Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Kā svecīšu vakars, tā pagastā izpriecas

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Dažas dienas pēc 1. septembra uzzināju, ka vairāki ceturtklasnieki sacerējumā “Kā es pavadīju vasaru” galveno akcentu likuši uz kapu svētkiem. Un ne jau tādā nozīmē, ka klausījušies mācītāja uzrunu svētbrīdī, posuši vectētiņa, vecmāmiņas vai varbūt pat tēva un mātes kapu kopiņas, bet gan “baigi izplosījāmies ar draugiem” (teksts no vasaras atmiņām).

 

Šī izplosīšanās bijusi saistīta ar kultūras darba virzītāju piedāvājumu. Pašķirstīju jūlija, augusta kalendāru internetā un pamanīju, ka gandrīz katras pilsētas un pat maza pagasta pašvaldības mājaslapā kapu svētki patiešām bijuši par iemeslu kārtīgām izpriecām. Dažviet plānošana pieticīga – teātra izrāde, koncerts un balle pēc svinīgās piemiņas stundas kapos, bet citviet svētdienā paredzētie kapu svētki sākušies jau trešdienā. Lasot reklāmas, tā vien šķiet, ka organizatori savstarpēji vai sacentušies ar devīzi, jo trakāk, jo labāk. Izdoma un ļaužu izklaidēšana nenoliedzami ir labas lietas, bet jautājums – kādēļ tieši kapu svētku laikā? Kādēļ visjautrākās koncertprogrammas dziedātāji un joku plēsēji un vissmieklīgākās teātra izrādes aktieri jāuzaicina viesizrādē tieši kapu svētkos? Kādēļ tas ir jādara sestdienā, kad nu nemaz nebūtu apgrēcīgi puiku vai meitēnu paņemt pie rokas un aizvest līdzi sakopt kapus rītdienas piemiņas brīdim? Kādēļ tajā pašā sestdienas vakarā ir jāpiedāvā zaļumballe ar apdullinošu mūziku līdz rītausmai?

 

Atbildi cerēju saklausīt no dažām kultūras darbiniecēm, bet saņēmu pretjautājumu: “Tu domā, ka tie tur kapos savā laikā bija kādi svētie un ne ballēties gāja, ne “graķīti” ierāva? Pagasta svētkus reizē ar kapu svētkiem rīkojam tāpēc, ka tad sabrauc daudz visādu cilvēku, radinieki, paziņas un jāpadomā par viņu izklaidēšanu.”

 

Lūk, tā! Nevis jāļauj cilvēkam klusi noraust asaru, bet jāuzspiež viņam balagāns. Nenoliedzami, kurš negrib, nepiedalās, taču pagasta centrālajā svētku laukumā vai visos kokos un stabos izkārtie jaudīgie skaļruņi uzbāzīgi griež ausīs pāri visai nelielajai teritorijai, liecinot, ka ir svētki un nekāda gremdēšanās apcerēs turpat netālajā piederīgo atdusas vietā nesanāks.

Droši vien šīs pārdomas ietu secen, bet ir klāt svecīšu sestdienu vakari kapsētās. Un atkal ieraugu reklāmas par svētkiem, kādi tiks rīkoti pagastos, jau no ceturtdienas un piektdienas sākot! Atkal ar jautrām programmām un izdarībām, kā teikt, gods un slava vietējiem kultūrtrēģeriem par fantastiski daudzveidīgu izklaides variantu izdomu. Vai vairākas dienas pagurušajiem sportistiem un ballētājiem būs vairs spēks sestdienas vakarā doties iedegt svecītes kapos? Maz ticams. Vecākā paaudze droši vien aizies, bet bērni atkal varēs kavēties atmiņās par jaukajiem brīžiem svecīšu vakaru sakarā. Kopumā tas viss liek domāt par jebkādu pieklājības jūtu zudumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+