Foto-Leta

Kā saņemt atbalstu, ja bērns slims ar celiakiju? Kas ir šī slimība? 0

Vecāki, kuru bērniem ir celiakija, var pieprasīt valsts atbalstu! Tie ir 75 lati mēnesī – tāpat kā piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu.

Reklāma
Reklāma

 

 

 

 

Papīru lietas

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Viedoklis
Linda Tunte: “Es dzeru, lamājos, gāžu politiķus un eju prom no darba”
Lasīt citas ziņas

Tiesības uz valsts atbalstu ir ar celiakiju slimiem bērniem vecumā līdz 18 gadiem, ja ir piešķirts personas kods un nav noteikta invaliditāte un pastāvīgi dzīvo Latvijā, izņemot tos, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja vai ir pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Lai saņemtu atbalstu, pieprasītājam vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļām ir jāiesniedz rakstisks iesniegums un sertificēta pediatra gastroenterologa izziņa, kurā norādīta celiakijas diagnoze un atkārtotas pārbaudes termiņš, kas nepārsniedz divus gadus kopš šīs izziņas izsniegšanas dienas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus jāuzrāda sava pase vai personas apliecība un bērna dzimšanas apliecība.

Ārsta izziņu vecāki saņem papīra dokumenta veidā, tāpēc tā VSAA jāiesniedz personīgi vai jānosūta pa pastu, bet iesniegumu drīkst sūtīt arī elektroniski.

VSAA 10 darba dienu laikā iesniegumu izskata un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu. Ja atbilde iesniedzēju neapmierina, to var apstrīdēt, iesniedzot pretenziju VSAA direktoram mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā arī mēneša laikā.

 

Neizdomāta slimība

Celiakija ir neārstējama ģenētiska gastroenteroloģiskās sistēmas slimība. Pacientiem visa mūža garumā jāizvairās no glutēna – kviešu, rudzu, miežu olbaltuma (lipekļa), kas organismā darbojas kā antigēns un izraisa tievās zarnas bārkstiņu atrofiju, kuras dēļ organismā neuzsūcas uzturvielas un attīstās citas slimības: mazasinība, osteoporoze, neauglība un zarnu vēzis. Tas nozīmē, ka ēdienkartē nedrīkst būt desmitiem produktu, kuros kvieši, rudzi vai mieži ir sastopami pat niecīgā daudzumā. Šie cilvēki uzturā nedrīkst lietot maizi, kūkas, makaronus, picas, biezputras, mērces, desas, miltos apceptu gaļu vai zivi, jogurtus, saldējumu utt. Bezglutēna diēta ir vienīgais, kas pieejams izdzīvošanai…

Celiakiju visbiežāk atklāj zīdaiņa vecumā, tomēr nereti slimība sevi piesaka tikai jaunībā vai pat aizejot pensijā. To dažkārt notur par dzelzs deficīta anēmiju, iekaisīgu zarnu slimību vai hroniska noguruma sindromu.

Reklāma
Reklāma

Lai gan celiakijas iemesli jo­projām nav pilnībā noskaidroti, ir zināms, ka vairumā gadījumu tā tiek pārmantota. Tiesa gan, iedzimst nevis pati slimība, bet tikai nosliece uz to.

Sākumā slimība norit slēptā vai vieglā formā, tāpēc aizdomas nerada. Ik pa laikam var būt caureja vai aizcietējums, svara zudums vai pieaugums, hronisks nogurums, anēmija, čūlas mutē, vēdera sāpes un uzpūšanās, citi gremošanas traucējumi, kaulu sāpes, nomācošs garastāvoklis vai depresija, dermatīts… Bērniem iespējama nepietiekama attīstība, sievietēm – neauglība vai atkārtoti spontānie aborti. Arī slikta dūša, vemšana un kairināto zarnu sindroms var norādīt uz celiakiju.

Par laimi, ievērojot stingru bezglutēna diētu, tievo zarnu bārkstiņas atjaunojas, taču graudaugu produktus pat mikroskopiskā daudzumā šie cilvēki var aizmirst līdz mūža galam.

Slimību palīdz atklāt asins analīzes – specifisku antivielu noteikšana. Ja analīzes ir pozitīvas, aizdomas par celiakiju apstiprina ar tievās zarnas biopsiju. Tomēr ir jāņem vērā, ka negatīvais asins tests ne vienmēr izslēdz šo saslimšanu, it īpaši bērniem līdz trīs gadu vecumam. Tikai izpētot audu paraugus, ārsts var precīzi noteikt, kādā stāvoklī ir bārkstiņas, kas pārklāj zarnas.

Latvijā ar celiakiju slimo ap 7000 cilvēku, tai skaitā 1500 bērnu. Biedrības “Dzīve bez glutēna” valdes locekle Irina Rubinčika atzīst, ka celiakijas pacienti Latvijā ir iemācījušies ievērot stingru diētu, gatavojot ēdienus mājās, jo nu jau ir pieejami arī daudzi bezglutēna produkti. Taču paēst ārpus mājām – bērnudārzā, skolā, augstskolā, darbā, kafejnīcā vai restorānā – šie cilvēki joprojām nevar, jo tur šādu bezglutēna ēdienu negatavo. Veikalos produkti, kas paredzēti celiakijas slimniekiem, ir apzīmēti ar aplīti, kurā ir pārsvīt­rota labības vārpa, un meklējami līdzās citai diētiskajai pārtikai, kā arī bioloģisko un ekoloģisko produktu veikalos. Diemžēl tie ir 3 – 5 reizes dārgāki nekā parastie…

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.