un teicu – nekas, es jau tāpat esmu bagāta.

Pati biju par sevi pārsteigta. Notikušo pa īstam izsvēru tikai nākamajā biodejas nodarbībā, kad šķetinājām sākuma sarunu. Laikam jau viss attīstās zemapziņas līmenī un tad piepeši izlaužas konkrētā rīcībā.

Jūtu, ka biodeja nomazgā dvēseli.

Priecīga par jauno planētu

“Biodeja izrādījās vairāk garīga nekā fiziska nodarbe. Tā ļāva pacelties mazliet virs ikdienas, deva spēku,” atzīst arhīviste Solvita Šmīdenberga.

­– Jau labu laiku man bija grūts periods jūtu ziņā. Pašķīros ar meitas tēvu, nācās būt gan par mammu, gan tēti. Ilgus gadus nebija atbalsta dzīvē. Likās, ka biju atradusi savu dvēseles pusīti, bet viņš mani atgrūda. Jutos kā no laivas izmesta.

Dažbrīd aizdomājos – meita izaugusi, jau piecpadsmit gadi, taču ko pozitīvu varu viņai dot, ja pati esmu bez spēka?! Sāku saprast, ka beidzot jāvelta laiks sev.

Biodeja izrādījās viens no veidiem, kā varu sevi stiprināt.

Izkustēties man vienmēr paticis, mājās nereti uzgriezu rādžiņu un izdejojos no sirds. Ģimenē gan neviens nav dejotājs vai mūziķis, brīnījos, no kurienes man šī vēlme. Izrādījās, ka šāda personības nots ierakstīta horoskopā. To pateica astroloģe, pie kuras aizgāju uz konsultāciju.

Kad devos uz pirmo nodarbību, mazliet baiļojos, kā būs dejot kopā ar svešiem cilvēkiem. Taču atsvešinātība ātri vien zuda. Vispirms aprunājāmies, tas ļāva atbrīvoties. Pēc tam dejojām – brīžam pa vienam, citreiz pāros. Tāpat kā cilvēki virzās pa dzīvi – satiek otru pusīti, turpina iet kopā. Labi jūtas mazākā vai lielākā savējo pulkā – tā mēs dejojām dažādos apļos.

Mācījos saliedēties ar svešākiem cilvēkiem, jo tas ļautu ar ikvienu dzīvē satikto justies kā ar savējo.

Biodejas nodarbībā ir noteikta sistēma, taču vienlaikus – brīvība. Man patika, ka neviens nebija spiests dejot pēc priekšrakstiem. Kusties mūzikā, kā māki, un tik, cik spēj. Tas atbrīvoja. Biodejā gan pagaidām līdz galam neatvēros, taču mācījos dejot kopā ar citiem.

Iemācījos nenovērsties, ja kāds skatās man acīs. Tā ir svarīga prasme, pirms tam parasti vairījos no tieša acu kontakta.

Priecājos, ka biodejā ir apskāvieni, tajos veldzējos. Ikvienam ir ļoti vajadzīgi sajust apskāvienus.

Sāku apgūt prasmi ļauties. Bija tāds vingrinājums – salikām kopā pirkstus un aizvērām acis, kustējāmies, ļaujoties, lai otrs vada. Esmu ilgstoši atbildējusi par mājas dzīvi, daudz kas jāveic pašai, nav bijis stipra pleca, uz kā balstīties. Tā izrādījās laba sajūta – ļauties.Reizēm sagadījos pārī ar vīrieti, tad bija vēl īpašāk.

Nodarbību apmeklēšanā radās pārtraukums, jo saslimu – darbā bija pārslodze un grūti gāja personīgajā dzīvē, vēl apaukstējos… Pēc tam savilka muguru. Dakteris ieteica ārstniecisko vingrošanu. Tomēr decembrī atsāku iet uz biodeju. Nolēmu – lai ir vingrošana, bet biodeju nepametīšu, jo man tā nepieciešama.

Ja darbā vai sadzīvē samilza problēmas, uzreiz jutu sāpes mugurā. Biodejā atbrīvojos, pēc tam biju pacilāta, pozitīva, un arī mugura vairs nesāpēja. Ja 
labi jūtos psiholoģiski, arī fiziski – labāk.

Es iztēlojos – ir tāda planēta Biodeja, pavisam citādāka nekā mūsu Zeme. Pēc biodejas nodarbības patiesi pārņēma sajūta, ka pabiju citā planētā, atšķirīgā pasaulē. Problēmas aizmirsās, visi smaidījām, jutāmies atbrīvoti un līksmi. Reizēm ālējāmies kā bērni, rokās sadevušies, izskrējāmies aplī vai čūskiņā.

Ja mēģinu formulēt šo dvēseles sajūtu – tie ir kā nebeidzami Ziemassvētki, atrodos savējo vidū, sirdī ir miers un reizē prieks.

Nodarbības notika pirmdienā, tā man allaž bijusi grūta diena – ka tik ātrāk mājās pie televizora. Tagad pavisam citādi – kas var būt labāks par pirmdienu! Pēc nodarbības ap deviņiem izbirām uz ielas, visi tādi laimīgi, smaidīgi. Citi laikam domāja, ka nākam no ballītes.