Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. jūlijs, 2013
Drukāt

Kā veidojas vidējās algas rādītāji Latvijā (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Kas un kā mūsu valstī rēķina vidējo algu? Nesen kādā radio raidījumā dzirdēju, ka vidējā alga Latvijā tagad pārsniedzot 500 latus. Nesaprotu, kā tas var sanākt, ja lielākā daļa iedzīvotāju vēl joprojām strādā par minimālo algu, bet tie, kuri saņem 300 latus, jau skaitās bagātnieki!

 

Mans mazdēls internetā nesen izlasīja šādu skaidrojumu: ja Jānim ir 10 āboli, bet Pēterim neviena, tad vidēji katram ir pieci āboli un abi ir paēduši, vai arī – ja deputāti ēd gaļu, bet vienkāršie cilvēki – kāpostus, tad vidēji viņi visi ēd kāpostu tīteņus… Vai skaistās atskaites par vidējām algām mūsu valstī nav domātas vien acu aizmālēšanai, lai Latvijas ierēdņi Eiropā varētu lielīties, cik labi dzīvojam? 
Jānis Jakovļevs Daugavpils novadā

 

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste apliecina, ka visi statistikas dati mūsu valstī ir nevis no gaisa grābti, bet gan rūpīgi aprēķināti. Viņa skaidro, ka informāciju par vidējo darba samaksu valstī var atrast CSP mājaslapas datubāzēs sadaļā Iedzīvotāji un sociālie procesi / Darba samaksa. Pēdējie pieejamie dati ir par šā gada 1. ceturksni (skat. tabulu). Mājaslapā var atrast arī datu iegūšanas metodoloģisko aprakstu.

 

Mēneša vidējā darba samaksa (latos):


2012. gadā

2013. gada 1. ceturksnī


Valstī kopā Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā Valstī kopā Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā
Bruto (pirms nodokļu nomaksas) 481 514 463 486 510 472
Neto (izmaksātā alga) 343 361 333 350 361 344

Vidējo darba samaksu valstī tātad aprēķina CSP Darba samaksas statistikas daļa, aprēķiniem nepieciešamo pamatinformāciju iegūstot no komersantiem un iestādēm (respondentiem), pielietojot izlases apsekojumu. Vidējo darba samaksu aprēķina, no izlasē iekļautajiem respondentiem iegūto informāciju vispārinot uz nozarēm un visu valsti, izmantojot katrai izlases vienībai piešķirtos svarus.

Ar svariem pareizinātos pārskatu rādītājus summē, proti, sasummē aprēķināto darba samaksas fondu, sasummē darbinieku skaitu, kuriem aprēķināta darba samaksa, un tad fonda summu izdala ar darbinieku skaitu. Aprēķinot vidējo darba samaksu, darbinieku skaitu pārrēķina normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības. Šiem pārrēķiniem izmanto no pārskatiem iegūto informāciju par normālā un nepilna darba laika darbinieku nostrādātajām un apmaksātajām stundām.

Pēc šīs metodes summē algas gan labi, gan zemu atalgotiem darbiniekiem, jo respondenti pārskatus iesniedz par visu uzņēmumu vai iestādi, uzrādot visu aprēķiniem nepieciešamo rādītāju summas.
ESalgas

Kā mūsu algas izskatās uz pārējo Eiropas valstu fona un vai Latvijas ierēdņi var lielīties, ka mēs labi dzīvojam? Atbilde uzskatāmi redzama grafikā (dati iegūti no Eiropas Savienības Darba samaksas struktūras apsekojuma par 2010. gadu uzņēmumos un iestādēs ar 10 un vairāk darbiniekiem).

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. viņi pasi jau to saprot,bet domaa ka cilveeki ir mulki un nesaprot nekaa.jaa un vaira protams pateiks vajadzeeja maaciities.

  2. Ja deputāti uzskrūvē sev algas pa 6000-10 000 eiro katram,bet strādājošiem tiek,vien 370(minimālā,jeb vēl mazāk,tad vidējais sanākoi,oi,oi-600 eiro,točna.Kur tā taisnība?Parastai tautai TIKAI drupatas no fīreru galdiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+