Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. jūlijs, 2016
Drukāt

Anda Līce: Visas tiesības bērniem, visi pienākumi pieaugušajiem – tas ir strupceļš (45)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Salīdzināt vajag kaut vai tādēļ, lai augšanu ieraudzītu kā procesu ar visām blakusparādībām, attīstības virzieniem un atrašanās vietu koordinātu sistēmā. Preambulu “Kad mēs augām…” savas didaktiskās pieskaņas dēļ daudzi (īpaši gados jauni cilvēki) nevar ciest. Arī tāpēc, ka mēs pagātni iedomājamies kā skapi ar vecām lietām un, nevēlēdamies tērēt laiku šķirošanai, metam ārā ar visu saturu. Un tomēr, ik pa laikam saturs ir jārevidē un jaunais jāsalīdzina ar veco.

Gan vecākiem, gan skolotājiem šodien nolaižas rokas un viņi jautā: ko mēs audzinām – brīvu, radošu cilvēku vai neglābjamu egoistu un patērētāju. Lai varētu kaut cik mierīgi līdzās pastāvēt savā daudzveidībā tik atšķirīgais cilvēku dzimums, aizvien nozīmīgāka kļūst mēra sajūta un robežu apzināšanās. No divu gadu tūkstošu tālas pagātnes skan apustuļa Pāvila teiktais: “Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt.” Savu vēlmju un patiesu vajadzību noturēšana līdzsvarā ir visa mūža darbs. Kad mīlošie vecāki un vecvecāki savus mazuļus nevis šad tad palutina, bet nolasa no acīm pilnīgi visas vēlēšanās un izpilda visas iegribas, bērniem pat tad, kad viņi pieaug, nākas grūti saprast, ka ir lietas, ko darīt neklājas. Paļaušanās uz “gan jau bērns vēlāk pats sapratīs, ko drīkst un ko ne”, gan bērnam, gan vecākiem var dārgi maksāt. Nelaime tā, ka, aizstāvot bērnu tiesības, ir vērojama bīstama slieksme noteikumu ievērošanas prasības vienādot ar apspiešanu un disciplinēšanu ar vardarbību. Ja visas tiesības pieder bērniem, bet pienākumi vienīgi pieaugušajiem, tas ir sabiedrības strupceļš.

Senajos laikos, kad nebija kam bērnu uzticēt, lai varētu iet uz lauka strādāt, mātes ar sāpošu sirdi bērnus dažreiz pat sēja pie gultas kājas. Šodien tas vairs nav jādara – ieliekam bērnu sētiņā jeb dārziņā un abi kādu laiku varam darboties katrs ar savām lietām. Taču apkārt jau klejo bieds, ka tā esot bērna tiesību ierobežošana un traumas radīšana. Savs laiks dzīvoties pa klēpi, un savs laiks no tā rausties laukā. Lai cik grūti ir palaist vaļā apskauto, tas jādara gan sevis, gan viņa labad. Diemžēl vecāku pārprastas mīlestības dēļ daudzi klēpī un uz kakla gan vecākiem, gan sabiedrībai sēž visu mūžu. Tā nav nekāda laimīgā bērnība, ja cilvēks visuzņēmīgākajā vecumā neiemācās dzīves alfabētu. Mākslinieka Kurta Fridrihsona māte esot teikusi, ka galvenais ir maigums un distance. Ja kāds par to šaubās, lai pārbauda.

Pievienot komentāru

Komentāri (45)

  1. Pilnībā piekrītu autorei, vispirms pienākumi, un tikai to izpilde dod tiesības kaut ko sagaidīt kā pretpakalpojumu.

  2. Trāpīts “desmitniekā”; paldies!
    :))

  3. Trāpīts “desmitniekā”; pladies!
    :))

  4. Vai ir kāds raksts par senās Romas izputēšanu? Laikam tas pats tikai tempi citi elektrotehnikas laikmetā un nav neviena dižprāta teikt to saprašanu līdz citiem … Tā tas Latvijā , Eiropā un pat US – kur valstu un tautu priekštāvji ( Kārlis, Linkolns, Kenedijs, Čerčils, Ge Gols, Adenauers un Tečere ) – tikai prezidentu ”izstrādājumi” …. – šodien tikai noliekuši galvas ar karoti savā zupas bļodā un nevar pateikt, ka pa nedarbiem pienākas pēriens ( mazajiem ar žagariņu, pusaudžiem ar siksnu un tiem bumbotāju sludinātājiem ceļš un tēvzemi… ).

    • Piekrītu, par nedarbiem pēriens! pilsonim 250 koki pa muguru par nedarbiem! Visi pēršanas ideologi ir vareni, bet tikai tik ilgi, kamēr nesit viņus pašus!

  5. Es nesaprotu ,par kādu izglītošanu te vēl runāt.Ja tu esi māte,tavs PIENĀKUMS ir savu bērnu audzināt,pabarot un aprūpēt,kāda tur speciāla izglītošana,un katrai jaunai mātei ir arī sava māte,sava ome,kas va’jadzības gadījumā palīdzēs,tikai vai šī jaunā māte to gribēs pieņemt.Tik tālu nu esam nonākuši ar visu demokrātiju!

    • Par to jau ir stāsts: cilvēki, kuri auga gados, kad nevienam nebija ne tiesību, ne brīvības, nereti nespēj pieņemt to, ka viņu bērniem būtu tiesības uz laimīgu un savādāku dzīvi. Varbūt tas arī ir iemesls, kādēļ šādi raksti top?

      • Manuprāt, stāsts bija par to, ka šobrīd tiek ….. ražoti (ne jau nu audzināti ) egoistiski patērētāji. Masveidā. Protams, ar izņēmumiem! Tas, kāds veidosies jaunais Cilvēks, pa lielam ir atkarīgs no viņa vecāku iekšējās inteliģences un kultūras.

      • Vai egoisms, savu tiesību pārspīlējums un pienākumu neievērošana ir laimīga dzīve?

    • Sarmīte Poikāne Atbildēt

      Diemžēl mammas nepielrīt omēm. Cita klusējot, cita , atklāti iebilstot, bet nepiekrīt nekam. Jau no mazuļa pirmajām dienām, manuprāt, viņš tiek raustīts, nervozēts, es pat teiktu – mocīts. Protams, mammas grib, kā labāk un dakteri māca, kā ir labāk “pa jaunam”. Domāju, ka visas kādreizējās jaunās māmiņas ( kam tagad ir ap 60) piekritīs, ka vienmēr tika uzsvērts, ka mazulim vajzdzīgs miers. ka nevajag pieradināt pie “rokām”, ka visiem būs labāk, ja bērnam būs režīms ēdienreizēm utt. Tagad – cik vien redzu, tiklīdz mazulis pabarots un saldi aizmidzis, viņu stiepj pār plecu un “gaida atraudziņu”. Kamēr gaida, viņu ņurka un staipa, viņš atmostas un raud. “Atraudziņas” kā nav, tā nav. Mazulim gribas gulēt, bet neviens neļauj… Tad viņš raud, māmiņa nospriež, ka nav pietiekami paēdis un nemas atkal barot. Mazulis nēed, bet raud. Viņš vienkārši grib mierīgi gulēt…. Tad vai kāds brīnums, ka bērns 2 gadu vecumā ir nervozs, kaprīžs, paģērošs… Strupceļš , jā, ka saka Anda Ļīce.

  6. te nu mēs redzam katru dienu Latvijā to brīvo un jauno audzināšanu,jaunās mātes dzīvodamas mājās,nespēj nosargāt mazus bērnus.Kur vēl tālāk,tā ir pilnīga bezatbildība,varu tā teikt,jo esmu uzaudzinājusi un nosargājusi mazotnē savus bērnus.

  7. Un raksta ilustrācija izsaka visu par patieso attieksmi pret bērniem Latvijā, lai arī visi piemin mistiskās “tiesības”. Jā, briesmīgi pārdabiskas tiesības tik uztvertam kā cilvēkam, kuru nedrīkst sist un pazemot!

  8. Jā, it kā starp agrākajām paaudzēm nav cilvēku, kas visu mūžu sēž vecākiem (mātēm) uz kakla! Atbilde ir konkrētajā, individuālajā ģimenē un audzināšanā, nevis vispārējos saukļos: “Mūsdienu bērni ir egoisti, jaunie vecāki galīgi garām” utt.

    Jaunajām mammām ir risinājums, ja negrib lietot sētiņu – var mazuli nēsāt līdzi slingā vai lakatā 🙂

    • Jāulij, Tev ir sadistiskas tieksmes, kura māmiņa varēs izturēt tādu slodzi visu dienu nēsāt bērnu un vēl padarīt visus mājsaimniecības darbus. Tu domā arī kādreiz, pārmaiņas pēc,. vai tikai runā???

  9. Beidzot.

  10. MŪSU VALDĪBAS UN SAEIMA IR ĻOTI “GUDRI” ĻAUDIS!?? KUR MUMS KAUT KO NO TĀ SAPRAST!?? VIŅIEM NOTEIKTI AUDZINOT SAVUS BĒRNUS NEKAS TĀDS GALVĀ NEIENĀK, BET TAUTAI VAR RUNĀT VISĀDAS PASAULES MUĻĶĪBAS… ZINU VIENU, KA NEVIENS MAN NENORĀDĪS, KĀ MAN AUDZINĀT SAVUS BĒRNUS!?! NEVIENS!!!

  11. Man skumji lasīt…Sakiet vai Bērnu tiesību likumu esat lasījuši?! Nu, tā intereses pēc??? Bērniem nav tikai tiesības!!!
    Būtiski ir kā mēs pieaugušie traktējam likumu, būtiski ir kā VECĀKI audzina savus bērnus, vai nosaka robežas vai disciplinē bērnu.
    IZLASIET UN PADOMĀJIET vai tas ir kaut kas, īpašs, ko nevajadzētu darīt????
    Bērna tiesības uz individualitāti. Kopš dzimšanas brīža bērnam ir tiesības uz vārdu, uzvārdu un pilsonības iegūšanu. Bērnu reģistrē atbilstoši likumam. Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu

    Bērna tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību. Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu.

    Bērna tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem.

    Bērna tiesības uz izglītību un jaunradi. Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām.

    Bērna sociālās tiesības. Bērnam ir tiesības apgūt profesiju un atbilstoši tai izvēlēties darbu. Profesijas apguve tiek nodrošināta izglītības iestādēs, bet bērniem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu un ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, — ar valsts nodarbinātības dienesta starpniecību.

    Bērna brīvības. Bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Bērna reliģisko piederību nosaka vecāki.

    Bērna tiesības uz īpašumu. Bērnam ir tiesības uz īpašumu. Bērnam ir tiesības atkarībā no viņa vecuma pašam vai ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību veikt darījumus un īstenot citas likumā noteiktās īpašnieka tiesības.

    Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas. Bērnam ir tiesības būt pasargātam no ekonomiskas ekspluatācijas, no nodarbināšanas bīstamos vai viņa veselībai, fiziskajai, psihiskajai vai tikumiskajai attīstībai kaitīgos apstākļos, nakts darbā vai tādā darba laikā, kas kavē viņa izglītošanos. Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkā varētu viņam kaitēt.

    Bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Bērnam ir tiesības atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības piedalīties spēlēs un izpriecu pasākumos, kā arī kultūras dzīvē un nodarboties ar mākslu.

    Bērna tiesības piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā. Bērnam ir tiesības pašam vai ar savu likumīgo pārstāvju starpniecību piedalīties bērna tiesību aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā.

    • Nu, un kur ir bērna tiesību tikpat skrupulozs uzskaitījums ??? Nav taču līdzsvara!

    • piebilde Līgas teiktajam Atbildēt

      Vai visu pateicāt? Vēl vajadzētu tikpat daudz uzrakstīt par pienākumiem.

    • Nu , miļā, un tagad cel priekšā kas teikts par pienākumiem.

    • Es domāju, ka liela daļa Latvijas cilvēku šo tekstu spēj izlasīt, bet ne saprast. Kas attiecas uz bērnu audzināšanau, Latvijā būtu nepieciešami izglītojoši semināri ne tikai par to, kā barot un pārtīt mazuļus, bet kā bērnus tik tiešām cienīt un mīlēt. Un svarīgākā pamatizpratne: bērni, kuri demonstrē problemātisku uzvedību ir nevis tie, kuru tiesības būtu ievērotas par daudz (ko tādu vispār nemaz nevar izdarīt), bet gan tie, kuri atbilstoši šim attēlam, tiek a priori uztverti par sliktiem, kuri patiesībā ir nemīlēti, necienīti un negribēti. Kad bērni aratbilstošu uzvedību uz to atbild – nu, protams, visi zina: bērns slikts, izlutināts…. Sabiedrība, kura uzbrūk vājākajam, ir nožēlojama. Sabiedrība, kura var publiski apšaubīt pamatvērtības un publiski iestāties PRET bērnu tiesībām, nesen arī sieviešu tiesībām ut.t., ir sabiedrība ar ārkārtīgi riskantu attīstību. Vispārējam apjukumam par labu, protams, pa vidu atrodas kādi, kas populistiski izmanto tiesību jēdzienu, nodemonstrējot, cik tas ir kaitīgs. Bet tas, ka tiesības var arī aplami izmantot, nenozīmē, ka tās būtu sliktas pašas par sevi.
      Jā, nekur netiek runāts par to, cik daudzi uz ārzemēm emigrējušie latvieši to ir darījuši tādēļ, lai viņu bērni augtu vidē, kur viņu tiesības tiek ievērtoas. Es domāju, tā būtu interesanta tēma.

    • Bērns no mazotnes jāmāca , jāaudzina , kas ir labi, kas slikti.. bērnu ir jāmīl (tas nenozīmē izdabāt), bērnam jāvelta pietiekoši laika, tikumu un morāli jau no maza bērna jāstāsta..
      mātēm jāļauj mazam bērnam darboties līdzi mājas darbos-pat vajag to darīt; tad nebus 20 gados, ka nezin kā veļu mazgā vai kā plīti ieslēgt..
      Bērniem jau pirmkārt jāciena vecāki, jāpaklausa līdz tie dzīvo vecāku aizgādībā..
      Tagad jaunieši ir tik izlaisti.. bet vai viņi tādi piedzima-nē ! Vecāki tādus audzina… un vēl viņus audzina telefons un dators… un rezultātu redzam.. tur kādu nodūra, nosita, izvaroja vai kādi mežonīgi izturējās… mums jau nevajag muslimus-pašiem savi rīkļu rāvēji pa pilnam..

  12. Manuprāt, ir ļoti problemātiski tik vienkāršoti izteikties par šo tēmu. Bērnu tiesības ir nepieciešams ievērot. Cits jautājums, ka bērniem ir vajadzīgas arī robežas un vadība. Latvijā ļoti trūkst skaidrības par bērnu audzināšanu un ļoti daudzu bērnu uzvedība ir galēji nepieņemama. Daudzi vecāki, visvairāk māmiņas, ir ļoti nedrošas iepretī bērniem. Taču jautājums par bērnu tiesībām Latvijā IR aktuāls! Pat ļoti! Bērni aug tādi, kāda ir sabiedrība, kas viņus audzina. Raupjā sabiedrībā aug raupji bērni. Nelaimīgā sabiedrībā aug nelaimīgi bērni. Bet bērniem ir tiesības augt laimīgiem! Jā, pieaugušajiem ir pienākums par to rūpēties! Un pienākums ievērot bērnu tiesības. Bet – ar izpratni un gudrību. Tiesības nav tas pats, kas visatļautība!

  13. TA NU TAS IR. Arzemes nedrikst lamat ari. Rit atbrauks un savaks. Lielu naudu ta plena, jo daudzi bez berniem.Sc. serviss tik bezkaunigs,

  14. Vai tiešām tik grūti saprast, ka bērns ir tāds pats cilvēks, tikai vēl mazs. Viņam jāmāk pašam izdzīvot savā sabiedrībā – bērnudārzā, bet vēlāk lielajā, pieaugušo dzīvē. Vecākiem, audzinātājiem un skolotājiem nav cita uzdevuma kā sagatavot šo mazo cilvēku lielajai dzīvei. Tur nav vienkārši – jāstrādā, nauda jānopelna, jāprot uzvesties. Pienākumu daudz, tiesību, diemžēl, pavisam maz.

    • diemžēl,ir ačgārni uzskati par pienākumu un tiesībām. Lai mācētu izdzīvot sabiedrībā, bērnu jānorūda ar pienākumu uzdošanu,nevis tiesību bezjēdzīgu došanu. Ineses komentārā minēts,ka no tiesībās izlutinātiem bērniem izaug infantīli pieaugušie. Tas arī pierādās simtos gadījumos mūsu sabiedrības dzīvē,kad nonākam saskarē ar šādiem “pieaugušajiem”. Nevarība,negribēšana,slinkums,neizlēmība,līdzjūtības un empātijas deficīts. Vērtības- NAUDA,un TŪLĪT, Viegls darbs bez lielas atbildības,Luksus dzīvesvieta un auto,daudz Izklaižu un tā tamlīdzīgi.

      • Neizlēmība, neuzdrošināšanās kaut ko darīt un empātijas trūkums ļoti bieži ir tieši tās īpašības, kuras attīstās skarbas audzināšanas rezultātā.

  15. Vārds vietā, sabiedrība jau IR neglābjami deformējusies uz slikto pusi, jo ir izaugusi vesela egoistu paaudze, kuri nerēķinās vairs ne ar ko un konfliktē ar visu un visiem, kas vien gadās viņu ceļā, bet pats skumjākais ir tas, ka šai 20 gadnieku paaudzei dzimst bērni, kuri tāpat tiek audzināti , ko gan nevar nosaukt par audzināšanu, tādā pašā visatļautības garā, baidos, ka viņi vairs nebūs apmācāmi pat pamatskolās, jo jebkāda disciplinēšana izsauks agresiju pret skolotājiem.

  16. mieru, tikai mieru Atbildēt

    tas nav pasaules gals, tikai jaunajām paaudzēm viņu “skolas laiks” ievilksies, līdz viņi sastaps tādas pašas brīvi uzaugušas “personības”, tad arī nāks aplauziens un viss ar laiku nostāsies savās vietās. Tiesa gan, jo vecāks ir indivīds, jo tas notiek smagāk, tāpat kā ar bērnu slimībām. Bet, par to nu paldies varēs pateikt saviem vecākiem un sabiedrības nostājai.

  17. Par šo jautājumu jārunā vēl detalizētāk un plašāk. Jautājums ļoti aktuāls un drīz nebūs vadāms. Bērnu tiesības ir aizgājušas par tālu!

  18. Tas ir ES uzspiestais, kad bernam ir tiesibas , bet vecakiem pienakumi. Ir jabut disciplinai un savu reizi ari siksna japanem. Esmu izaudzinajusi piecus labus bernus pec saviem uzskatiem.

  19. Tas ir ES uzspiestais, kad bernam ir tiesibas , bet vecakiem pienakumi. Ir jabut disciplinai un savu reizi ari siksna japanem. Esmu izaudzinajusi piecus labus bernus pec saviem uzskatiem.

  20. Lai gan es neesu reliģioza,bet Bīeli šad tad palasu. Tur teikts -līdz 4 gadiem lai bērns ir pār tevīm valdnieks,no 4 līdz 15 lai ir tavs vergs. No 15 gadiem tam jābūt tavam draugam. Ja pareizi audzināt tad mazajam jādod viss iespējamais labākais,dažreiz jāpilda tā iegribas,lai neiznīcinātu instinktus. Lielākajam bērnam jāmāca dzīves gudrības un ja pavisam tās negrib apgūt, nav par skādi arī pielietot spēku un pat sodīt. Tādā veidā audzināmajam,ja tas nav garīgi slims,līdz 15 gadu vecumam jāapgūst galvenās dzīves vērtības.

  21. Jāsāk ar atzinumu,ka patreizējā modernā,bet jau brukt sākušā Eiropā indivīda tiesības ir augstākas par tautas tiesībām uz pastāvēšanu savā zemē un nacionālas valsts interesēm.Indivīda tiesības ir tik lielas ,ka tiek noniecināta ne tikai tauta un valsts ,bet pat ģimene klasiskā izpratnē.

  22. Arī es piekrītu autorei, bērni tiek apdalīti, jo ” Tā nav nekāda laimīgā bērnība, ja cilvēks visuzņēmīgākajā vecumā neiemācās dzīves alfabētu”
    Es visus mūsu Jaukās Valsts Brīvības Gadus esmu nosodījusi to ka bērniem ir tikai TIESĪBAS, BET NAV PIENĀKUMI. diemžēl, bet esmu Saucējs Tuksnesī.
    Tomēr ceru ka Bāriņtiesai beidzot atvērsies acis!

    • Bāriņtiesa neko nesadzirdēs, jo diemžēl tās galva Krasnagolovs bauda kaut kādu īpašu politisku atbalstu un kamēr šito tipiņu nedabūs no bāriņtiesas ārā, nevar būt pat domas, ka mainīsies sistēma. Pārāk jau viņš pieradinājis savus padotos pie idejas, ka visas tiesības bērniem, pienākumi – pieaugušajiem.

  23. Sveiki, arī piekrēitu augstākminētajam pilnībā. Un Inese, ko Tu brīnies, ka Tevu risinājumu nepieņem, mūsu valsts sistēma, dzīvojam no soda naudām, jo vairāk kas tiek pārkāpts no likumdošanas, jo vairāk naudiņas dabū valsts… pati esmu skolas un ģimenes psiholoģe pēc izglītības, bet neesnu strādājusi nevienu dienu šai profesijā, jo jau studējot mans viedoklis nesaskanēja ar docētāju viedokli, jau tad parādījās visas gudrās “Valdorfu” un tml. sistēmas, kuras manuprāt neatbilst mūsu mentalitātei, paradumiem un dzīves uzskatiem, kaut kas jau tur ir derīgs, bet ne viss…

  24. Labrīt!

    Pilnībā pievienojos autores izteiktajam viedoklim, ka esam strupceļā. Savā laikā vēlējos izstrādāt doktora disertāciju par bērnu tiesību jautājumiem (esmu tiesību zinātņu maģistre), bet mans maģistra darba vadītājs uzreiz norādīja, ka mūsu valstī, būtībā, tas nav aktuāls jautājums.
    Man ir ļoti žēl to vecāku, kuru bērni šobrīd ir skolas vecumā, to pedagogu, kuri šobrīd strādā skolā, jā un pašu bērnu. Kāpēc bērnus žēl? Bērni jau nav vainīgi, ka Latvijā ir tādi normatīvie akti, kuri viņus degradē, kuri liek bērniem augt “siltumnīcas apstākļos” un uz ilgu laiku saglabāt infantīlismu arī pieaugušo dzīvē.
    Ar šādiem normatīvajiem aktiem, kā piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likums, vienkārši tiek spīdzināti, vecāki, pedagogi, bērni.
    Man ir risinājums šai problēmai, bet tas ir jāakceptē Ministru kabinetam. Esmu šo risinājumu, piedāvājusi bāriņtiesām, kā vadlīniju, biju pārsteigta par neatsaucību……

    • Valsts ir valsts ierēdņu algas un no tā daudz nebūšanu mūsu sabiedrībā. Bērnus visiem spēkiem jāradina pie darba un jāļauj sajust prieku no skaisti un labi padarīta darba rezultāta. Siltumnīcas augi nav veselīgi. Paši jau gribam gurķi un sīpolu no lauka. Par Valdorfu, ar to sistēmu viss ir kārtībā. Mūsu likumi ir greizi un ved uz Tautas iznīcību!

    • Par ko pārsteigta? Šobrīd taču prevalē jebkas, kas ir bērnu psihi un dzīves izpratni degradējošs – no mācību programmām sākot un ar t.s. izklaides rīkiem (tv, radio, spēles, diemžēl arī grāmata) beidzot. Galvenā ir iespējamā peļņa. Bet vecāku, skolotāju, audzinātāju vārgie pīkstieni par pamatvērtību ielikšanu atduras kā pret sienu.

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholismsParasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+