Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. februāris, 2012
Drukāt

Kā uzņēmējiem sokas ar ES fondu naudas piesaisti? 


Lotte Tisenkopfa-Iltnere, SIA “Madara Cosmetics” vadītāja: “”Madara Cosmetics” strādā ar vairākām ES fondu programmām un to līdzekļus apgūst regulāri.

 

No ārējās tirdzniecības atbalsta programmām gūstam finansējumu 50% apmērā atsevišķiem izdevumiem, kas saistīti ar dalību starptautiskās uzņēmēju izstādēs, piesaistām ES fondu līdzekļus jaunu produktu izstrādei un darbinieku apmācībai. Trūkums darbam ar ES fondiem ir lielā birokrātija. Uzskatu, ka Latvijas uzņēmēji labāk apgūtu ES fondu finansējumu, ja tā piesaistē būtu mazāk dokumentu un vairāk individuālas pieejas, piemēram, veidojot mutiskas intervijas ar uzņēmējiem, kur viņiem būtu jāizklāsta un jāpamato sava ideja līdzekļu efektīvam izlietojumam. Savukārt pašiem uzņēmējiem jābeidz uzlūkot ES fondus’ kā neizsmeļamu naudas aku. Mums jākļūst atbildīgākiem pret šīs naudas efektīvu izlietojumu.”

Valda Bekina, dārzeņu audzētāja SIA “Rītausma” vadītāja: “Lauksaimniecības nozarē, piemēram, modernizācijai pieejamie ES fondu līdzekļi ir pilnībā apgūti jau pāris gadus uz priekšu. Lai būtu konkurētspējīgi, arī mēs savā uzņēmumā piesaistījām aptuveni 400 tūkstošus latu ES fondu finansējuma jaunu siltumnīcu celtniecībai. Lauksaimnieki ir sapratuši – lai uzņēmums varētu strādāt ilgtermiņā, ir jāiegulda līdzekļi tā attīstībā. Daļā ES fondu pro-grammu līdzekļus Latvijas uzņēmēji neapgūst, jo mūsu rūpniecība nav pietiekami attīstīta.”

Gita Mūrniece, AS “Smiltenes piens” vadītāja: “Cik zinu, vismaz Vidzemē uzņēmēji ES fondu līdzekļus apgūst aktīvi. Manuprāt, Latvijas iedzīvotāji ir pārlieku skeptiski vai naski savas valsts uzņēmēju kritizēšanā, aptauju rezultāti pierāda, ka neprotam priecāties par saviem sasniegumiem. Arī “Smiltenes piens” pagājušajā gadā un šā gada sākumā īsteno projektu ar ES fondu līdzfinansējumu savas produkcijas pievienotās vērtības paaugstināšanai. Ieguldījumu kopējais apmērs ir vairāk nekā miljons latu, un esam iegādājušies vairāk nekā vienpadsmit jaunas iekārtas savu ražošanas tehnoloģiju uzlabošanai. Pateicoties tām, palielinājies arī mūsu produkcijas eksporta apjoms. Turklāt pēdējo gadu laikā mazinājusies birokrātija, kas saistīta ar ES fondu līdzekļu apguvi.”

Andris Vanags, būvmateriālu ražotāja SIA “Sakret” vadītājs: “Pirms dažiem gadiem, kad būvējām ražotnes, izvēlējāmies nepiesaistīt ES fondu līdzekļus gan pārliekās birokrātijas dēļ, gan tāpēc, ka tas aizņemtu pārāk daudz laika. Šobrīd ES fondu līdzekļus neapgūstam, jo neredzam iespējas investīcijām. Mūsu ražotnes ir lielas un līdzfinansējums būtu nepieciešams vairāku miljonu latu apmērā. Pašlaik Latvijas ekonomikā valda pagrimums, iedzīvotāju pirktspēja ir ārkārtīgi zema un uzņēmēju vidū valda neskaidrība par to, kas būtu darāms. Arī prognozes par nākotni nav optimistiskas, tāpēc neviens nevar būt drošs, ka ieguldījumi atmaksāsies.”

 

Uzziņa

Kopumā 81% iedzīvotāju ir skeptiski par Latvijas uzņēmēju spēju efektīvi apgūt ES naudu, tajā skaitā: 44% uzskata, ka ES fondu nauda Latvijā drīzāk netiek apgūta efektīvi; 37% uzskata, ka ES fondu nauda Latvijā noteikti netiek apgūta efektīvi.

Pozitīvi Latvijas uzņēmēju spēju apgūt ES finansējumu vērtē 9% iedzīvotāju.

10% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Avots: TNS Latvia/LNT veikta iedzīvotāju aptauja

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+