Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. novembris, 2016
Drukāt

Kad atkal būsim 2 miljoni? Ik dienu no Latvijas aizbrauc 52 cilvēki (3)

Foto: Andris EglītisFoto: Andris Eglītis

Vidēji ik dienu no Latvijas aizbrauc 52 cilvēki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pērno gadu. Nekas neliecinot, ka šogad situācija būs krasi atšķirīga. Bet sabiedrībā ir iezīmējusies jauna tendence – cilvēki šodien nelabprāt piedalās apsekojumos un aptaujās.

Uz cik ilgu laiku cilvēki aizbrauc un kad atgriežas, pēc statistikas datiem nevar spriest. Tāpat arī par iemesliem, stāsta Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula.

Pamatā no Latvijas dodas prom cilvēki darbspējas vecumā – visvairāk 25 – 39 gadu vecumā. Eksperte uzsver, ka tā ir grupa, kas ir ļoti būtiska valstij. “Šai vecumā ir sievietes, kas varētu dzemdēt bērnus. Vienlaikus šai grupai ir vieglāk “kustēties”. Ar bērniem interesanti ir tas, ka aizbrauc laikā, kad bērni ir mazi, vai brīdī, kad izlemj, vai bērniem iet skolā Latvijā vai ārzemēs,” stāstīja B. Zukule.

Vidēji Latvijā ik dienu iebrauc 26 cilvēki. “Prom plūsma, protams, ir lielāka. Mums ir svarīgi, kas ir tie cilvēki, kas atbrauc. Tā sauktā imigrācija, jo tur arī dominē tā paša vecuma grupa,” viņa norādīja.

Uz jautājumu par plaši diskutētā reemigrācijas plāna rezultātiem, B. Zukula atbildēja: “Ja runā par reemigrāciju, tad nav definīcijas, kas zem tā tiek saprasts. Vai to skata pēc pilsonības, vai pēc tautības? Mēs neesam spējuši atrast definīciju, jo reemigrācijas plānā tādas nav. Izmantot var dažādas pieejas.”

Komentējot iedzīvotāju pārcelšanos valsts iekšienē, eksperte norāda, ka bez Pierīgas pozitīvs dabiskais pieaugums bijis arī Ozolnieku un Salas novados, arī Krustpils novadā un Priekuļu novadā. Citreiz pozitīvo pieaugumu ietekmējot arī teritoriālās izmaiņas. Visnegatīvākie rādītāji ir Latgalē – gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Latgalē ir vairāk vecāka gadagājuma cilvēki, līdz ar to dzimstība ir maza, bet mirstība ir augsta.

Šā gada sākumā Latvijā iedzīvotāju skaits bija 1,968957. Dabiskais pieaugums kopš 1991.gada ir negatīvs, dzimstības dēļ mums iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās par apmēram 7 tūkstošiem. Negatīvs ir arī migrācijas saldo, vairāk cilvēkiem izceļojot nekā iebraucot.

“Būtu normāli, ja uz katru sievieti vidēji piedzimtu 2,1 vai 2,2 bērni vidēji. Bet mums ir 1,7, kas gan ir augstāk nekā ES valstīs, bet ir joprojām zems rādītājs. Mums pieaug aizvien vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kas diemžēl nākotnē palielinās mirstības rādītājus. Ceram uz tiem, kas atgriežas, bet kaut kam ir būtiski jāuzlabojas šeit, vai būtiski jāpasliktinās citās valstīs, lai šis rādītājs krasi mainītos. Protams, ir iespējams imigrācija no citām valstīm, bet arī tai būtu jābūt pietiekami lielai,” viņa sprieda par iespējamām svārstībām rādītājos.

Ilgtermiņā iedzīvotāju skaitu modelējis “Eurostat”, bet kā norādīja B. Zukula vēsture pierāda, ka prognozes tomēr ir nosacītas. 2000.gadā saskaņā ar tām Latvijā iedzīvotāju skaitam vajadzēja būt zem 2 miljoniem, bet tad bijis lielākais iedzīvotāju skaits – 2,2 miljoni.

CSP secina, ka mūsdienu pasaulē iezīmējusies jauna tendence – cilvēki nelabrāt piedalās apsekojumos un aptaujās.

“Grūti pateikt, kāpēc. Aptaujas tagad veic daudzi. Tas nozīmē, ka mums jāmeklē jaunas pieejas. Mēs mēģinām samazināt informācijas vākšanu, ko varam iegūt datu bāzēs, citos avotos. Pakāpeniski ieviešam intervijas internetā. Mobilo telefonu numuru mums nav un ģenerēt numurus mēs nevaram, jo mums ir svarīgi, lai mēs zinām, kas ir cilvēki, kuriem zvanām, un uz iedomātu numuru mēs zvanīt nevaram, Tagad jau arī grūti cilvēku noķert, daudzi strādā līdz vēlam vakaram, viņu satikt mājās nav iespējams. Tāpat ir problēma ar deklarētajiem un faktiski dzīvojošajiem. Intervētājs aiziet uz adresi, bet tur faktiski neviena nav,” par šodienas izaicinājumiem stāsta B. Zukula.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Aizbrauc 52, bet atbrauc 26. Vajag statistikas ierēdņiem sakārtot iebraukušo un aizbraukušo reģistru.
    Tikai tad varēs analizēt un beigsies politiskās spekulācijas, ka visi tikai brauc prom. Darbaspēka vai vienkārša cilvēku kustība un migrācija notiek visā ES, bet Latvijā šis jautājums ir stipri politizēts. Lai
    mākslīgi radītu ažiotāžu, ka tikai pie mums viss ir slikti.

  2. Nekad nesaki nekad. Piemērs pat nav ļoti tālu jāmeklē. Paskatieties, kas notika ar Īriju, kad tur uzlabojās ekonomiskā situācija. Visu pamatā nosaka elementāra matemātika. Kad Latgalē strādājot uz lauka varēs par padarītu darbu saņemt tik pat cik Īrijā, Anglijā u.t.t, tad arī atgriezīsies izbraukušie. Ticiet man, māju un Latvijas sajūtu izbraukušie nav pazaudējuši. Tikai ar kurkstošu vēderu par dzimtenes mīlestību grūti runāt…

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+