Kā dalīt? 0

Kā sadalīt kopīpašumu, ja otrs īpašnieks neizrāda nekādu interesi un nekādiem variantiem nepiekrīt. Man pieder ¾ no 8 ha zemes un mājas ar palīgēkām. Zinu, ka jāvēršas tiesā, bet esmu dzirdējusi, ka visu sarežģī māja – lai to sadalītu, starpā esot jāmūrē ugunsmūris.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba” 85
Lasīt citas ziņas

Taču mūsu māja ir veca un iebūvēt kaut ko vidū ir sarežģīti un dārgi, turklāt otrs īpašnieks noteikti neko tādu nedarīs.
Viņa pusē īpašums ir nolaists. Pagājušajā gadā dabūjām maksāt paaugstināto nodokli par neapstrādātu lauksaimniecības zemi, kaut gan mūsu pusē viss ir sakopts un nopļauts. Drīz mājai būs jāliek jauns jumts, bet no otra īpašnieka līdzdalību nav ko gaidīt.
Cik varētu maksāt tiesas izdevumi reālajai sadalei? Kur atrast labu juristu, kas sagatavos dokumentus? Tas variants, kad īpašumu pārdod un naudu sadala, mums neder, jo tas ir dzimtas īpašums, ko noteikti nepārdošu.
 Zane Carnikavā

 

Nav reāli māju sadalīt divās mājās, vidū uzbūvējot ugunsmūri. Māju var sadalīt dzīvokļu īpašumos, taču vienkāršākais variants ir abiem kopīpašniekiem noslēgt rakstveida vienošanos par telpu lietošanas kārtību – kuras telpas katram būs lietošanā (norādot to numurus mājas plānā un platību), un kuras (piemēram, gaitenis un kāpņu telpa) būs koplietošanā. Tāpat vienojas par palīgēku lietošanas kārtību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iespējams, ka no 8 ha zemes gabala var atdalīt atsevišķu gabalu. To varat noskaidrot savā pašvaldībā – kāds ir minimālais zemes gabala lielums, kas noteikts pašvaldības teritorijas plānojumā. Ja nevar atdalīt atsevišķus zemes gabalus, kas piederētu katram no īpašniekiem, var no­slēgt vienošanos par zemes lietošanas kārtību, zemes plānā iezīmējot šos gabalus un vienojoties, kurš no kopīpašniekiem katru no tiem izmantos. Taču zeme zem ēkām un pagalms jebkurā variantā paliks kopīpašumā.

 

Ko darīt, ja otrs īpašnieks nepiekrīt noslēgt vienošanos par telpu, ēku un zemes dalītas lietošanas kārtību? Atliek tiesāties. Vispirms viņam ierakstītā vēstulē nosūtiet šīs vienošanās projektu, nosakot saprātīgu termiņu (piemēram, divus mēnešus), līdz kuram gaidāt atbildi, kā arī viņa priekšlikumus. Ja šajā laikā nebūsiet saņēmusi atbildi, varēsiet sniegt prasību tiesā.

 

Par neapstrādātu un nekoptu zemi kopīpašnieki atbild solidāri. “Nekustamā īpašuma nodokļa likuma” 3. panta 11 punktā teikts, ka par neapstrādātu lauksaimniecības zemi jāmaksā dubults nekustamā īpašuma nodoklis – 3 % gadā no kadastrālās vērtības. Šo palielināto nodokli neuzliek zemei, kuras platība nepārsniedz 1 ha, vai arī tai normatīvajos aktos noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi (piemēram, zeme aizsargājamās dabas teritorijās). Tālāk paskaidrots, ka šā likuma izpratnē neapstrādāta lauksaimniecības zeme ir visa lauksaimniecības zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 70 % no tās līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai tā netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Tātad, ja pašvaldība konstatēs, ka līdz 1. septembrim vairāk nekā 30 % no lauksaimniecības zemes nav apstrādāti, tā var divkārt palielināt nekustamā īpašuma nodokli. Šajā situācijā, kad otram kopīpašniekam pieder tikai ¼ no 8 ha, vienkāršāk un lētāk laikam ir nopļaut arī viņa daļu, ja vien viņš necels pretenzijas, piemēram, pieprasot atdot nopļauto zāli, vai būs sašutis, ka kāds saimnieko viņa teritorijā…

Reklāma
Reklāma

 

Konsultēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.