×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.1°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
10. marts, 2018
Drukāt

Skaidrīte Lasmane: Kā pārvarēt morālo krīzi (11)

Shutterstock ilustrācijaShutterstock ilustrācija

Kārtējās bankas krahs un ar to saistītie skandāli izgaismo arī ētikas problēmas, kas vērojamas Latvijas politikā un biznesā. LU emeritētā profesore, ētikas jautājumu pētniece Skaidrīte Lasmane uzsver, ka jārunā ne tikai par banku, bet arī par morālo krīzi, bet šī ir laba iespēja sākt attīrīšanās procesu.

Vērtējot notikumus, kas saistīti ar “ABLV Bank” likvidāciju, vairāk vajadzētu izcelt tieši morālo aspektu. Šobrīd mums ir laba iespēja apzināties, ka tālāk vairs nevar dzīvot pa vecam. Pārāk daudz bijis skandālu, kas nāk cits pēc cita, sākot no oligarhu sarunām līdz pat maksātnespējas un korupcijas lietām.

Iemesli, kādēļ bankas piedzīvo krahu, ir ļoti dažādi, bet skaidrs, ka arī finanšu jomā krīzes veidojas no morāliem cēloņiem: godīguma trūkuma, uzticības deficīta. Tādēļ ir jārunā ne tikai par ekonomikas un finanšu procesiem, bet arī par morāles jautājumiem.

 

Pret negodīgumu ir jācīnās

Ceru, ka pēdējā laika notikumi liks izdarīt skaidru secinājumu: vairs nav iespējams ilgstoši darboties ar negodīgiem līdzekļiem. Latvija nav izolēta valsts; mēs esam Eiropas un pasaules daļa, kam jāievēro starptautiskās finanšu sistēmas noteikumi. Nedrīkst krāpties un cerēt, ka neviens nepieķers.

Mums ir jādomā ne tikai par finanšu sektoru, bet arī par valsti kopumā. Ja gribam nostāties uz attīstības ceļa, šādas krīzes jāizmanto, lai attīrītos, atbrīvotos no spēkiem, kas nav cienīgi būt pie varas. Jāsaprot, ka varas izmantošana savtīgos nolūkos un milzīgā alkatība ved strupceļā, jo agri vai vēlu vainīgie tiks saukti pie atbildības. Tas ir arī preses uzdevums: rakstīt, runāt un kaunināt, lai nepieļautu, ka korupcijai un interešu konfliktiem ir atbalsts sabiedrībā.

Es nepiekrītu plaši izplatītam uzskatam, ka visi politiķi ir blēži, jo pati zinu cilvēkus, kas patiešām ir godīgi. Taču viņiem neklājas viegli, jo nākas cīnīties pret negodīgiem spēkiem, kas jau teju 30 gadu ir pie varas un nav saukti pie atbildības par dažādiem nodarījumiem. Aivaram Lembergam ir daudz advokātu un kalpu; viņa vārdā tiek publicēta “literatūra”, kas vēršas pret korupcijas izmeklētājiem, nevis atzīst, ka korupcija ir ļaunums. Es nebūt nedomāju, ka politikā ir iespējama absolūta tīrība, taču pret negodīgu rīcību ir jācīnās. Ja mēs to nedarīsim, tad sekas būs ļoti bēdīgas.

Tomēr neatbalstu arī mūžīgās vaimanas un žēlošanos, ka visi Latvijas bagātnieki tikuši pie turības ar negodīgiem paņēmieniem. Tā nav taisnība; piemēram, lauksaimniecībā ir daudz godīgu saimnieku, jo zemnieks jau nevar kaut ko vienkārši paņemt no cita, viņam viss ir jānopelna saviem spēkiem, liekot lietā savu gudro galvu un neatlaidīgu darbu. Mums būtu vairāk jārunā un jāraksta par šādiem cilvēkiem, nevis tiem, kas pelna naudu negodīgiem līdzekļiem.

 

Sirdsapziņas atmazgāšana

Lai gan pašlaik liela daļa Latvijas ekonomikas ir nonākusi ārzemnieku rokās (gan banku sektorā, gan citās jomās), es nepiekrītu uzskatam, ka latvieši neprot saimniekot savā zemē. Mums ir daudz veiksmīgu uzņēmējdarbības piemēru. Varam arī atskatīties vēsturē uz pirmās brīvvalsts laiku, kad Latvija veiksmīgi attīstījās, par spīti dažādām krīzēm un autoritāram režīmam. Protams, arī tolaik netrūka blēžu un korupcijas skandālu, pietiek palasīt “Cepli”!

Mākslas pasaulē šobrīd vērojams satraukums par to, kas tagad notiks ar Laikmetīgās mākslas muzeju un citiem “ABLV Bank” atbalstītiem projektiem. Diemžēl mākslas mecenātisms Latvijā līdz šim nereti izpaudies kā sabiedrisko attiecību projekti, ko izmanto šaubīga biznesa reputācijas spodrināšanai. Piemēram, man būtu kauns pieņemt naudu no azartspēļu biznesa, jo es zinu, cik lielu postu sabiedrībai nodara spēļu zāles, kas pie mums sastopamas uz katra stūra. Azartspēļu bizness, ātro kredītu firmas un alkohola tirgoņi: visa šī trijotne iedzīvojas uz cilvēku vājību rēķina, grūžot viņus arvien lielākā nabadzībā. Nedomāju, ka māksliniekiem būtu jāpieņem honorāri un ar tādu pateicību jāslavē devēji, kuri šādā veidā cenšas atmazgāt savu sirdsapziņu, ļoti labi apzinoties, ka viņu bizness samaitā sabiedrību. Manuprāt, arī tā ir morālās krīzes izpausme.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. tumšis bija, gaišis tapis Atbildēt

    Skaties un brīnies – beidzot kaut kas gaišs arī noticis virtuālajos kara laukos. Aptrakušais mazpusānelis aizgājis laikam citos medību laukos.

  2. Notikums ar ABLV, pirmkārt, parāda, ka Latvija ir tikai kolonija, kurai tās saimnieki var diktēt savu gribu, neminot nekādus pierādījumus.

  3. Kā var nesaprast Atbildēt

    Valdošā elite dzīvo uz meliem būvētā pasaulē. Un tie šobrīd ir cilvēki, kuriem ir gandrīz 50 un vairāk. Viņu okupācijas laika noklusētā pagātne ir šņorīte aiz kuras viņus jebkurā brīdī var raustīt, kā paklausīgas lelles. Un tas arī tiek darīts. Kaut vai anonīmi, nenosaucot uzvārdus būtu jāsāk atklāti rakstīt vispirms jau par čekas varoņdarbiem 80.tajos gados, par Atmodu un tās barvežu saitēm ar VDK. Kā jau teicu – nenosaucot konkrētus uzvārdus. Tas būtu sākums ceļam uz patiesu Latvijas brīvību. Vai tiešām jāgaida 2020.gads, kad tas notiks jau varbūt pat nekontrolējami.

  4. Latvija ir jauka zeme, ta ir maksla palikt cilvecigam un ar veselu uztveri, tik sarezgita ekonomiska un politiska situacija. Latvijai palidzes izdzivot godigums un cilveciba vienam pret otru. Egoisms ir neveseligs un nelauj kopigiem spekiem mazo zemiti celt un aprupet. Nevajag lauties senalam, kas tiek pustas pari par pasauli. Cilveks bez cilveka nevar. Un jaatgriezas pie vertibam, kas Latvijas cilvekam no senas senatnes pazistamas, tas palidzes Latvijai davat ilgu un labu muzu.

  5. Morālā krīze turpināsies kamēr vien iesūnojošiem Lemberga pakalpiņiem valdības krēsli būs pielipuši pie dibeniem, kamēr nemainīsies vēlēšanu likums. joprojām ticam ZZS soljīumiem /jau gandrīz 3o gadus pie varas stūres/ ,pat pensionāri, saņemot dažus centus pie pensijas, kļūst mierīgi.

  6. jautājums LA redakcijai Atbildēt

    Sakiet, vai ir iespējams neielaist viedokļu apmaiņā idiotus, aptrakušus un citādi prātā vājos? Proti, es jautāju par “Iz “Ontūna Mazpusāna” palagiem t.i, plānprātiņa murgiem. Vai jūs esat lasījuši šos murgus? Vai jums nav radusies pārliecība, ka šim “Mazpusānaam” ir vieta Tvaika ielā? Vai Latvijas Avīzes politika ir kļūt par mēslu bedri visu pshiski nelīdzsvarotu cilvēku murgiem? Lūdzu izņemiet no viedokļu ampaiņas šī Ontūna Mazpusāna idiotismus.

  7. aizrādījums profesorei Skaidrītei Lasmanei Atbildēt

    Bet visupirms aizrādījums raksta autoram Kasparānam. Ģirt, iemācies, saprast savu valodu un tikai tad lieto to saziņai. Nav vajadzga liekvārdība, lai izspiestu noteiktu zīmju skaitu savā rakstā. Nedari tā. Iemācies dzirdēt, kā tevis teiktais skan cita uztverē. Un vēl, latviešu valoda ir ļoti precīza valoda, tā ir skaidrojoša valoda, atšķirībā no lielvaru valodām, kuras lieto neko neizsakošus simbolus, kurus var saprast kā gribi. Jā un vēl, nelieto apzīmējumu “pētnieks”, runājot par akadēmiskiem apbalvojumiem. Redzi, atšškirība ir liela, pētnieks var būt bez akadēmiskas izglītības, kurpretī “zinātnieks” nevar būt bez akadēmiskas izglītības. Ģirt, cieni Latvietību, jo ne jau Tu veido valodu, bet gan valoda Tevi.

    Cien. profesore Lasmane, jūs esat pelnījusi aizrādījumu, ja ētiku, morāli un politiku jūs uzsaktāt par savstarpēji aizvietojamiem jēdzieniem. Kur ir skaidrojums, ka Eiropas ētika atsķiras no impēriskām filosofijām (krievija, ķīna, anglo-amerikāniskums) Kur? Kur ir skaidrojums, ka pastāv nepārkāpjama aiza starp anglo-amerikānisko filosofiju (analītisko) un Eiropas filosofiju (kontinentālo)? Tieši tāpat ir nepārkāpjama aiza starp Krievijas un Eiropas filosofiju! Kur ir pateikts, ka anglo-amerikānisma filosofijā – kura šodien tiek uzspiesta Latvijai (neoliberālisms/individuālisms) – nav vietas “ētikai” un vērtībām? Tad kāpēc jūs brīnāties par likumsakarībām mūsu zemītē? Kāpēc? … Vispārināti runāt par kaut , nepasakot neko, – ir apkaunojums zinātniekam.

  8. Latvijas Avīzes vadībai Atbildēt

    Latvijas Avīze, ja jūs vēlaties atzinību un uzticēšanos jums (pasludinātais nacionāls konservatīvisms, sarunas par ētiku ..), tad visupirms paši izmetiet no svas mājas idiotismu un alkatību. Proti, sāciet rūpēties par tautu, izglītojiet, bet nevis alkatīgi skaitiet klikšķus, puplicējot idiotiskus “kokteiļus”, “horoskopus” un izdalot citu ziņu aģentūru atgremotas ideoloģiju samazgas. Ko, kur ir izglītojuši raksti par ideoloģiju sadursmi mūsu zemītē? Kur? … Ko, aste kājstarpē, kad ir jāaizstāv Latvietība? Ko, avīzes vadība tad izdabīgi skatās uz īpašnieka sejas izteiksmi, uz izvaroto valsts varu, uz vareno vēstniecībām mūsu zemītē? Nerakstiet neko par ētiku, morāli, ja jūsu pašu mājā viss ir kājām gaisā.

  9. “Visu mūsu dzīvi tagad noteic veikals.” Rainis, 1925. (Raiņa Saeimas runa par kultūru, valsti un veikalnieciskumu.)
    Ētikas profesore Lasmane tā arī nav spējusi apjēgt dziļās morālās krīzes cēloņus un iemeslus, kas Latvijā pēc 1990.4.maija tikai padziļinās un padziļinās. Kas vēstures mācības neapjēdz vai ignorē, tas neizbēgami saņem no vēstures pērienu. “Muļķis pat baznīcā pērienus dabūs!”

  10. Viss pareizi sarakstīts cien. ētikas pētniecei. It kā.

    Tomēr iekrita acīs viens teikums: “Azartspēļu bizness, ātro kredītu firmas un alkohola tirgoņi: visa šī trijotne iedzīvojas uz cilvēku vājību rēķina, grūžot viņus arvien lielākā nabadzībā.” Aplam kategoriski un vispārinoši.

    Es ātro kredītu firmām saku paldies, ka tādas ir un savus pakalpojumus piedāvā. Pērnais gads aizritēja, tos bieži izmantojot (kādas 6 reizes? slinkums tagad pētīt). Visus atmaksāju bez lielām problēmām. Vienam dažas dienas nokavēju termiņu, tā nu gadījās neparedzēti. Firma bija pretimnākoša.

    Starp citu, regulāriem klientiem mēdz iedot būtisku atlaidi komisijas maksai. Gadījās pat vispār bez tās (bezprocentu kredīts), kas bija tiešām patīkami. Nesaukšu konkrēti, lai nebūtu reklāma. 🙂

    Ar ātrajiem kredītiem rīkojoties kā pilngadīgam un saprātīgam cilvēkam, kreņķiem nevajadzētu rasties. Līdzīgi kā ar alkoholu. Labāk neaizrauties, taču ir brīži, kad nekaitē un ir patīkami (noder).

  11. Te jau drīzāk izskatās pēc komentāru, tas ir – pēc lasītāju krīzes – viens slimais pie visiem artiķeļiem visos iespējamos robos. Bet, ja nav normālu komentāru, nav sakarīgu lasītāju, kāda jēga runāt par krīzēm.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Rēķinu par ūdeni nesamaksājāt?

Latvijas lauksaimniekiem problēmas sagādājis ilgstošais sausums. Izdegušas ganības, tāpēc lopiem nav ko ēst. Lietus trūkums radījis negatīvu ietekmi arī graudu un augļu audzētājiem. Pērn daudziem lauksaimniekiem zaudējumus radīja rudens lielās lietavas. Latvijas lauksaimniekiem problēmas sagādājis ilgstošais sausums. Izdegušas ganības, tāpēc lopiem nav ko ēst. Lietus trūkums radījis negatīvu ietekmi arī graudu un augļu audzētājiem. Pērn daudziem lauksaimniekiem zaudējumus radīja rudens lielās lietavas.

Kā vērtējat Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa aizturēšanu?
Draugiem Facebook Twitter Google+